Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā ir vesels lērums likumu, kas noregulē, pat birokrātiski pārregulē līdz pat sīkākām niansēm, partiju un to deputāta kandidātu reklamēšanos priekšvēlēšanu laikā. Šķiet, atrunāts ir itin viss attiecībā uz trešo personu iesaisti, ziedojumu summu apmēru, dāvinājumiem un kā var tikt pie valsts budžeta finansējuma, kur var un kā tieši pretēji nevar priekšvēlēšanu laikā reklamēties. Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu un, protams, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, kā arī KNAB rekomendācijas ir teju ikdienas lasāmviela partiju amatpersonām.

KNAB seko līdzi, lai katrs nodokļu maksātāju eirocents tiktu pareizi iegrāmatots un, protams, jēgpilni un ilgtspējīgi izlietots. Ierodoties partiju mītnēs, KNAB inspektori skrupulozi no visām pusēm nopēta pat kafijas tasītes un grīdas tepiķīšus. Būtībā jau pareizi, jo partiju grāmatvedībā tāpat kā saimniecībā kārtībai taču ir jābūt, bet valsts finanšu līdzekļiem ir jāseko līdzi ar vislielāko rūpību. Tajā pat laikā nejauši vai varbūt arī apzināti (?) šajā uzraudzības sistēmā ir atstāta pamatīga sprauga “melno kampaņu” veikšanai. Turklāt vēl par budžeta naudu, un, kā KNAB atzīst, šādas shēmas realizēšana “nesatur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes”.

Shēmas centrā ir “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica”” veidotā dokumentālā filma “Šķelšanās”, kas tapusi par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk SIF) finansējumu, tātad par nodokļu maksātāju naudu. Filmā attēloti Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējošie politiķi no partijas “Latvija Pirmajā vietā” (turpmāk – LPV) (Vilis Krištopans, Līga Krapāne, Sandris Točs, Linda Liepiņa un Maija Armaņeva).

Filmas “Šķelšanās” pirmizrāde tiek organizēta četrus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Zinot “Re:Baltica” un tajā darbojošos žurnālistu specifisko interesi par politiku un vēlēšanām, muļķīgi būtu pat pieļaut, ka gadu veidotās filmas pirmizrāde nav apzināti ieplānota janvārī – mēnesi pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda. Skaidrs, ka žurnālistiem nav pienākuma saskaņot savas publikācijas par sabiedriski politiskiem jautājumiem ar priekšvēlēšanu perioda norises laiku, taču filmas pirmizrāde notiek pirms 2. februāra, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Turklāt “Re:Baltica” aktivitātes ar filmas “Šķelšanās” dārgu vides un mediju reklāmām sabiedriskā transporta pieturvietās nevar uzskatīt par “ierastu mediju pašreklāmu”. Tur ir redzami LPV politiķi kopā ar filmas nosaukumu, kas darīts, lai grautu šo politiķu reputāciju. Sak’, tie ir šķeltnieki un tātad slikti politiķi, par kuriem nevajadzētu balsot. Tāpat grūti noticēt būtu apgalvojumam, ka filma netiek izrādīta Latvijas sabiedriskos medijos nejauši, bet to var noskatīties You Tube un TV3. Protams, ka tā nav nejaušība, jo privāts medijs ir ārpus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ietekmes.

Un visbeidzot, šobrīd var iegādāties biļetes uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī martā iestudēto izrādi “Šķelšanās / Разобщение”, kas tapusi pēc “Re:Baltica” iepriekšminētās filmas motīviem. Režisora V.Sīļa izrādē kopā ar aktieriem piedalīsies arī “Re:Baltica” žurnālistes, kuras “salīdzinās politiķu sacīto kameras priekšā”. Vai tiešām šādu izrādi vien dažus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām var uzskatīt par dramaturģiju, kas ir “jauns, sociāli aktuāls skatuviskās izpausmes formāts”? Protams, ka tas ne tikai izskatās, bet ir pilnvērtīga politiski informatīva priekšvēlēšanu antiaģitācijas kampaņa, kas ir jāskata kopsakarā ar vides reklāmām, seriālu un kas neapšaubāmi ir orientēta uz vēlētāju izvēles ietekmēšanu. Tas ir viscaur politisks pasākums ar skaidru politisku mērķi, un nosaukt to par pētniecisku žurnālistiku nevar nekādi.

 Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka filmas tapšanas un pirmizrādes laikā filmas veidotājiem nebija zināmi Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti, jo Viļa Krištopāna kā LPV “lokomotīves” vārds izskanēja jau 2023. gada 2. decembrī. Jāpiebilst, ka šajā partijas kongresā piedalījās arī galvenā filmas veidotāja Inga Spriņģe. Filmā, kā zināms, Vilim Krištopānam ir pievērsta īpaša vērība.

“Re:Baltica” veidotajā filmā un jau minētajā izrādē kopumā priekšvēlēšanu antiaģitācija ir prasmīgi integrēta, selektīvi attēlojot un tendenciozi komentējot atsevišķu LPV politiķu izteikumus. Filma mērķtiecīgi veido negatīvu reputāciju par tiem. Nevis atsevišķi filmas sižeta satura elementi, bet informatīvā kampaņa, filma un teātra izrāde kopumā liecina, ka tā ir politiski orientēta kampaņa, kurā fakti, interpretācijas un ziņas ir apzināti savērpti vienotā veselumā, lai sētu šaubas vēlētāju sirdīs.

Pirms dažām dienām, 21. februārī notika Saeimas Pieprasījuma komisijas sēde, kurā tika skatīts deputātu pieprasījums “Par valsts finansējuma piešķiršanu “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica”, lai veiktu slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju pret opozīcijas partiju”. Uz sēdi bija ieradusies SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce un SIF padomes priekšsēdētāja Karīna Ploka.

Lai arī deputātu pieprasījums tika noraidīts, jo pozīcijas deputātu balsu bija vairāk nekā opozīcijas, sēdes laikā atklājās vairākas visai interesantas detaļas. SIF pārstāvji atzina, ka šis ir pirmais gadījums, ka SIF ir finansējis projektu, kurā tiek analizēta kāda politiska partija priekšvēlēšanu laikā un atzina, ka filmu ir finansējuši 100% apjomā, taču ne vides reklāmas un teātra izrādi. Par līdzfinansētājiem, no kurienes tie esot, vai nodomi ir valstiski, neko nezinot un arī nevērtējot.

Tāpat SIF pārstāvji norādīja, ka fonds ir instruments mediju finansēšanā, taču saturu tas nevērtē. Saturu vērtējot neatkarīgi eksperti un komisijas locekļi. Neatkarīgo ekspertu vārdus neatklāšot, bet SIF vērtēšanas komisijā ir SIF izvēlēti pārstāvji no dažnedažādām nevalstiskām organizācijām, augstskolām, Kultūras ministrijas un arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.

Nākas secināt, ka 92 915 eiro, kurus SIF uzsauca “Re:Baltica” projektam “Šķelšanās”, ir piešķirti kā dāvana un valsts patiesībā nevērtē, kāds ir šis produkts, vai tā nav slēpta politiska aģitācija, kas apiet likumus ar līkumu. KNAB, noklausoties Pieprasījumu komisijā SIF pārstāvjus, par spīti tam, ka rakstiski atzina, ka projekts pirmšķietami “nesatur slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes”, tomēr uzsāks pārbaudi. Saeimas Pieprasījumu komisijā klātesošā KNAB pārstāve Amīlija Raituma, izdzirdot par trešo personu finansējumu, kā arī izrādi, deputātiem paziņoja, ka resoriska pārbaude tiks uzsākta.

Jautājumi, kas bija deputātu pieprasījumā, vai konkrētajā gadījumā nav pārkāpts valsts institūciju neitralitātes pienākums priekšvēlēšanu laikā un SIF dotā nauda nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem un nebūtu ieskaitāma atpakaļ valsts budžetā, atbildi neguva. Tāpat netika atbildēts uz deputāta Edvīna Šnores jautājumu, kāpēc “Re:Baltica” filmas pirmajā sērijā skan krievu valoda, bet projekts taču finansēts par projekta “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā”. Tāpat arī teātra izrāde būs krievu valodā…

Novērtē šo rakstu:

180
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...