Iesaki rakstu: 
Nesen ievēroju, ka kāds cilvēks ar neparastu vārdu un latvisku uzvārdu savā FB laika joslā bija ievietojis plakātu ar padomju ēras jokdara Mihaila Zadornova dzēlīgi ļauno citātu: “Pribalķika bija PSRS seja, bet tagad Eiropas pakaļa.” ("Прибалтика была лицом СССР, а теперь задница Европы.”)
Atzīšos, aizķēra šie vārdi, jo Kremļa mediji tos dažādās formās “tamborē” regulāri un sausa, objektīva ES oficiāla statistika - Eurostat liecina, ka patiešām ļoti daudzās jomās Latvija ir viena no vājākajām ES valstīm, oficiāli - vājākā no Baltijas valstīm. (To atzina arī valdības pārstāvji intervijā LTV Ziņu dienestam, kad bija runa par ES kopbudžetu.)
Vispirms sāksim ar to, ka esmu daudz ceļojis, tai skaitā arī pa Eiropu, un varu apliecināt - Latvija ir salīdzinoši sakopta, tīra zeme. Nereti šajā ziņā izskatāmies krietni labāk nekā viena otrā “vecā” valsts. Latvijai nudien nav, par ko kautrēties. Bieži ir patiešām ļoti skaistas vietas, mājas, apkārtne. To atzinuši arī daudzi Latvijas viesi, un tie nebija tukši komplimenti.
Mums ir niansēti skaista daba, vēsturisku iemeslu dēļ arī joprojām salīdzinoši tīra. Latvijā nav grandiozu kalnu, bet ir apburoši līdzenumi, saullēkti, saulrieti, ainavas. Vienmēr esmu domājis - kad Dievs radīja pasauli, Latviju mākslinieciskas iedvesmas brīdī viņš noteikti uzgleznoja ar pasteļkrāsām.
Tāpat kā agrāk Latvijā joprojām var lepoties ar izciliem mūziķiem, māksliniekiem, sportistiem, kuru skaits salīdzinoši nelielā valstī ir neparasti augsts.
Kopumā var teikt, ka mums nav pamata sākt slīgt mazvērtības kompleksos par “Eiropas pakaļu” un sākt apzelēt, ka “bijām PSRS seja.”
Cita lieta, ka ekonomiska realitāte objektīvi ir skarba un šajā ziņā tiešām ierindojamies starp nabadzīgākajām un atpalikušākajām ES valstīm. Piedevām ar vēl skarbāku nākotnes perspektīvu, jo demogrāfiskās bedres sekas būs politiski un ekonomiski satricinošas.
Latvija patiešām ir bēdīgi slavena ar to, ka kopš 2000. gada procentuālā izteiksmē ir zaudējusi visvairāk cilvēku pasaulē. Ņemot vērā, ka pārsvarā tie bija jauni cilvēki, mūsu ekonomiku sagaida dramatiski novecošanās riski. Ekonomisti mācēs paskaidrot, cik tas patiesībā ir bīstami valsts stabilitātei, ekonomikai un nākotnei. Šajā ziņā, būsim godīgi, esmu diezgan tuvu tai vietai, par kuru runāja Zadornovs.
Paradoksāli, ka šī situācija lielā mērā ir izveidojusies tieši Zadornova apraudātā Padomju Savienības mantojuma dēļ. Politiskajā elitē joprojām ir gana daudz cilvēku, kuri iestrēguši padomju režīma domāšanas un uzvedības paradumos - baisi melot, alkatīgi zagt, ko vien var, manipulēt un dzelžaini pieturēties pie varas. Vienmēr esmu domājis, kā cilvēki pie pilna prāta un sajēgas (!!!) varēja tik ļoti atbildīgā amatā kā finanšu ministrs ielikt padomju komjaunatnes nomenklatūras darboni Jāni Reiru, kurš vāji saprot angļu valodu un nekad nav sevi apliecinājis kā sekmīgs politiķis. Nemaz jau nerunājot par smago korupcijas dvaku, ko nevar nesaredzēt viņa partijas spice. Pajautājiet to “Vienotības” un pārējiem valdības koalīcijas biedriem. Iepriekšparedzami atbilde būs acu bolīšana, kārtējie meli vai arī atzīšanās mazdūšībā iebilst šim absurdam.
Kā var viena valsts ielikt tik atbildīgā amatā kā labklājības ministrs personu bez jelkādas sajēgas par sociālo politiku – politikā pilnīgi nepieredzējušo Ramonu Petraviču? Īpaši zinot, ka sociālajos jautājumos Latvijā ir ārkārtīgi smagas, dziļi ielaistas problēmas. Pajautājiet to “Vienotības” un pārējiem koalīcijas biedriem. Viņi jums sāks stāstīt pasaciņas, ka KPV to viņiem uzspieda … Un to jums teiks tie paši politiķi, kuri nesen lielījās, ka Kariņš bija viens no sekmīgākajiem EP deputātiem, veiksmīgs sarunu vadītājs.
Un šādu pieredzējušu politikas veterānu varēja ielikt stūri nepieredzējuši populisti, politikas iesācēji - atvainojiet, nevajag melst niekus! Lūdzu, beidziet taču cilvēkus padarīt par muļķiem, kuriem var gvelzt tik nekaunīgus, trulus melus! Vienotības spice vienkārši izdomāja, ko šo nozari var “izbarot populistiem kā smilškasti, kur paspēlēt ministru”. Tā ir īstā viņu attieksme. Tas, ka ministres pieredzes un zināšanu trūkums smagi sitīs pa pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, tas viņus acīmredzami neuztrauc.
Tas patiešām arī ir padomju mantojums, ka par veselības ministri ielika Ilzi Viņķeli, kuru vēlētāji skaidri un gaiši bija noraidījuši. Bet precīzi Lukašenko un Putina garā - štrunts par vēlētāju lemto, ja gribas tikt pie varas. Jā, tieši tā A/Par un Viņķele izturējās pret vēlētāju demokrātiski lemto - ejiet uz poda, mēs zināsim par jums labāk! Atvainojiet, bet to nevar nekā citādāk dēvēt kā par baisi nekaunīgu augstprātību.
Un pats briesmīgākais - Kariņš un pārējie koalīcijas biedri to mierīgi pieņēma. Vai viņi tiešām nesaprot, kāds pliķis tas bija gan vēlētājiem, gan demokrātijas būtībai? Atvainojiet - tiešām nesaprot?! Vai arī ... tiešā tā, šie ļoti būtiskie atbildīgas valsts pamata principi viņiem ir pie vienas vietas. Pie tās pašas.
Tieši tas pats vājprāts Saeimā - atbildīgu komisiju vadībās Bondars, Kaimiņš, Jurašs. Blēdis Antonovs, Krājbankas izzadzējs, Krievijas cietumā noteikti smejas skaļā balsī.
Varētu vēl turpināt tādā pašā garā, bet nevēlos bojāt noskaņojumu. Ir jāsaprot, ka no padomju režīma mantotās domāšanas tradīcijas joprojām vēl ir gana stipras un ietekmīgas, tās joprojām vējo “politiskās virtuves pīpētavās” un politisko mahinatoru intrigu shēmās. Un tieši šis PSRS “mantojums” mūs ir nolicis tajā Eiropas vietā, kurā esam, ja runājam par labklājību, ekonomisko attīstību, dzīves līmeni.
Vislielākā nelaime ir tā, ka pašreizējā politiskajā ainavā nav arī cienījamas alternatīvas. Par tādu uzdodas kāds agresīvs manipulators, kuram aiz muguras rēgojās “gāzi grīdā” darboņi, kuri jau reiz izlaupīja Latviju pēc pilnas programmas - tieši viņi uzsāka OIK shēmas, atdeva Parex darboņiem miljardu, pārkarsēja NĪ burbuli. Daudzi šo pašpasludinātā “opozicionāra” saiti ar viņiem nesaredz.
Un, protams, vienmēr atradīsies cilvēki, kuri dusmās un aizvainojumā atkal uzkāps uz vecajiem populistu pamestajiem grābekļiem. Ja viņš izrausies pie varas, tad viss, ko cilvēki dabūs, - ka pašreizējos blēžus nomainīs atkal iepriekšējie. Vai tas ir risinājums?
Ko šajā situācija darīt - atvainojiet, man nav labu atbilžu. Jā, pašreizējā koalīcija ar ONG Vienotība priekšgalā ir ciniski un nelietīgi bez gala. Bet alternatīvas arī īsti neredzu.
Jāsāk būs pašam likt kopā idejas un priekšlikumus. Es ticu, ka Latviju var padarīt par stiprāko un labklājīgāko valstī mūsu reģionā. Par valsti, zemi, kuru nav kauns atstāt mantojumā nākamības paaudzēm - bērniem, mazbērniem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
