Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādījies tik pilns ar visādām nejēdzībām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformēta.

Minētais J. Rušenieka raksts sākas visai saprātīgi un pauž visiem zināmas lietas: “Latvijas televīzija nav vienkāršs, ikdienas uzņēmums. Tas ir ļoti specifisks uzņēmums, kurš neražo pienu, maizi, radioaparātus vai televizorus.” Tāpat arī citi vispārīga rakstura komentāri un polemika šķiet vietā, piemēram: “Praktiski jau kopš neatkarības atgūšanas valsts budžeta piešķirtais finansējums ir bijis nepietiekams.”

Problēma sākas no brīža, kad J. Rušenieks (kurš esot ne tikai mākslu maģistrs, bet arī dr. iur) cenšas pieķerties konkrētiem jautājumiem un tamdēļ izvirza “problēmas”, kuras ir atrisinātas jau pirms vairākiem gadiem.

J. Rušenieks raksta: “Līdz šim brīdim neesmu nekur atradis atbildi uz galveno jautājumu – kā tā var būt, ka tieši abi valsts pārziņā esošie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija atrodas tādā stāvoklī? Es gribētu teikt — bedrē. Kāpēc bedrē? Tāpēc, ka vismaz 99% no sabiedrības nav apjaušama tā situācija, kurā šie abi mediji neprofesionālas pārraudzības un apzinātas valsts pārvaldes institūciju darbības rezultātā ir novesti.”

Patiesību sakot, neviens fakts neliecina par “bedri”. Abi sabiedriskie mediji stabili strādā, tajos (salīdzinājumā ar privātajiem medijiem) vidējā izpeļņa ir augstāka, ir stipras iekšējās arodbiedrības (nevienu tāpat vien, bez pamatojuma nevar atlaist), un visas problēmas — ja tādas atklājas — var ilgākā vai īsākā laikā novērst, sabiedrisko mediju valdēm sadarbojoties ar NEPLP. Savukārt, ja pati valde kļūst par problēmu (parādās lielas neizdarības ar finansēm), tā tiek mainīta. Bet kopumā ir tā, ka gan Latvijas Radio kanāli, gan LTV ir nevis “bedres”, kā domā J. Rušenieks, bet gan auditorijas līderi — ne tikai ar lielākajiem klausītāju apjomiem, bet arī augstu sabiedrības uzticības līmeni!

Jāremontē LTV ēka, nevis “jāceļ trauksme”

LTV atrašanās nepiemērotās telpās — jā, tā ir aktuāla problēma, jo padomju gados celtais LTV komplekss ir par lielu, turklāt ir pienācis brīdis, kad būtu jāveic kapitālais remonts. Turpretī nevar piekrist J. Rušeniekam par “kadru jautājumu”, jo LTV vai LR nav tāds darbinieku trūkums vai to nepamatota mainība, lai šāds jautājums vispār pastāvētu un būtu apspriešanas vērts. “Neizprotama satura veidošanas politika” pastāv tikai priekš tiem, kas nav mēģinājuši to izprast (visi sabiedriskā pasūtījuma definēšanas dokumenti ir publiski, vajag tikai izlasīt), savukārt par “autortiesību (ne)ievērošanu” pamatotas sūdzības pēdējos 3 gados, šķiet, tikpat kā nav dzirdētas.

Attiecībā uz faktu, ka 2019. gadā LTV budžets samazinās pret aizvadīto gadu (LR situācija nav tik dramatiska) jāpaskaidro: bāzes finansējums visu pamatfunkciju izpildei sabiedriskajiem medijiem nesamazinās. Pagājušajā gadā LTV saņēma treknas piemaksas papildfunkciju veikšanai, un tās bija: (1) Dziesmu svētku translācijas; (2) valsts simtgades raidījumi, to sērijas un filmas; (3) pāvesta Franciska vizītes atspoguļošana; (4) Ziemas olimpiskās spēles, kas savukārt deva papildus reklāmas ieņēmumus. Šī gada samazinātā ieņēmumu prognoze nenozīmē sabiedrisko mediju naudas kritumu: tā nozīmē papildus un vienreizējo uzdevumu izzušanu no darba plāna, kas bija labi zināms jau pagājušogad. No turienes arī 3 miljonu kritums. Mums, nodokļu maksātājiem, nav pienākums uzturēt LTV un Latvijas Radio naudas pieaugumu par katru cenu, un viņi to nemaz arī neprasa: ja maksājam, tad zinām, par ko tieši, un visi ir apmierināti.

Attiecībā uz LTV zaudējumiem no ēkas uzturēšanas ir jāpiekrīt: tā ir taisnība, ka LTV ēka nes zaudējumus, ko ne vienmēr izdodas kompensēt ar ieņēmumiem no nevajadzīgo telpu izīrēšanas.

Jāpastiprina uzraudzība pār Kremļa propagandu

“Nu jau gadiem elektronisko mediju jomā eksistē muļķīga sistēma – viens un tas pats uzraugs (NEPLP) uzmana visus elektroniskos medijus – televīzijas, radio un arī kabeļniekus, tajā pat laikā tas ir arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzraugs. Tieši NEPLP apstiprina abu raidorganizāciju ikgada un plašāka termiņa dokumentus, dala pieprasītos un piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, kā arī kontrolē abu organizāciju darbību – vai reālie darbi atbilst solītajam.”

Te nu ne tikai J. Rušeniekam, bet ikvienam būs patīkami uzzināt, ka jau pirms trim gadiem tika nolemts: ir nepieciešamas divas uzraugošās padomes, jo nieka pieci NEPLP locekļi ar savu nelielo darbinieku štābu un Monitoringa centru tiešām nespēj uzraudzīt visas neskaitāmās retranslētās TV programmas (vienalga, tie būtu īsti TV kanāli vai vatņiku propaganda), plus vēl kontrolēt sabiedriskā pasūtījuma izpildi, noklausīties visas radioprogrammas utt. Tāpēc tieši šobrīd Saeima kopā ar nozares ekspertiem apspriež priekšlikumus un izstrādā likumu, lai izveidotu divas padomes: viena uzraudzīs komercmedijus un retranslāciju, otra — sabiedrisko pasūtījumu, turklāt tiks palielināts abās ievēlamo ekspertu skaits. Šāda kārtība ir Lietuvā (divas padomes pa 11 locekļiem), un mūsu kaimiņvalstī šāda kārtība strādā. Jā, un kura tad ir tā galvenā mūsu valsts institūcija, kas šādu NEPLP samazināšanu, funkcijas pārdalot uz pusēm, atbalsta ar visām rokām un kājām? Tā ir... pati NEPLP!

Vēlreiz: kāpēc jāstiprina ne vien sabiedriskie mediji, bet arī sabiedriskais pasūtījums

Tālāk J. Rušenieks iekļūst desmit gadus vecā pagātnē un netiek no tās ārā, rakstot: “Jocīga situācija, spēlējot demokrātiju, kad valsts dibinātiem medijiem katru gadu hroniski pietrūkst finansējuma, NEPLP katru gadu vērā ņemamu summu piešķir arī privātajiem medijiem [...] Netaisos tagad analizēt, kāda ir par šo valsts naudu sagatavoto raidījumu kvalitāte, nepieciešamība, kā arī valsts finansējuma apjoms katrā šajā privātajā medijā, to procents no kopējā medija gada budžeta” — utt.

Pirms desmit gadiem tiešām dominēja tāda pieeja, kas bija pārpalikums no pagājušā gadsimta: sabiedriskā pasūtījuma stiprināšanu saprata kā naudas došanu LTV un LR cerībā, ka tas pievilks jaunu auditoriju. Nepievilka: drūmākais piemērs ir Latvijas Radio pieci.lv naudas šķērdēšana. Tad sāka mainīties domāšana uz to pusi, ka sabiedriskais pasūtījums nozīmē valstiski svarīga satura finansēšanu tur, kur skatītājs jau ir: šim nolūkam reģionālo ziņu filmēšana tika nodota mazajām privātajām studijām reģionos (LRT, Skrunda, VTV, Spektrs, Aizpute utt.), plus valsts sistemātiski atbalsta profesionāli līdzsvarota un sabiedriski nozīmīga satura radīšanu TV24, Re:TV un vēl šur tur. Kopējā sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā tādā veidā aizsniedzas līdz tādām auditorijas daļām, kurām LTV un LR nekad netika klāt. Līdz ar to, prestatā J. Rušenieka izpratnei no pagājušā gadsimta, stiprināti tiek ne tikai sabiedriskie mediji, bet gan sabiedriskais pasūtījums kopumā. Turklāt privātajiem medijiem (atšķirībā no sabiedriskajiem dažā labā situācijā) nekad nav bijusi problēma atskaitīties par valsts naudas izlietojumu.

Varam arī nomierināt J. Rušenieku, kurš tālāk raksta “Neskaidrs ir pašreizējais programmās iekļauto raidījumu kvalitātes izvērtēšanas mehānisms, regulāras satura un kvalitātes analīzes veikšana.” Patiesībā visu īstenoto sabiedrisko pasūtījumu (gan valsts, gan privātajos medijos) ik pa laikam pārbauda, pasūtot neatkarīgas recenzijas no pieredzējušiem žurnālistiem, mediju speciālistiem, augstskolu mācībspēkiem utt. — turklāt NEPLP nekad nevienam iepriekš nesaka, kādi aspekti kuru reizi tiks pētīti, kādos kanālos un raidījumos tas notiks, par kādiem periodiem, kas būs nākamie recenzenti u.tml, lai recenzijas būtu maksimāli objektīvas. (Tā kā J. Rušenieks to nezina, tad varam izdarīt ticamu pieņēmumu, ka viņš nav bijis šo neatkarīgo speciālistu skaitā.)

Satriecošu nekompetenci J. Rušenieks demonstrē, aprakstot, ko tad ir (ne)sapratis no sabiedriskā pasūtījuma izstrādes procesa, kurš pats par sevi ir publisks un kurā var iesaistīties jebkurš, kam ir vēlme tērēt tam laiku.

Ko darīt? Un ko labāk tomēr nedarīt?

Pārejot pie J. Rušenieka izvirzītajiem “vēlamajiem darbiem”, jāsecina, ka ar nikniem vārdiskiem zibeņiem apgaismotais uzdevums “jāveic normatīvo [...] grozīšana, paredzot, ka NEPLP vienlaikus nesēž uz diviem krēsliem” patiesībā tieši šobrīd jau tiek izpildīts...

“EPL likumā ir jāveic Sabiedriskā pasūtījuma precīza definēšana, stabila un pieaugoša, ilgtermiņā noteikta valsts budžeta finansējuma piešķiršana (kā vienota dotācija, nevis kombinējot no vairākiem apakšprogrammu avotiem), veicot grozījumus normatīvajos aktos un programmu plānošanā.” — Demokrātiskā valstī nekas tāds nav pieļaujams. Kā jebkuram kantorim, arī sabiedriskajiem medijiem ir jācīnās par savu vietu zem Saules, pierādot savu varēšanu ar darbiem. Automātiska valsts naudas došana ar automātisku pieaugumu, neprasot darbus un rezultātus vispirms, ir nepieļaujama ikvienā nozarē. Un pats LTV kolektīvs nekādā veidā nav licis manīt, ka viņiem tas nebūtu pa spēkam! Tieši otrādi: LTV var lepoties ar augstu skatītāju uzticību un labu reitingu.

Latvijas Televīzijas programmu “ētera tīklu” un satura veidošanas izvērtējums, to pilnveidošana, vienotas mārketinga platformas izveidošana un ieviešana attiecībā uz programmu sagatavošanu un izplatīšanu, tā sekmējot finanšu resursu un medija ilgtermiņa attīstības plānošanu. Lai pildītu Latvijas Televīzijas kā sabiedrības televīzijas attīstību, ir jāveic personāla kompetences izvērtējums, organizatoriskās struktūras iespējamās izmaiņas, to raksturojums, darbinieku motivācijas sistēmas un atalgojuma pilnveidošana, arī Latvijas Televīzijas tehnisko iespēju un telpu izvērtējums, attīstības modelēšana un ieviešana.” — Patiesībā uz tamlīdzīgu tukšu frāžu savirknējuma graboņu vislabāk spētu atbildēt pats LTV kolektīvs. No tā, ka LTV1 katru mēnesi (Kantar TNS dati) ir vai nu skatītākais, vai otrs skatītākais kanāls, varam izdarīt slēdzienu, ka visas J. Rušenieka prasības tur ir izpildītas vēl pirms padsmit gadiem.

“Interneta platformas, digitālās vides attīstības izvērtējums un paplašināšana, kā arī LTV arhivēšana, digitalizācija, arhīva pieejamība sabiedrībai ir ne tikai papildu ienākumus veicinoši...” — absolūtas muļķības: 2016. gadā šis jautājums tika pētīts Saeimas darba grupā un tika secināts, ka veco raidījumu digitalizēšana prasīs milzu naudu, bet pēc tam nedos nekādus ieņēmumus, jo kurš gan gribēs skatīties desmitiem gadus vecus raidījumus? Turpretī tagad ikkatrs, kam ir interese, var par samaksu iegūt kopijas no vecajiem raidījumiem digitālos formātos un izmantot, kur vajag.

Nu un, protams, ievērību pelna mag. art & dr. iur. noslēdzošie vārdi: “Pašreizējā situācija LTV agonēšana turpinās, jo nevienam ne Doma laukumā, ne Jēkaba ielā, ne Pils laukumā, ne Brīvības ielā Latvijas televīzija nav vajadzīga kā spēcīgs, neatkarīgs, pilnvērtīgi finansēts sabiedriskais medijs.” Patiesību sakot, nekad vēl iepriekš kā pēdējos piecos gados nav pievērsta tik liela uzmanība sabiedriskā pasūtījuma apzinātai veidošanai, finansējuma palielināšanai, kvalitātes un auditorijas audzēšanai un vispārējai sabiedrisko mediju uzlabošanai. Diemžēl tas prasa ilgstošu iedziļināšanos visādos sīkumos, darbu (bieži vien neapmaksātu) visādās komisijās, darba grupās, padomēs, NVO utt., un darba gaitā dažkārt prasa saskari arī ar ne tiem patīkamākajiem ļautiņiem. Vai tas varētu būt izskaidrojums, kāpēc J. Rušenieks nekad nav redzēts tur, kur uzlabojumi tiešām top?

* Šī atbildes viedokļraksta autors ir neapmaksāts Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis pie NEPLP

Novērtē šo rakstu:

10
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...