Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti
Kristīne Jarinovska25.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īsas atbildes par Valsts drošības komitejas un totalitārisma zinātnisko izpēti - par pašu izpēti, par atlīdzību, telpām un tehnisko atbalstu, par paveikto darbu, par komisijas sastāvu un par to, kur tad ir problēma.
Kas veic izpēti?
Zinātnisko izpēti veic Ministru kabineta izveidota starpdisciplināra komisija[1] pati.
Vai paredzēts, ka pētījumus komisija iepērk kā pakalpojumus?
Nē. Likums paredz, ka zinātnieki pētījumus veic paši.
Vai komisijas zinātniekiem piedāvāja atlīdzību?
Nē. Līdz šim nav piedāvāts pat neviens darba līguma vai autorlīguma projekts vai veids, kā veikt atlīdzību.
Vai zinātniekiem bija telpas, tehnisks atbalsts?
Nē. Pat komisijas vadītājam nepiešķīra ne darbistabu, ne e-pastu, ne arī jebkādu citu atbalstu.
Vai astoņus mēnešus zinātnieki strādāja?
Jā. Piemēram, dokumenti atrodas daudz kur, apzināja to sastāvu, rēķināja digitalizācijas lietas. Vairāk nekā 70 tikšanās. Rasnačs gan neorganizēja valsts noslēpuma pielaides, tāpēc zinātnieki netika SAB pie TDSC VDK aģentu kartotēkas, bet darba uzsākšanai reglamentu ministrija nodeva saskaņošanai tikai š. g. 6. martā.
Vai varēja pieņemt darbā komisijas vadītāju Kārli Kangeri?
Jā. Bet to nedarīja. Bija 40 000 eiro atlīdzībai, ar Kangeri varēja noslēgt darba līgumu. Par šo naudu pieņēma Rasnača palīgu Tomeli par ierēdni. Nepieņēma arī Armandu Plāti, ko par administratoru lūdza komisija.
Kur ir problēma?
TM š. g. 6. janvāra dokuments: komisijai “nav piešķirti līdzekļi tās darbības nodrošināšanai un nav sava personāla”. Budžetā ir 203 000 eiro “Precēm un pakalpojumiem”, no kā var pirkt pakalpojumu publisko iepirkumu procedūrā. Pretruna ar komisijas jēgu, ka pati pēta. Valdības rīkojums paredz, ka Kangeris pats var pieaicināt ekspertus, noteikt viņu atalgojumu, bet to neļāva. Rasnačs nesaprot zinātnes darbu, apsaukā, nomelno.
Kā izveidoja komisijas personālsastāvu?
Zinātnieki kā dekāns Andris Šnē, institūta direktors Guntis Zemītis. Komisiju veidoja Vēstures institūtam, Vēstures fakultātei, Filozofijas un socioloģijas institūtam, Nacionālajam arhīvam, Okupācijas muzejam izvirzot zinātniekus. Izņēmums: pati pieteicās “Visu Latvijai!” deputātes palīdze Rudīte Meņģelsone.
Vai šī komisija ir līdzīga Jāņa Tomeļa vadītajai Okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijai?
Nē. “Zaudējumu komisija” ir starpresoru darba grupa, tikai koordinē. “VDK komisija” pati ir neatkarīgu zinātnieku pētniecības institūcija. Komisijas ir dažādas – sākot ar EK, beidzot ar SPRK – tas saturu nenosaka. Vārdu “starpdisciplinārs” normatīvajos aktos lieto tikai attiecībā uz zinātņu nozarēm, ne resoriem.
Kas jāizdara, lai sāktos normāls darbs?
Budžetā jāprecizē kods uz transfertu atvasinātām publiskām personām, bet rīkojumā jāaizstāj tieslietu ministrs ar Latvijas Vēstures institūtu, kā to lūdz šobrīd nozares akadēmiķi un vienbalsīgi pati komisija.
[1] Likuma “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta [..]” 18. panta (12) daļa: VDK dokumentu zinātnisko izpēti atbilstoši šā likuma mērķim veic Ministru kabineta izveidota speciāla starpdisciplināra komisija.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
