Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laimas slimības slimnieku biedrības viedoklis par 2019.gada 27.marta Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas, Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Bērnu Infektologu biedrības atklāto vēstuli.

Ņemot vērā LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” tēmas aktualizēšanu par Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu Latvijā un pausto satraukumu asociāciju vidū, mēs – Laimas slimības slimnieku biedrība (turpmāk – Biedrība) vēlamies paust savu viedokli.

Mēs uzskatām, ka “Aizliegtais paņēmiens” sižets (2019. gada 25.martā) ataino šobrīd esošo situāciju Latvijā ar Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu. Protams, nepilnas stundas ilgs raidījums nevar atainot pilnībā visu, bet tas ieskicē problēmu, kas turpinās gadiem. Biedrības apzinātie gadījumi liecina, ka ir nopietnas problēmas ar Laimas slimības novēlotu diagnosticēšanu un nekorektas ārstēšanas vai neārstēšanas sekām.

Mēs kā Biedrība gribam uzsvērt, ka mūsu mērķis ir panākt kvalitatīvu un savlaicīgu Laimas slimības diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.

Latvijā daudziem slimniekiem Laimas slimība progresē, samazinot dzīves kvalitāti, radot nepanesamas fiziskas un garīgas ciešanas ne tikai pacientiem, bet arī viņu tuviniekiem. Savstarpēji salīdzinot Biedrības biedru sūdzības par izjūtām un slimības indikācijām, var secināt, ka pārsvarā sūdzības un sekas visiem ir līdzīgas, pat vienādas. Tādējādi nešaubīgi rodas pārliecība, ka kopumā Latvijā Laimas slimību neārstē pietiekamā kvalitātē, jo ārstniecībai neseko veselības uzlabojums.

Minētā mērķa vadīti, Biedrības biedri un citi interesenti vēlas uzsākt diskusiju sabiedrībā par šo problēmu, lai rastu risinājumus, nevis kādu aizskartu.

Tāpat gribam norādīt, ka mēs pārstāvam slimnieku intereses, kuri grib dalīties ar saviem pieredzes stāstiem, nolūkā palīdzēt līdzcilvēkiem un kopīgi rast risinājumu problēmai.

Biedrībai ir neizprotama Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas, Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Bērnu Infektologu biedrības 2019. gada 27. marta atklātajā vēstulē paustā attieksme - vēršanās pret raidījumu “Aizliegtais paņēmiens” un ārstiem, kas snieguši savu viedokli raidījumam, apgalvojot, ka notikusi vēršanās pret konkrētiem Latvijas ārstiem un pasniegta alternatīvā medicīna kā vienīgā pareizā. Biedrība uzskata, ka raidījuma veidotāji ir pirmrindnieki šīs problēmas aktualizēšanā, uzrunājot arī Latvijas infektologus, kuri nevēlējās sniegt komentāru, un ļaujot izteikties arī raidījuma studijas viesiem, kuri pārstāvēja valsts tradicionālo medicīnu un diagnosticēšanu. Turklāt nav mazsvarīgi, ka raidījuma studijā klātienē esošie speciālisti pauda maldinošu informāciju, ka Latvijā Laimas slimības seroloģiskie izmeklējumi ir maksas pakalpojumi. Nacionālā veselības dienesta publiskajā vietnē[1] ikviens var pārliecināties, ka Laimas slimības diagnostiskie izmeklējumi ir valsts finansēti personām, kurām konstatētas aizdomas par saslimšanu ar Laimas slimību.

Kritiski vērtējams arī tas, ka 2019. gada 27. marta atklātajā vēstulē ārstniecības speciālistu profesionālo asociāciju pārstāvji pauž aizvainojumu par “Aizliegtais paņēmiens” izskanējušo viedokli, bet neskaidro, kas un ar kādām medicīniskajām tehnoloģijām Latvijā sekmīgi ārstē Laimas slimību, kur pacientiem vērsties pēc palīdzības un kāda ir ārstniecības apmaksas kārtība.

Tā vietā, lai vērstos pret raidījumu un speciālistiem, kas raidījumā pauduši savu viedokli, Biedrība aicina:

Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijas, Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Bērnu Infektologu biedrības ārstus kritiski izvērtēt esošo diagnosticēšanas metodoloģiju un ārstēšanas vadlīnijas, un apzināt reālo situāciju;

ikvienu institūciju, kurai šis jautājums ir aktuāls, aktīvi iesaistīties diskusijā bez kritikas un pārmetumiem, uzklausot slimniekus, kuri meklē palīdzību, lai būtu veseli un varētu būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi;

sadarboties ar Biedrību, lai, piemēram, nodrošinātu pacientiem saprotamu un vispusīgu informāciju par Laimas slimību, tās izpausmēm un simptomiem, ārstēšanas metodēm u.c., tādējādi nodrošinot pēc iespējas savlaicīgāku vēršanos pie ārstiem, korektas diagnozes uzstādīšanu un efektīvu ārstēšanās procesu;

Latvijas Veselības ministrijai, kā veselības politikas veidotājai, iesaistīties problēmas, kas attiecas uz Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu Latvijā, risināšanā, ņemot vērā arī faktu, ka 2018. gada 15. novembra Eiropas Parlamenta Rezolūcijā par Laimas slimību (2018/2774 (RSP)) teikts, ka trūkst izpratnes par Laimas slimības progresēšanu hroniskā slimībā un aicināts izstrādāt uz pierādījumiem balstītas Laimas slimības diagnosticēšanas un ārstēšanas vadlīnijas. Rezolūcijā minēts arī tas, ka Eiropas dalībvalstīs nav vienprātības par Laimas slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu un ir aicināts paplašināt klīniskās pārbaudes izmantošanu, lai ārsti varētu diagnosticēt Laimas slimību pat tad, ja seroloģiskie testi ir negatīvi.[2]

Mūsu Biedrības rīcībā esošā informācija liecina, ka raidījumā atspoguļotie cilvēku stāsti nav atsevišķi reti gadījumi, kā to minēja viens no studijas viesiem, bet ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas ik dienas cieš sāpes, zaudē darba spējas un viņu dzīves kvalitāte ir stipri ietekmēta. Cilvēki, ņemot vērā esošo Laimas slimības diagnosticēšanas un ārstēšanas kārtību Latvijā, meklē palīdzību ārpus Latvijas, lai saņemtu ārstēšanu – cerību būt atkal veseliem. Šī situācija kopumā atsaucas arī uz valsts labklājību un attīstību, veido iedzīvotāju attieksmi pret valsti.

Biedrība nupat ir jaunizveidota, tās misija ir vienot un aizstāvēt Laimas slimības slimnieku intereses, sniegt atbalstu Laimas slimības slimniekiem, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Tāpat būtisks Biedrības uzdevums ir apkopot informāciju par speciālistiem, kas specializējušies Laimas slimības ārstēšanā gan Latvijā, gan ārpus tās, kā arī informēt un izglītot sabiedrību par Laimas slimību.


[1] http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/5c6fd48950101.pdf

[2] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P8-TA-2018-0465+0+DOC+PDF+V0//EN

Novērtē šo rakstu:

33
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...