Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā ir vesels lērums likumu, kas noregulē, pat birokrātiski pārregulē līdz pat sīkākām niansēm, partiju un to deputāta kandidātu reklamēšanos priekšvēlēšanu laikā. Šķiet, atrunāts ir itin viss attiecībā uz trešo personu iesaisti, ziedojumu summu apmēru, dāvinājumiem un kā var tikt pie valsts budžeta finansējuma, kur var un kā tieši pretēji nevar priekšvēlēšanu laikā reklamēties. Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu un, protams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, kā arī KNAB rekomendācijas ir teju ikdienas lasāmviela partiju amatpersonām.

KNAB seko līdzi, lai katrs nodokļu maksātāju eirocents tiktu pareizi iegrāmatots un, protams, jēgpilni un ilgtspējīgi izlietots. Ierodoties partiju mītnēs, KNAB inspektori skrupulozi no visām pusēm nopēta pat kafijas tasītes un grīdas tepiķīšus. Būtībā jau pareizi, jo partiju grāmatvedībā tāpat kā saimniecībā kārtībai taču ir jābūt, bet valsts finanšu līdzekļiem ir jāseko līdzi ar vislielāko rūpību. Tajā pat laikā nejauši vai varbūt arī apzināti (?) šajā uzraudzības sistēmā ir atstāta pamatīga sprauga “melno kampaņu” veikšanai. Turklāt vēl par budžeta naudu, un, kā KNAB atzīst, šādas shēmas realizēšana “nesatur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes”.

Shēmas centrā ir “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica”” veidotā dokumentālā filma “Šķelšanās”, kas tapusi par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk SIF) finansējumu, tātad par nodokļu maksātāju naudu. Filmā attēloti Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējošie politiķi no partijas “Latvija Pirmajā vietā” (turpmāk – LPV) (Vilis Krištopans, Līga Krapāne, Sandris Točs, Linda Liepiņa un Maija Armaņeva).

Filmas “Šķelšanās” pirmizrāde tiek organizēta četrus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Zinot “Re:Baltica” un tajā darbojošos žurnālistu specifisko interesi par politiku un vēlēšanām, muļķīgi būtu pat pieļaut, ka gadu veidotās filmas pirmizrāde nav apzināti ieplānota janvārī – mēnesi pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda. Skaidrs, ka žurnālistiem nav pienākuma saskaņot savas publikācijas par sabiedriski politiskiem jautājumiem ar priekšvēlēšanu perioda norises laiku, taču filmas pirmizrāde notiek pirms 2. februāra, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Turklāt “Re:Baltica” aktivitātes ar filmas “Šķelšanās” dārgu vides un mediju reklāmām sabiedriskā transporta pieturvietās nevar uzskatīt par “ierastu mediju pašreklāmu”. Tur ir redzami LPV politiķi kopā ar filmas nosaukumu, kas darīts, lai grautu šo politiķu reputāciju. Sak’, tie ir šķeltnieki un tātad slikti politiķi, par kuriem nevajadzētu balsot. Tāpat grūti noticēt būtu apgalvojumam, ka filma netiek izrādīta Latvijas sabiedriskos medijos nejauši, bet to var noskatīties You Tube un TV3. Protams, ka tā nav nejaušība, jo privāts medijs ir ārpus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ietekmes.

Un visbeidzot, šobrīd var iegādāties biļetes uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī martā iestudēto izrādi “Šķelšanās / Разобщение”, kas tapusi pēc “Re:Baltica” iepriekšminētās filmas motīviem. Režisora V.Sīļa izrādē kopā ar aktieriem piedalīsies arī “Re:Baltica” žurnālistes, kuras “salīdzinās politiķu sacīto kameras priekšā”. Vai tiešām šādu izrādi vien dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām var uzskatīt par dramaturģiju, kas ir “jauns, sociāli aktuāls skatuviskās izpausmes formāts”? Protams, ka tas ne tikai izskatās, bet ir pilnvērtīga politiski informatīva priekšvēlēšanu antiaģitācijas kampaņa, kas ir jāskata kopsakarā ar vides reklāmām, seriālu un kas neapšaubāmi ir orientēta uz vēlētāju izvēles ietekmēšanu. Tas ir viscaur politisks pasākums ar skaidru politisku mērķi, un nosaukt to par pētniecisku žurnālistiku nevar nekādi.

 Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka filmas tapšanas un pirmizrādes laikā filmas veidotājiem nebija zināmi Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti, jo Viļa Krištopāna kā LPV “lokomotīves” vārds izskanēja jau 2023. gada 2. decembrī. Jāpiebilst, ka šajā partijas kongresā piedalījās arī galvenā filmas veidotāja Inga Spriņģe. Filmā, kā zināms, Vilim Krištopānam ir pievērsta īpaša vērība.

“Re:Baltica” veidotajā filmā un jau minētajā izrādē kopumā priekšvēlēšanu antiaģitācija ir prasmīgi integrēta, selektīvi attēlojot un tendenciozi komentējot atsevišķu LPV politiķu izteikumus. Filma mērķtiecīgi veido negatīvu reputāciju par tiem. Nevis atsevišķi filmas sižeta satura elementi, bet informatīvā kampaņa, filma un teātra izrāde kopumā liecina, ka tā ir politiski orientēta kampaņa, kurā fakti, interpretācijas un ziņas ir apzināti savērpti vienotā veselumā, lai sētu šaubas vēlētāju sirdīs.

Pirms dažām dienām, 21. februārī notika Saeimas Pieprasījuma komisijas sēde, kurā tika skatīts deputātu pieprasījums “Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica”, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju”. Uz sēdi bija ieradusies SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce un SIF padomes priekšsēdētāja Karīna Ploka.

Lai arī deputātu pieprasījums tika noraidīts, jo pozīcijas deputātu balsu bija vairāk nekā opozīcijas, sēdes laikā atklājās vairākas visai interesantas detaļas. SIF pārstāvji atzina, ka šis ir pirmais gadījums, ka SIF ir finansējis projektu, kurā tiek analizēta kāda politiska partija priekšvēlēšanu laikā un atzina, ka filmu ir finansējuši 100% apjomā, taču ne vides reklāmas un teātra izrādi. Par līdzfinansētājiem, no kurienes tie esot, vai nodomi ir valstiski, neko nezinot un arī nevērtējot.

Tāpat SIF pārstāvji norādīja, ka fonds ir instruments mediju finansēšanā, taču saturu tas nevērtē. Saturu vērtējot neatkarīgi eksperti un komisijas locekļi. Neatkarīgo ekspertu vārdus neatklāšot, bet SIF vērtēšanas komisijā ir SIF izvēlēti pārstāvji no dažnedažādām nevalstiskām organizācijām, augstskolām, Kultūras ministrijas un arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.

Nākas secināt, ka 92 915 eiro, kurus SIF uzsauca “Re:Baltica” projektam “Šķelšanās”, ir piešķirti kā dāvana un valsts patiesībā nevērtē, kāds ir šis produkts, vai tā nav slēpta politiska aģitācija, kas apiet likumus ar līkumu. KNAB, noklausoties Pieprasījumu komisijā SIF pārstāvjus, par spīti tam, ka rakstiski atzina, ka projekts pirmšķietami “nesatur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes”, tomēr uzsāks pārbaudi. Saeimas Pieprasījumu komisijā klātesošā KNAB pārstāve Amīlija Raituma, izdzirdot par trešo personu finansējumu, kā arī izrādi, deputātiem paziņoja, ka resoriska pārbaude tiks uzsākta.

Jautājumi, kas bija deputātu pieprasījumā, vai konkrētajā gadījumā nav pārkāpts valsts institūciju neitralitātes pienākums priekšvēlēšanu laikā un SIF dotā nauda nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem un nebūtu ieskaitāma atpakaļ valsts budžetā, atbildi neguva. Tāpat netika atbildēts uz deputāta Edvīna Šnores jautājumu, kāpēc “Re:Baltica” filmas pirmajā sērijā skan krievu valoda, bet projekts taču finansēts par projekta “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā”. Tāpat arī teātra izrāde būs krievu valodā…

Novērtē šo rakstu:

180
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...