Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Īsa pamācība Lembergam - valsts budžeta ābece

Andris Vilks, finanšu ministrs
23.10.2014.
Komentāri (26)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visi zina baronu Minhauzenu, kas ieguvis pasaules slavu ar saviem neticamajiem stāstiem, bet daudzi varbūt nenojauš, ka mums Latvijā ir pašiem savs Minhauzens no Ventspils, par kuru esmu runājis jau 2011. gadā.

Taču, lai visiem būtu saprotams, par ko runa, jāatgādina dažas ābeces patiesības, kuras Lemberga kungam vai nu nav zināmas, vai arī tās tiek izmantotas manipulēšanai ar sabiedrības viedokli. Bet par visu pēc kārtas.

Pirmkārt, par aizņemšanos. Visas valstis aizņemas naudu iekšējos vai starptautiskajos finanšu tirgos, bet katrai valstij aizņemšanās cena atšķiras. Kā viens no galvenajiem kritērijiem ir valsts publisko finanšu stāvoklis; jo disciplinētāka valsts, zemāks deficīts un mazāks valsts ārējais parāds, jo aizņemšanās ir lētāka.

2010. gadā, krīzes visdziļākajā punktā, Latvija aizņēmās naudu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK), jo starptautiskie finanšu tirgi, ņemot vērā Latvijas ekonomikas un finanšu sistēmas stāvokli, nebija gatavi aizdot naudu Latvijai vai arī aizņēmuma likmes bija pārāk augstas. Pēc aizdevuma programmas noteikumiem mums šī nauda tagad ir jāatdod. Pateicoties tam, ka valsts finanses ir sakārtotas un visi makroekonomiskie rādītāji ir pozitīvi, Latvija var aizņemties starptautiskajos tirgos par likmēm, kas zemākas par SVF un EK aizdevumam noteiktajām.

Otrkārt, nevienai valstij Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Grieķijai, nav norakstīti tie parādi, ko šīm valstīm ir aizdevušas starptautiskās organizācijas. Savukārt Grieķijā tika norakstīta tikai daļa no komercbanku īpašumā esošajām valsts parādzīmēm, un tieši privātais sektors bija tas, kas vissmagāk samaksāja par valsts dzīvošanu uz parāda. Lemberga kunga komentāri šajā jautājumā liek domāt, ka viņam sagādā grūtības saprast atšķirību starp valsts un privātajām finansēm.

Treškārt, šķiet, ka Lemberga kunga izpratne par valsts finansēm balstās uz šādu principu – aizņemties, iztērēt un neatdot. Bet tas ir taisnākais ceļš atpakaļ uz bezizeju. Ekonomikas attīstības pamats ir sakārtotas finanses un nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem. Tas ir bijis konsekvents manis kā finanšu ministra kurss, tas ir arī mans pienesums tautsaimniecībai. Neaizmirsīsim, ka sakārtotas valsts finanses ir priekšnoteikums arī tam, lai uzņēmumiem būtu pieejami kredīti komercbankās par saprotamām likmēm.

Kas attiecas uz valsts parādu, tad acīmredzot Lemberga kungs nav izpratis, ka tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam arī valstij parāds maksā naudu. Lai atmaksātu EK aizdevumu 2015. gadā, Valsts kase tālredzīgi aizņēmās naudu ārējos finanšu tirgos jau 2014. gadā par vēsturiski zemākajām likmēm. Tādējādi jēdziens, kas laikam Lemberga kungam nav pazīstams, ir "parāda pārfinansēšana par zemākām likmēm". Ja viņš zinātu šo terminu, tad nebūtu izbrīnīts par to, ka 2014. gadā parāds ir pieaudzis, bet 2015. gadā tas būtiski samazināsies.

Jāpiebilst, ka, nepārbaudot Lemberga kunga minēto skaitļu precizitāti, varu teikt, ka viņa minētā ārējā parāda samazināšana par 3,3 procentpunktiem valstij ieekonomē 26 miljonus eiro parāda apkalpošanas izmaksās.

Mēģinot demonstrēt savu "kompetenci" valsts budžeta jautājumos, Lemberga kungs norādīja, ka, salīdzinot valsts izdevumus 2014. gadā pret 2010. gadu, ieņēmumi ir auguši, bet viņš nesaprotot, kurām nozarēm tie novirzīti. Īpaši Lemberga kungam varu atgādināt, ka aizsardzības budžets pieaudzis par 16% jeb 31 miljonu eiro, izglītības nozarei un skolotāju algām kopumā nodrošināts 78 miljonu eiro pieaugums, bet veselības aprūpei iedalīti papildu 70 miljonu eiro.

Vēl, runājot par Lemberga kunga "saimnieciskajām dotībām", atļaušos atgādināt, ka, piemēram, 2014. gadā Ventspils pašvaldības budžets zaudēja vairāk nekā 1,4 miljonus eiro tikai tāpēc, ka Lemberga kungs gribēja saglabāt īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību.

Lai piedalītos valsts publisko finanšu pārvaldīšanā, ir nepieciešamas vismaz pamatzināšanas budžeta veidošanas principos. Ar šovmena dotībām diemžēl ir par maz, lai nodrošinātu budžeta pieņemšanu visas mūsu sabiedrības interesēs. Es kategoriski nepiekritīšu nevienam, kas mudina nepanesamus parādus uzkrāt Latvijas nākamajām paaudzēm. Šāda "saimniekošana" nav atbildīga politiķa un valstsvīra cienīga.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...