Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādījies tik pilns ar visādām nejēdzībām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformēta.

Minētais J. Rušenieka raksts sākas visai saprātīgi un pauž visiem zināmas lietas: “Latvijas televīzija nav vienkāršs, ikdienas uzņēmums. Tas ir ļoti specifisks uzņēmums, kurš neražo pienu, maizi, radioaparātus vai televizorus.” Tāpat arī citi vispārīga rakstura komentāri un polemika šķiet vietā, piemēram: “Praktiski jau kopš neatkarības atgūšanas valsts budžeta piešķirtais finansējums ir bijis nepietiekams.”

Problēma sākas no brīža, kad J. Rušenieks (kurš esot ne tikai mākslu maģistrs, bet arī dr. iur) cenšas pieķerties konkrētiem jautājumiem un tamdēļ izvirza “problēmas”, kuras ir atrisinātas jau pirms vairākiem gadiem.

J. Rušenieks raksta: “Līdz šim brīdim neesmu nekur atradis atbildi uz galveno jautājumu – kā tā var būt, ka tieši abi valsts pārziņā esošie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija atrodas tādā stāvoklī? Es gribētu teikt — bedrē. Kāpēc bedrē? Tāpēc, ka vismaz 99% no sabiedrības nav apjaušama tā situācija, kurā šie abi mediji neprofesionālas pārraudzības un apzinātas valsts pārvaldes institūciju darbības rezultātā ir novesti.”

Patiesību sakot, neviens fakts neliecina par “bedri”. Abi sabiedriskie mediji stabili strādā, tajos (salīdzinājumā ar privātajiem medijiem) vidējā izpeļņa ir augstāka, ir stipras iekšējās arodbiedrības (nevienu tāpat vien, bez pamatojuma nevar atlaist), un visas problēmas — ja tādas atklājas — var ilgākā vai īsākā laikā novērst, sabiedrisko mediju valdēm sadarbojoties ar NEPLP. Savukārt, ja pati valde kļūst par problēmu (parādās lielas neizdarības ar finansēm), tā tiek mainīta. Bet kopumā ir tā, ka gan Latvijas Radio kanāli, gan LTV ir nevis “bedres”, kā domā J. Rušenieks, bet gan auditorijas līderi — ne tikai ar lielākajiem klausītāju apjomiem, bet arī augstu sabiedrības uzticības līmeni!

Jāremontē LTV ēka, nevis “jāceļ trauksme”

LTV atrašanās nepiemērotās telpās — jā, tā ir aktuāla problēma, jo padomju gados celtais LTV komplekss ir par lielu, turklāt ir pienācis brīdis, kad būtu jāveic kapitālais remonts. Turpretī nevar piekrist J. Rušeniekam par “kadru jautājumu”, jo LTV vai LR nav tāds darbinieku trūkums vai to nepamatota mainība, lai šāds jautājums vispār pastāvētu un būtu apspriešanas vērts. “Neizprotama satura veidošanas politika” pastāv tikai priekš tiem, kas nav mēģinājuši to izprast (visi sabiedriskā pasūtījuma definēšanas dokumenti ir publiski, vajag tikai izlasīt), savukārt par “autortiesību (ne)ievērošanu” pamatotas sūdzības pēdējos 3 gados, šķiet, tikpat kā nav dzirdētas.

Attiecībā uz faktu, ka 2019. gadā LTV budžets samazinās pret aizvadīto gadu (LR situācija nav tik dramatiska) jāpaskaidro: bāzes finansējums visu pamatfunkciju izpildei sabiedriskajiem medijiem nesamazinās. Pagājušajā gadā LTV saņēma treknas piemaksas papildfunkciju veikšanai, un tās bija: (1) Dziesmu svētku translācijas; (2) valsts simtgades raidījumi, to sērijas un filmas; (3) pāvesta Franciska vizītes atspoguļošana; (4) Ziemas olimpiskās spēles, kas savukārt deva papildus reklāmas ieņēmumus. Šī gada samazinātā ieņēmumu prognoze nenozīmē sabiedrisko mediju naudas kritumu: tā nozīmē papildus un vienreizējo uzdevumu izzušanu no darba plāna, kas bija labi zināms jau pagājušogad. No turienes arī 3 miljonu kritums. Mums, nodokļu maksātājiem, nav pienākums uzturēt LTV un Latvijas Radio naudas pieaugumu par katru cenu, un viņi to nemaz arī neprasa: ja maksājam, tad zinām, par ko tieši, un visi ir apmierināti.

Attiecībā uz LTV zaudējumiem no ēkas uzturēšanas ir jāpiekrīt: tā ir taisnība, ka LTV ēka nes zaudējumus, ko ne vienmēr izdodas kompensēt ar ieņēmumiem no nevajadzīgo telpu izīrēšanas.

Jāpastiprina uzraudzība pār Kremļa propagandu

“Nu jau gadiem elektronisko mediju jomā eksistē muļķīga sistēma – viens un tas pats uzraugs (NEPLP) uzmana visus elektroniskos medijus – televīzijas, radio un arī kabeļniekus, tajā pat laikā tas ir arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzraugs. Tieši NEPLP apstiprina abu raidorganizāciju ikgada un plašāka termiņa dokumentus, dala pieprasītos un piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, kā arī kontrolē abu organizāciju darbību – vai reālie darbi atbilst solītajam.”

Te nu ne tikai J. Rušeniekam, bet ikvienam būs patīkami uzzināt, ka jau pirms trim gadiem tika nolemts: ir nepieciešamas divas uzraugošās padomes, jo nieka pieci NEPLP locekļi ar savu nelielo darbinieku štābu un Monitoringa centru tiešām nespēj uzraudzīt visas neskaitāmās retranslētās TV programmas (vienalga, tie būtu īsti TV kanāli vai vatņiku propaganda), plus vēl kontrolēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi, noklausīties visas radioprogrammas utt. Tāpēc tieši šobrīd Saeima kopā ar nozares ekspertiem apspriež priekšlikumus un izstrādā likumu, lai izveidotu divas padomes: viena uzraudzīs komercmedijus un retranslāciju, otra — sabiedrisko pasūtījumu, turklāt tiks palielināts abās ievēlamo ekspertu skaits. Šāda kārtība ir Lietuvā (divas padomes pa 11 locekļiem), un mūsu kaimiņvalstī šāda kārtība strādā. Jā, un kura tad ir tā galvenā mūsu valsts institūcija, kas šādu NEPLP samazināšanu, funkcijas pārdalot uz pusēm, atbalsta ar visām rokām un kājām? Tā ir... pati NEPLP!

Vēlreiz: kāpēc jāstiprina ne vien sabiedriskie mediji, bet arī sabiedriskais pasūtījums

Tālāk J. Rušenieks iekļūst desmit gadus vecā pagātnē un netiek no tās ārā, rakstot: “Jocīga situācija, spēlējot demokrātiju, kad valsts dibinātiem medijiem katru gadu hroniski pietrūkst finansējuma, NEPLP katru gadu vērā ņemamu summu piešķir arī privātajiem medijiem [...] Netaisos tagad analizēt, kāda ir par šo valsts naudu sagatavoto raidījumu kvalitāte, nepieciešamība, kā arī valsts finansējuma apjoms katrā šajā privātajā medijā, to procents no kopējā medija gada budžeta” — utt.

Pirms desmit gadiem tiešām dominēja tāda pieeja, kas bija pārpalikums no pagājušā gadsimta: sabiedriskā pasūtījuma stiprināšanu saprata kā naudas došanu LTV un LR cerībā, ka tas pievilks jaunu auditoriju. Nepievilka: drūmākais piemērs ir Latvijas Radio pieci.lv naudas šķērdēšana. Tad sāka mainīties domāšana uz to pusi, ka sabiedriskais pasūtījums nozīmē valstiski svarīga satura finansēšanu tur, kur skatītājs jau ir: šim nolūkam reģionālo ziņu filmēšana tika nodota mazajām privātajām studijām reģionos (LRT, Skrunda, VTV, Spektrs, Aizpute utt.), plus valsts sistemātiski atbalsta profesionāli līdzsvarota un sabiedriski nozīmīga satura radīšanu TV24, Re:TV un vēl šur tur. Kopējā sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā tādā veidā aizsniedzas līdz tādām auditorijas daļām, kurām LTV un LR nekad netika klāt. Līdz ar to, prestatā J. Rušenieka izpratnei no pagājušā gadsimta, stiprināti tiek ne tikai sabiedriskie mediji, bet gan sabiedriskais pasūtījums kopumā. Turklāt privātajiem medijiem (atšķirībā no sabiedriskajiem dažā labā situācijā) nekad nav bijusi problēma atskaitīties par valsts naudas izlietojumu.

Varam arī nomierināt J. Rušenieku, kurš tālāk raksta “Neskaidrs ir pašreizējais programmās iekļauto raidījumu kvalitātes izvērtēšanas mehānisms, regulāras satura un kvalitātes analīzes veikšana.” Patiesībā visu īstenoto sabiedrisko pasūtījumu (gan valsts, gan privātajos medijos) ik pa laikam pārbauda, pasūtot neatkarīgas recenzijas no pieredzējušiem žurnālistiem, mediju speciālistiem, augstskolu mācībspēkiem utt. — turklāt NEPLP nekad nevienam iepriekš nesaka, kādi aspekti kuru reizi tiks pētīti, kādos kanālos un raidījumos tas notiks, par kādiem periodiem, kas būs nākamie recenzenti u.tml, lai recenzijas būtu maksimāli objektīvas. (Tā kā J. Rušenieks to nezina, tad varam izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viņš nav bijis šo neatkarīgo speciālistu skaitā.)

Satriecošu nekompetenci J. Rušenieks demonstrē, aprakstot, ko tad ir (ne)sapratis no sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesa, kurš pats par sevi ir publisks un kurā var iesaistīties jebkurš, kam ir vēlme tērēt tam laiku.

Ko darīt? Un ko labāk tomēr nedarīt?

Pārejot pie J. Rušenieka izvirzītajiem “vēlamajiem darbiem”, jāsecina, ka ar nikniem vārdiskiem zibeņiem apgaismotais uzdevums “jāveic normatīvo [...] grozīšana, paredzot, ka NEPLP vienlaikus nesēž uz diviem krēsliem” patiesībā tieši šobrīd jau tiek izpildīts...

“EPL likumā ir jāveic Sabiedriskā pasūtījuma precīza definēšana, stabila un pieaugoša, ilgtermiņā noteikta valsts budžeta finansējuma piešķiršana (kā vienota dotācija, nevis kombinējot no vairākiem apakšprogrammu avotiem), veicot grozījumus normatīvajos aktos un programmu plānošanā.” — Demokrātiskā valstī nekas tāds nav pieļaujams. Kā jebkuram kantorim, arī sabiedriskajiem medijiem ir jācīnās par savu vietu zem Saules, pierādot savu varēšanu ar darbiem. Automātiska valsts naudas došana ar automātisku pieaugumu, neprasot darbus un rezultātus vispirms, ir nepieļaujama ikvienā nozarē. Un pats LTV kolektīvs nekādā veidā nav licis manīt, ka viņiem tas nebūtu pa spēkam! Tieši otrādi: LTV var lepoties ar augstu skatītāju uzticību un labu reitingu.

Latvijas Televīzijas programmu “ētera tīklu” un satura veidošanas izvērtējums, to pilnveidošana, vienotas mārketinga platformas izveidošana un ieviešana attiecībā uz programmu sagatavošanu un izplatīšanu, tā sekmējot finanšu resursu un medija ilgtermiņa attīstības plānošanu. Lai pildītu Latvijas Televīzijas kā sabiedrības televīzijas attīstību, ir jāveic personāla kompetences izvērtējums, organizatoriskās struktūras iespējamās izmaiņas, to raksturojums, darbinieku motivācijas sistēmas un atalgojuma pilnveidošana, arī Latvijas Televīzijas tehnisko iespēju un telpu izvērtējums, attīstības modelēšana un ieviešana.” — Patiesībā uz tamlīdzīgu tukšu frāžu savirknējuma graboņu vislabāk spētu atbildēt pats LTV kolektīvs. No tā, ka LTV1 katru mēnesi (Kantar TNS dati) ir vai nu skatītākais, vai otrs skatītākais kanāls, varam izdarīt slēdzienu, ka visas J. Rušenieka prasības tur ir izpildītas vēl pirms padsmit gadiem.

“Interneta platformas, digitālās vides attīstības izvērtējums un paplašināšana, kā arī LTV arhivēšana, digitalizācija, arhīva pieejamība sabiedrībai ir ne tikai papildu ienākumus veicinoši...” — absolūtas muļķības: 2016. gadā šis jautājums tika pētīts Saeimas darba grupā un tika secināts, ka veco raidījumu digitalizēšana prasīs milzu naudu, bet pēc tam nedos nekādus ieņēmumus, jo kurš gan gribēs skatīties desmitiem gadus vecus raidījumus? Turpretī tagad ikkatrs, kam ir interese, var par samaksu iegūt kopijas no vecajiem raidījumiem digitālos formātos un izmantot, kur vajag.

Nu un, protams, ievērību pelna mag. art & dr. iur. noslēdzošie vārdi: “Pašreizējā situācija LTV agonēšana turpinās, jo nevienam ne Doma laukumā, ne Jēkaba ielā, ne Pils laukumā, ne Brīvības ielā Latvijas televīzija nav vajadzīga kā spēcīgs, neatkarīgs, pilnvērtīgi finansēts sabiedriskais medijs.” Patiesību sakot, nekad vēl iepriekš kā pēdējos piecos gados nav pievērsta tik liela uzmanība sabiedriskā pasūtījuma apzinātai veidošanai, finansējuma palielināšanai, kvalitātes un auditorijas audzēšanai un vispārējai sabiedrisko mediju uzlabošanai. Diemžēl tas prasa ilgstošu iedziļināšanos visādos sīkumos, darbu (bieži vien neapmaksātu) visādās komisijās, darba grupās, padomēs, NVO utt., un darba gaitā dažkārt prasa saskari arī ar ne tiem patīkamākajiem ļautiņiem. Vai tas varētu būt izskaidrojums, kāpēc J. Rušenieks nekad nav redzēts tur, kur uzlabojumi tiešām top?

* Šī atbildes viedokļraksta autors ir neapmaksāts Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis pie NEPLP

Novērtē šo rakstu:

10
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...