Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man reizēm pārmet, ka manos viedokļrakstos citādi jau viss būtu kārtībā, bet ir par daudz sakāpinātu, saasinātu emociju. Nu, tad šoreiz iztiksim tikai ar plikiem faktiem - un nav mana vaina, ja pēc iepazīšanās ar tiem kaut kas atgadīsies ar jūsu pašu emocionālo stāvokli.

Ir mums veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuram ir dažādi lieli, it kā tikai un vienīgi valsts iedzīvotāju labumam un ne jau nu personiskajam makam domāti reformu plāni medicīnas un medikamentu jomā un kurš uz faktiski visiem pārmetumiem atbild apmēram vienu un to pašu - ja reiz ir pretestība un iebildumi, tas nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa.

Minētais Guntis Belēvičs lielu daļu sava farmācijas biznesa savulaik pārdeva, un pašlaik ar atlikušo un no jauna radīto daļu nodarbojas viņa dēls Artūrs Belēvičs, kuram tas arī pilnībā vai daļēji pieder. Formāli ministrs Belēvičs pats personiski vērā ņemamā zāļu tirdzniecības biznesā pašlaik nav iesaistīts.

Taču šī neiesaistīšanās ir baltiem diegiem šūta. Ministra labklājības nozīmīgākā daļa ir atkarīga tieši no dēla farmācijas biznesa. Lielākos pagājušā gada privātienākumus dažādu algu un procentu formā Belēvičs pērn ir saņēmis tieši no dēlam pilnībā vai daļēji piederošiem farmācijas uzņēmumiem (skat. ministra amatpersonas deklarāciju).

Ministram pašam piederošie seši uzņēmumi lielākoties ir kusli, lielākajai daļai pērn nopietni sarucis apgrozījums. Daļa no tiem turklāt oficiāli mīt ēkā O. Vācieša ielā 13, kura jau atkal pa pusei pieder ministra dēlam (kurš šo pusi pirms vairākiem gadiem saņēmis dāvinājumā no tēva).

Tas vēl nav viss. Kā uzkrājumus veselības ministrs Belēvičs deklarējis tikai nepilnus 32 tūkstošus eiro, kas ir tīrais nieks salīdzinājumā ar ministra deklarētajām summām, ko viņš aizdevis nezināmām personām.

Taču vismaz lielākā no šīm summām ir aizdota viegli nojaušamam uzņēmumam - ministrs deklarējis aizdotus 2,764 miljonus eiro, un tieši šādu summu kā saņemtu aizņēmumu deklarējusi SIA "Zemitāni".

Šī SIA kopš 2013. gada beigām pieder uzņēmumam "Saules aptieka", kuram savukārt vienīgais īpašnieks saskaņā ar "Lursoft" datiem ir ministra dēls Artūrs Belēvičs. Kas pat no visformālākā skatu punkta skaidri nozīmē vienu - ministra cerības dabūt atpakaļ savu lielāko aizdoto naudu ir tieši atkarīgas no dēla biznesa veiksmes.

Savukārt dēla biznesa pamatā ir un paliek farmācijas bizness, bet, piemēram, tie paši "Zemitāni" (briežu un to veselīgo desu firma) saskaņā ar "Lursoft" datiem 2014. gadā cietuši iespaidīgus - vairāk nekā 400 tūkstošu eiro zaudējumus.

Līdz ar to arī ministra Belēviča labklājība ir atkarīga tieši no dēla farmācijas biznesa veiksmes vai neveiksmes. Savukārt šis bizness ir tieši atkarīgs kā no Ministru kabineta noteikumiem šajā jomā, tā no uzņēmuma attiecībām ar Zāļu valsts aģentūru.

Noteikumus farmācijas jomā gatavo Belēviča - tēva vadītā Veselības ministrija, un šī pati Belēviča - tēva vadītā ministrija arī pārrauga Zāļu valsts aģentūras darbu.

Pērn tā pati Artūram Belēvičam piederošā "Saules aptieka" ir uz nebēdu tiesājusies par "nepareiziem" Zāļu valsts aģentūras lēmumiem. Zaudējusi vienu tiesu, zaudējusi otru tiesu. Turklāt zaudēšanas brīdī šīs te "Saules aptiekas" valdes locekļa godā bijis... Guntis Belēvičs.

Tātad pašlaik Zāļu valsts aģentūras darbu uzraugošais ministrs vēl pērn ir neveiksmīgi tiesājies par šīs pašas aģentūras lēmumiem, apstrīdot šos lēmumus, kas, lūk, kaitējuši viņa dēlam piederošajam un viņa paša vadītajam farmācijas tirdzniecības biznesam.

Arī tas vēl nav viss. Jau šogad tā pati Zāļu valsts aģentūra, kā ziņo mediji, izrādījusi pārāk lielu aktivitāti saistībā ar to pašu "Saules aptieku" un "nodarījusi tai pāri".

Un... ministrs Belēvičs, kura labklājība atkarīga no šīs viņa dēlam piederošās "Saules aptiekas" grupas biznesa un kurš vēl pērn vadījis šo "Saules aptieku", kad tā tiesājusies par Zāļu valsts aģentūras lēmumiem, tagad, kā apliecina Veselības ministrija, pats ierosinājis disciplinārlietu pret šīs pašas Zāļu valsts aģentūras direktori un pats arī apstiprinājis rīkojumu par viņas algas samazināšanu kā sodu...

Tā, un tagad mans personiskais uz šiem faktiem balstītais, kā uzskatu, nebūt ne sakāpinātais viedoklis.

Ir nekaunība. Ir liela nekaunība. Un ir Guntis Belēvičs. Nedzīvotu mēs brīnumzemē un būtu mums patiešām kāda iestāde, kas apkaro korupciju, šis kungs, kas līdz ausīm iegrimis interešu konfliktos, jau sen nebūtu nekāds ministrs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...