Īstais iemesls, kāpēc LTV par katru cenu vajadzēja priekšvēlēšanu raidījumus nevalsts valodā
N. Andersons27.05.2024.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Pēc intensīva sabiedrības spiediena atceltās priekšvēlēšanu debates, kas bija plānotas valsts medijā, bet nevalsts valodā, var pamodelēt – ko dotu, ja šādas diskusijas tiešām notiktu? Scenārijs nebūtu iepriecinošs un liek noprast, kādu iznākumu bija ieplānojusi LTV vadība.
Nav nekāds noslēpums, ka tie krievvalodīgie, kas ir Latvijas pilsoņi un kam līdz ar to ir balsstiesības, drīzāk piedalās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās nekā Eiroparlamenta vēlēšanās, jo neasociē sevi ar eiropeiskajām vērtībām un mazāk interesējas par kontinentā notiekošo, ja salīdzina ar vidusmēra latvieti. Tas palīdz tradicionāli veidot lielāku dalību Saeimas un pašvaldību vēlēšanās (parasti vismaz 50 līdz 60% no balsstiesīgajiem), kamēr Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā tā ir tikai 30 līdz 35% apmērā (pretstatā vidējam rādītājam ES, kas 2019. gadā bija 51%).
It kā saprātīgais mērķis “iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, radīt interesi par vēlēšanām un tāpēc debatēt krieviski” neatspoguļo LTV rīcības tālejošās sekas, par katru cenu gribot sarīkot četras priekšvēlēšanu debates krieviski (pretstatā tikai trim debatēm valsts valodā), jo faktiski tas nozīmētu valstij nelojālo elementu iesaistīšanu politikā un “vataino” partiju elektorāta palielināšanu.
Raugoties uz situāciju, kāda tā varētu attīstīties, ja šādas debates nevalsts valodā būtu notikušas, pirmkārt jau to rīkošanas pamatā bija iebūvēts princips, ka tajās nepiedalīsies Nacionālā apvienība, jo šīs partijas biedri savā starpā jau pirms vairāk kā desmit gadiem nosprieduši, ka ar Latvijā reģistrētiem masu informācijas līdzekļiem runās tikai valsts valodā, turpetī informācijas sniegšana citās valodās pieļaujama ārzemju masu medijiem.
Līdz ar to LTV redakcija, kas to zināja, lemjot par priekšvēlēšanu diskusiju noturēšanu nevalsts valodā, jau pamatos ielika principu, ka debatēs nepiedalīsies vispatriotiskākā partija, kura (sagadīšanās pēc) jau trīs mēnešus ir reitinga līdere.
Diezgan prognozējama bija “Jaunās vienotības” un vēl vairāku partiju pievienošanās šim boikotam, radot situāciju, kurā debatēs būtu piedalījušies pamatā tādi politiskie spēki, kas nav pazīstami kā latviskuma pirmrindnieki, – “Stabilitātei!”, “Suverēnā Vara”, “Saskaņa”, LPV un tamlīdzīgi.
Modelējot situāciju tālāk, var uzskatīt par diezgan loģisku iznākumu, ka priekšvēlēšanu debates nevalsts valodā, ja tiktu sarīkotas, savas vispārējās ažiotāžas dēļ būtu stipri vairāk skatītas un savāktu daudz lielāku auditoriju, nekā tas notiktu bez šādas ažiotāžas.
Līdz ar to visi nelatviskie spēki, kas piedalītos debatēs (pie kam tādās, kurās nepiedalās neviens no kaut cik nacionālajiem un eiropeiskajiem spēkiem, kas varētu dot jebkādu pretsparu) iegūtu ideālu platformu savu “vataino” uzskatu tiražēšanai, tādā veidā motivējot doties pie urnām tieši to vēlētāju daļu, kurai iecirknī varbūt vajadzētu rādīties vismazāk.
Tāda veidotos situācija, ja debates nevalsts valodā tomēr netiktu atceltas, pakļaujoties plašam un visaptverošam sabiedrības spiedienam un pat parakstu vākšanai par LTV un SEPLP vadības atcelšanu (tā, starp citu, arvien ir aktuāla): https://manabalss.lv/atlaist-seplp-latvijas-televizijas-latvijas-radio-lsm-lv-amatpersonas-un-atbildigos-darbiniekus/show
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
