Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim mēs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvalde (turpmāk - JVLMA SP), jautājumā par rektora Guntara Prāņa saglabāšanu amatā esam atturējušies no nostājas paušanas publiskajā telpā. To darījām ar mērķi nevairot publisko ažiotāžu, tā vietā koncentrējoties uz praktiskām darbībām, ko šajā situācijā spējām veikt situācijas risināšanai. Taču šobrīd, reaģējot uz G. Prāņa pausto publiskajā telpā, uzskatām par savu pienākumu informēt sabiedrību par mūsu pieredzēto pēdējo mēnešu laikā.

Atsaucoties uz Senāta priekšsēdētājas mudinājumu, šī gada 2. februārī mēs uzsākām anonīmu anketēšanu studentu vidū par seksuāla rakstura uzvedību akadēmijā ar mērķi apjaust kopējo situāciju. Atbildes bija pieejamas dažiem SP locekļiem, Senāta priekšsēdētājai, rektorātam un akadēmijas juristei. Apkopojot iegūtās atbildes, kļuva skaidrs, ka seksuāli un emocionāli neētiska rīcība JVLMA pastāv jau ilgstoši un tiek īstenota sistemātiski.

Uzskatām, ka rektoram/-ei ir pienākums zināt, kas notiek viņa/-as vadītā augstskolā. Ja tik augstu stāvošai personai ir bijis iespējams daudzu gadu garumā "palaist garām", ka akadēmijā notiek psiholoģiska un seksuāla rakstura vardarbība, tad šī persona diemžēl nav piemērota rektora amatam. Ja arī līdz šī gada 8. martam, kad iznāca pirmais "Kultūršoka raidījums", par šiem gadījumiem nekas nebija zināms, tad jau no nākamās dienas būtu bijis jāseko atklātai rektora komunikācijai, atzīstot savas kļūdas, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Diemžēl pirmajās marta nedēļās mēs nejutām pārliecinošu rektora līderību un atbildības uzņemšanos ne akadēmijas iekšienē, ne sabiedriskajā informācijas telpā. Mūsu uzticību G. Prānim mazināja arī personiskās liecības (ne anonīmas), ko saņēmām no daudzām, savstarpēji nesaistītām personām. Esošie un bijušie studenti un pasniedzēji stāsta par vēršanos pie rektora ar sūdzībām par mācībspēku neētisku rīcību, t.sk. vulgāru un neķītru leksiku, nevēlamu seksuāla rakstura uzmanību un komunikāciju, mobingu, favorītismu u.c. Tā kā šīs personas neuzrakstīja oficiālus iesniegumus (pamatoti baidoties apdraudēt savu karjeru), aktīva rīcība no rektora puses nav sekojusi.

Gan kopīgās tikšanās reizēs ar rektoru, gan publiskajā telpā G. Prānis pauž, ka nekad nav saņēmis jebkādu informāciju par seksuāla rakstura pāridarījumiem akadēmijā. Uz jautājumiem par konkrētajiem gadījumiem, no kuriem daļa ir izskanējusi arī publiskajā telpā, rektors G. Prānis atbild, ka "šādas sarunas viņš neatceras". Kaut arī kopš "Kultūršoka" pirmā raidījuma rektorāts ir sācis aktīvu darbu pie akadēmijas drošas vides plāna izveides, mums ir radies iespaids, ka bez publiskās sensācijas radītā spiediena šī problēma tā arī paliktu noklusēta un nerisināta. Uzskatām, ka šāda pasivitāte norāda uz neieinteresētību risināt situāciju un nepietiekamu izpratni par psiholoģiskās un seksuālās vardarbības izpausmēm un tās brīdinājuma signālu atpazīšanu.

Tikām nostādīti situācijā, kurā mums jāizvēlas, vai ticēt daudzu savstarpēji nesaistītu cilvēku liecībām, kuras visas pauž līdzīgu pieredzi par saziņu ar rektoru, vai arī ticēt G. Prāņa ziņojumiem.

Tā kā esam bijuši ļoti aktīvi iesaistīti šajā situācijā jau kopš paša sākuma un mums ir pieejams liels liecinieku sniegtās sensitīvās informācijas apjoms, uzskatām, ka spējam izteikt objektīvu viedokli jautājumā par G. Prāņa darbu rektora amatā. 8. aprīlī mēs informējām JVLMA Senātu par to, ka Pašpārvalde izsaka neuzticību rektoram, savu nostāju pamatojot ar argumentiem, no kuriem daļa ir iekļauta šajā publiskajā ziņojumā. Nākamajā dienā savu neuzticību mēs paudām arī klātienes sarunā G. Prānim personiski.

Domājot par pārmaiņām, kas akadēmijā gaidāmas rektora atkāpšanās dēļ, jūtamies droši par tālāko virzību uz atklātu un studentcentrētu vidi. Mūsu sadarbība ar JVLMA Padomi ir bijusi un turpina būt ļoti veiksmīga un abpusēji cieņpilna. Jūtam pastāvīgu Padomes iniciatīvu sadarboties ar mums un vēlmi aktīvi iesaistīt mūs visu nozīmīgo lēmumu pieņemšanā.

Esam gandarīti, ka seksuālās un emocionālās vardarbības tēma sabiedrībā ir aktualizēta, taču ar bažām raugāmies uz sabiedrības un mediju tendenci publiski iztirzāt nepārbaudītu, anonīmu informāciju. Lai arī anonīmas anketas ir visefektīvākais veids aptuvenās situācijas apzināšanai kādas institūcijas iekšienē, uzskatām, ka ir pilnīgi nepieņemami Latvijas sabiedriskajos medijos publiskot liecības, kurās tiek atklāta apsūdzētās personas identitāte, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu anonimitāti liecības iesniedzējam [runa ir par Latvijas TV "žurnālistes" Vitas Anstrates rīcību - attēlā]. Šāds rīcības modelis, ja uztversim to par normu, var apdraudēt jebkuru sabiedrības locekli. Sekas, ko šādas situācijas nodara publiskotajai personai, var būt traģiskas. Sevišķi tad, ja anonīmā liecība bijusi nepatiesa vai arī informācija tajā tikusi sagrozīta.

Mēs aicinām ikkatru iesaistīties tādas sabiedrības veidošanā, kurā cietušie justos droši ar oficiāliem iesniegumiem vērsties tiesībspējīgās institūcijās! Mēs, JVLMA SP, darām un turpināsim darīt visu, kas mūsu spēkos, lai Latvijas Mūzikas akadēmijā radītu drošu un atklātu vidi.

Novērtē šo rakstu:

16
59

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi