Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ir vai nav mums sava ārpolitika?

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts (SC)
26.01.2013.
Komentāri (47)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ Saeimā notika ārpolitikas debates. Tika apspriests ārlietu ministra ziņojums par paveikto un iecerēto darbību ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Ziņojums tiešām bija eleganti un gludi uzrakstīts, bezmaz vai līdz sterilitātei pareizām frāzēm un formulējumiem, veiksmīgi noslēpjot visus asos, neērtos stūrus tā, lai nekas neaizķertos. Par ko tas arī saņēma citu ārpolitikas profesionāļu augsto novērtējumu.

Saeimas debates bija garas, bet pa lielam debatētāji viens otrā nemaz neklausījās, garlaikojās, pļāpāja, pastaigājās vai „čivināja” internetā. Tādejādi radot pamatotu jautājumu – cik reāls ir pats diskusiju priekšmets?...

Ziņojums saturēja Latvijas pozīcijas izklāstu gandrīz par visām pašreizējām pasaules aktualitātēm – notiekošo Sīrijā, Izraēlas un palestīniešu attiecībām, par Irānas kodolprogrammu, utt.

Protams, visiem šiem notikumiem zināmā mērā var būt tieša vai netieša ietekme uz mūsu valsti, un tāpēc ir jēga pozicionēt savu attieksmi arī pret tiem. Bet vai tomēr nebūtu bijis daudz svarīgāk un noderīgāk formulēt savu pozīciju ne tikai par Irānas kodolprogrammu, bet arī par Visaginas AES vai RailBaltica projektu – lietām, kas daudz vairāk skar Latvijas intereses un kur Latvija ar savu pozīciju varētu arī kaut ko ietekmēt?

Nu, piemēram, – uzlūkot Visaginas AES nevis šauri, tikai kā enerģētikas projektu (nogrūžot visus ar šo projektu saistītos lēmumus uz energokompānijas pleciem), bet gan kā projektu ar ģeopolitisku nozīmi, kāds tas noteikti ir Lietuvai, kurai bez šī projekta draud pamatīgākā energoatkarība no Krievijas, kādēļ tā ir spiesta iepirkt no Krievijas vairāk nekā 70% tai nepieciešamās elektroenerģijas! Tas savukārt dod mums manevra iespējas, kuras mēs neizmantojam – pirms risināt Lietuvai aktuālās ģeopolitiskas problēmas, būtu tikai loģiski vienoties ar Lietuvu par tām neatrisinātajām problēmām, kas ir aktuālas mums – jūras robeža ar naftas laukiem, kurus vēlās no mums apstrīdēt Lietuva vai Lietuvas nojauktās sliedes pie Reņģes, lai Baltkrievijas tranzīta kravas nevarētu nosūtīt uz Liepājas ostu, uc.

Tāpat par Rail Baltica projektu, kurš tik svarīgs ir mūsu kaimiņiem Igauņiem.

Tomēr nekas no tā, ko Latvija varētu ietekmēt ar saviem ārpolitiskajiem lēmumiem, ziņojumā netika izskatīts. Kādēļ tas netika izdarīts?

Vai tādēļ, ka nebija, no kā norakstīt pareizos formulējumus, vai arī tāpēc, ka baidāmies kļūt par skabargu kādam uzdrošinoties paust savas nacionālās intereses?

Ir saprotams, ka ļoti ērti ir runāt par lietām, par kurām mums nav jāuzņemas atbildība, kur no mūsu pozīcijas nekas nav atkarīgs, kur pašiem nekas īpaši nav jādomā, kur lēmumi tiks pieņemti un procesi norisināsies neatkarīgi no mūsu ieņemtās pozīcijas.

Tas ir līdzīgi kā anekdotē par Jaunā gada sagaidīšanu: ko jūs izlēmāt par Jauno gadu? Mēs izlēmām – lai jau tas nāk!...

Var to nosaukt par mūsu ārpolitiku, lai gan šī izvairīšanās pašiem pieņemt lēmumus (ja vien kāds netur mūs aiz rokas vai nenodiktē tos) un uzņemties atbildību par tiem caurstrāvo visu mūsu politiku: lai atceramies kaut vai pēdējos notikumus ar lielajiem valsts iepirkumiem vai amatpersonu algām – no tāda aspekta tiešām ar rūgtu ironiju sanāk atzīt, ka mūsu ārpolitika ir mūsu iekšpolitikas turpinājums.

Un vai mēs vispār varam atļauties apgalvot, ka mums ir sava ārpolitika?

Jo apgalvot, ka mums ir sava ārpolitika, nozīmē apgalvot, ka tā sastāv no mūsu pašu pieņemtiem lēmumiem, kuri balstās uz mūsu pašu izdarītiem secinājumiem, kas iegūti mūsu pašu veiktās informācijas analīzes rezultātā, uz tās informācijas pamata, kuras patiesumu mēs paši esam verificējuši.

Cik no tā visa mēs nodrošinām sev paši? Un cik to tā visa tiek iegūts vienkārši copy – paste režīmā vai vienkārši tiek replicēts, mazliet interpretējot?

Vai tā būtu izejas informācija, situācijas analīze, veiktie secinājumi vai pat pieņemtie lēmumi...

Jā, protams, var uzreiz atrunāties, ka šādai situācijai ir ne tikai subjektīvs, bet arī objektīvs pamatojums - kopš esam Eiropas Savienībā, NATO, mums ir jāvadās no spēles nosacījumiem, kurus uzliek šis kopējais ietvars. Neviens jau to neapstrīd. Arī tās priekšrocības, ko Latvijai sniedz integrācija šajās struktūrās. Runa ir par to, cik adekvāti savām interesēm mēs to visu spējam izmantot.

Jo, pat ja mēs paši pieņemam savus lēmumus – bet, ja lemšanas procesā neizpildām paši kaut vienu šīs ķēdes posmu, tad gala rezultāts (mūsu lēmumi) kļūst manipulējams - mēs vairs nevaram apgalvot, ka rezultāts, ko mēs iegūstam, ir mūsu un nodrošina mūsu interešu īstenošanu.

Tad nu, pirms ļauties taisnīgam sašutumam par šīm šaubām, ir vietā godīgi sev pajautāt – kāda tad ir lietu patiesā kārtība?...

Un patiesībā to nav nemaz grūti noskaidrot!

 Nu, piemēram, ņemam AM ziņojumā rakstīto:

 „...2013.gadā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ietekmēs Latvijas ārpolitiku, ir situācijas attīstība Eiropas Savienībā.”

Nenoliedzami. Bet, ja tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, tad, lūdzu, atbildiet – kur ir šīs situācijas analīze, veiktie secinājumi, attīstības prognozes, alternatīvu izvērtējums un, balstoties uz to visu, – mūsu rīcības plāni?

Kā mēs redzam dzīvē - nekā tāda mums nav.

 Šajā kontekstā to uzskatāmi apliecina arī „euro” ieviešanas kampaņa. Tā vietā, lai tiktu vesta kompetenta, izvērsta diskusija, kas pierāda valdošās elites piedāvātā kursa pamatotību – sniedzot esošās situācijas un iespējamo nākotnes scenāriju (alternatīvu) izvērstu analīzi, argumentēti pierādot tālāku valsts suverenitātes zaudēšanas nepieciešamību, kas tiks atsvērta ar tiem federalizācijas labumiem, kurus iegūsim – nekas tāds netiek darīts, mums tiek piedāvāti tikai atsevišķi, no konteksta izrauti fakti un jau gatavi apgalvojumi, „laimes formulas” bez pamatojuma, kuras jāuztver kā absolūtās patiesības un uz kurām tālāk mums ir jābūvē visa sava nākotne.

Zinot to, kādi procesi notiek Eirozonā - piemēram, kas saistīts ar ciešākas Ekonomiskās un Monetārās Savienības veidošanu, un redzot, kas no tā un kā tiek pasniegts sabiedrībai, nu nekādi nevar runāt pat par adekvātu situācijas pasniegšanu, nemaz nerunājot par secinājumiem. Toties tiek skandināti skaļi apgalvojumi no augstām kancelēm. Un tā tiek veidota mūsu politika....

Notiekošais ir gluži kā parodija situācijai vecajā labajā latviešu filmā Vella kalpi, kad Rīgu grasījās ieņemt karaļa Gustava karapulks. „Gudrie varas vīri” domāja, kā ērtāk situācijai padoties, taču tā „dumjā tauta” tam nevēlējās piekrist un bija pat gatava pretoties karaļa Gustava karaspēkam, kas galīgi neietilpa „cienīgā svētā tēva” plānos, kuram bija apsolīts augsts amats, ja Rīgu izdosies ieņemt pēc iespējas ātrāk. Tāpēc, lai iegūtu tautas atbalstu saviem plāniem, tas no savas augstās kanceles sauca par ”vella kalpiem” tos, kas uzdrošinājās pretoties šiem plāniem, apgalvojot, ka tie kalpojot pašam nelabajam...

Gribētos tomēr arī analīzi. Izsvērtu un vispusīgu. Pirms trīcošām rokām uz spilventiņa turēsim savu suverenitāti, lai atdotu to kādam. Jo iespējams, ka atpakaļ to mēs vairs nedabūsim nekad.

Protams, uz to visu jau ir sagatavots varens pretarguments – no biežās lietošanas jau krietni nodeldēts „džokeris”, ar kuru tiek nosists jebkurš arguments par mūsu pašnoteikšanās tiesībām – mēs taču esam tik maziņi! Tāpēc mums nav izvēles, jo citādāk neizdzīvosim! (Tiesa, kā mēs izdzīvosim ar džokera lietotāju piedāvāto scenāriju, arī to joprojām mums neviens tā arī nav spējis izklāstīt....)

Jā, mēs esam mazi. Bet, sekojot piedāvātajai loģikai, sanāk, ka arī džungļos izdzīvot vajadzētu tikai lielajiem zvēriem. Taču tas tā nav. Bieži ir pat otrādi – lielākas iespējas ir tieši mazajiem! Svarīgi, lai to uzvedības profils būtu tiem atbilstošs un tādejādi dotu iespējas izmantot tiem savas priekšrocības – jo, ja akli tiek kopēta lielo zvēru uzvedība, tie zaudētu lielajiem zvēriem konkurences cīņā vai kļūtu par to barību. Un tā ir tā dzīves gudrība, kuru mēs nu nekādi nevēlamies pieņemt – nevis izmērs, bet mūsu rīcība ir tas, kas nosaka un noteiks mūsu esošās un tālākās pastāvēšanas iespējas. Vai mēs beidzot spēsim noticēt paši sev un uzdrošināties stādīt sev priekšā tos uzdevumus, kas ir aktuāli tieši mums, izvirzīt tiem reālu rīcības plānu, un īstenot to. Un ja mēs paskatāmies uz situāciju pasaules ekonomikā – sekmīgāko, konkurētspējīgāko valstu topā vairākumā ir tieši mazās valstis – Singapūra, Dānija, Šveice, Izraēla, uc. Tas tikai apliecina, ka arī mums ir tādas iespējas - atliek tikai uzdrošināties tās apzināties un izmantot, kā kādreiz to izdarīja augstākminētās valstis, dažām no kurām, pēc džokera vicinātāju loģikas, tagad nebūtu ne mazākā pamata atrasties uz pasaules kartes, tāpat kā tagad tas tiek piesolīts arī mums...

Savukārt tiem, kuri dzīvo ar pārliecību, ka ar džokeri piedurknē (t.i. esot pareizajā „draugu” pulkā) mēs varēsim atrisināt visus savus izaicinājumus, un tāpēc par savām kārtīm mums nav jārūpējas, labs iemesls aizdomāties būtu nesenais britu premjera paziņojums par tālāko iespējamo Lielbritānijas līdzdalību Eiropas Savienībā, kas tikai vēlreiz apliecināja veco labo patiesību - „politikā nav draugu, ir tikai intereses”. Tāpēc tādai mazai valstij kā Latvija ir ļoti bīstami turpināt lolot ilūzijas par notiekošo Eiropas Savienībā, neizdarot savus mājas darbus un nevēloties saprast šo elementāro patiesību - Eiropas Savienība tiek izmantota kā instruments, ar ko lielās Eiropas valstis var ērtāk īstenot savas intereses, un, tiklīdz šīs intereses atšķirsies no tā, ko tām var sniegt esošā lietu kārtība, šī kārtība tiks mainīta vai pamesta kā tukša nevajadzīga čaula, nerūpējoties par tiem mazajiem dzīvnieciņiem, kas tajā būs iekārtojušies kā savā mājvietā.

Tie, kas vēlas to apšaubīt – pamēģiniet atbildēt: kāpēc mūsu zemniekiem godīgus lauksaimniecības platību tiešos maksājumus neredzēt kā savas ausis, lai cik godīgi un priekšzīmīgi mēs pildītu savus pienākumus Eiropas Savienībā?...

Varbūt tomēr ir vērts spēlēt ne tikai ar džokeriem?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

21

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...