Iesaki rakstu: 
Ne vienam vien uzņēmējam ir nācies piedzīvot VID (Valsts ieņēmumu dienesta) uzbrukumus. Jā, jā, tieši uzbrukumus, kas tiek veikti visticamāk ar mērķi izspiest kukuļus, bet, ja uzņēmējs nesaprot mājienu, tad uzņēmums tiek iznīcināts. Shēma ir gauži vienkārša - uzņēmumam tiek uzsūtīts audits, kura gala ziņojumā tiek apgalvots, ka kāds no uzņēmuma veiktajiem darījumiem ir fiktīvs, norādot, ka pavadzīme ne tā sastādīta, preču kustība nav notikusi un visbeidzot tā ir fiktīvu darījumu ķēde.
Apsūdzības briesmīgas, uzņēmējs visiem iespējamiem līdzekļiem pierāda, ka darījums ir noticis un ne ar ko neatšķiras no citiem darījumiem, bet VID lēmums ir nesaudzīgs - ir jāpārtaisa uzņēmuma bilance, jo nauda, ko uzņēmums samaksājis par preču iegādi, nav nauda, bet nauda, ko uzņēmums saņēma par precēm, ir dāvana, par kuru ir jāmaksā ienākuma nodoklis, plus vēl soda nauda tik pat liela kā VID izdomātais nodoklis.
Protams, uzņēmējam ir iespēja doties uz tiesu, lai pierādītu savu taisnību, ko daudzi uzņēmēji arī izmanto. Turklāt administratīvajā tiesā darbojas princips par objektīvās patiesības noskaidrošanu, un panaivs ierindas pilsonis varētu padomāt, ka tiesā var panākt taisnīgu spriedumu. Var jau būt, ka kāds spriedums tiešām ir taisnīgs, bet ne vairumā gadījumu, kad viena no pusēm ir uzņēmējs un otra - VID.
Uzņēmējs ar sūdzību par prettiesisku VID lēmumu dodas uz tiesu, iesniedz visus pieejamos pierādījumus, ir gatavs pat dot zvērestu un gaida no tiesas taisnīgu spriedumu.
Lietas izskatīšanas laikā uzņēmējam pat rodas iespaids, ka tiesnesis klausās viņa paskaidrojumus, apskata pierādījumus, uzklausa liecinieku liecības, VID atzīst, ka tas darījums, ar kuru preces tika iegādātas, no pārdevēja puses nav apstrīdēts un ir spēkā esošs, arī nekādi citi darījumi VID piesauktajā shēmā nav apstrīdēti, VID nevar iesniegt arī atšķirīgi noformētas pavadzīmes, faktiski visi VID lēmumā nosauktie argumenti izrādās no pirksta izzīsti.
Bet tad seko pārsteigums - spriedums, kurā nav ne smakas no tā, kas tika noskaidrots lietas izskatīšanas laikā, bet sprieduma motīvu daļa burts burtā sakrīt ar VID lēmumu, kurā uzņēmējs tiek vainots visos iespējamos pasaules grēkos.
Var tikai minēt vai tiesnesim ir iestājies pēkšņs prāta aptumsums un viņš ir aizmirsis visu, kas tika noskaidrots lietas izskatīšanas laikā, vai problēma ir tajā, ka spriedumus raksta tiesnešu palīgi, kuri nav piedalījušies lietas izskatīšanā un ir par slinkiem, lai noklausītos tiesas sēdes ierakstu, bet varbūt tiesnešiem ir dots uzdevums papildināt valsts kasi, taisot netaisnīgus spriedumus.
Jebkurā gadījumā par netaisnīgu pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību un vairums uzņēmēju to arī izmanto. Cerība, ka apelācijas instances tiesa būs taisnīga, ir pavisam niecīga un pastāv līdz brīdim, kad saņem rakstveida procesā sagatavotu spriedumu, no kura redzams, ka tiesa ne tikai nav iepazinusies ar lietas materiāliem, bet nav izlasījusi apelācijas sūdzību. Un tādu spriedumu bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem paraksta trīs tiesneši.
Man nav ne mazāko šaubu, ka tiesneša darbs ir tik novienkāršots, ka vienīgais, ko viņi dara, ir paraksta tiesneša palīga sagatavotus spriedumus, pat īsti nesaprotot, ka ar savu parakstu ir iznīcinājuši reālu nodokļu maksātāju, no kura samaksātajiem nodokļiem līdz šim ir saņēmuši savas treknās algas.
Protams, ir jau vēl trešā instance, no kuras vajadzētu sagaidīt godīgu un taisnīgu spriedumu, bet šī instance savu darbu ir vēl vairāk novienkāršojusi un vairums kasācijas sūdzību iesniedzēju saņem pāris rindas, kurās norādīts, ka viņu iesniegtās kasācijas sūdzības judikatūrai nav interesantas, un arī zem šiem vārdiem ir trīs tiesnešu paraksti. Pie kam viens no parakstiem pieder tiesnesei, kura kādu laiku atpakaļ bija pieteikusi savu kandidatūru Tiesībsarga postenim. Labi vien ir, ka tāda nogarlaikojusies persona netika ievēlēta par Tiesībsargu.
Ar šiem pāris vārdiem, ka judikatūrai tava kasācijas sūdzība nav interesanta, arī beidzas strādājoša uzņēmuma darbība Latvijā. Un katrs šāds netaisnīgs spriedums samazina nodokļu maksātāju skaitu. Var jau būt, ka daudzi tiesneši nav sapratuši, ka ne jau VID rada naudu viņu algām, bet strādājoši uzņēmumi ar saviem samaksātajiem nodokļiem.
Var jau vērsties ES tiesā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pēc daudziem gadiem saņemt atbildi, ka Latvijas tiesu rīcība neatbilst ES tiesību aktiem, bet tas neglābs VID un Latvijas tiesu iznīcinātu uzņēmumu.
Velti, protams, cerēt, ka kāds no tiesnešiem lasīs šīs manas pārdomas, ja nejaudā izlasīt lietas materiālus, bet cerība mirst pēdējā.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
