Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu dzimusi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Skolā man krievu valodas nebija, otrā svešvaloda bija vācu. Pēc vidusskolas studēju medicīnu Stradiņa Universitātē, kur apmācību valoda bija latviešu. Tā kā tas bija norādīts arī manā studiju līgumā, man kā rezidentei oficiāli nedrīkstēja pieprasīt krievu valodu. Tomēr, ak vai, kā kolēģi rezidentūras laikā mani par to zākāja! Aizrādīja, ka tā jau nevar, ka vajag mācīties, ka valodas ir bagātība, vilka uz zoba, kaunināja un apsmēja. 

Pašmācības ceļā esmu nedaudz apguvusi medicīnisko krievu valodu, un es neiebilstu runāt krieviski ar ļoti veciem pacientiem, kam ir demence, termināli stāvokļi utt. Tomēr es negribu runāt krieviski regulāri, jo es nespēju pildīt savus darba pienākumus krievu valodā, es nevaru detaļās izskaidrot visas nianses par slimību un ārstēšanu krieviski.

Latviešu ārsti Latvijā ir nostādīti šausmīgā stāvoklī: mans pienākums un mana karstākā vēlēšanās ir palīdzēt cilvēkiem. Hipokrāta zvērestā tas arī ir teikts – man nav tiesību pacientus šķirot pēc viņu tautības, rases, dzimuma. Tomēr man uzspiež mācīties krievu valodu, lai es varētu apkalpot pacientus Latvijā.

Esmu jau 10 gadus savas dzīves atdevusi medicīnas studijām, un man tagad nav laika meklēt krievu valodas kursus. Darbadevēji pieprasa krievu valodu, bet neviens nepiedāvā apmaksāt mācības. Es arī neuzskatu, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas latviešiem Latvijā joprojām būtu jāmācās krievu valoda.

Es saprotu kolēģus, kas savās privātajās pieņemšanās runā ar pacientiem krieviski – diemžēl Rīgā ir vairākums krievu, un, lai nopelnītu, ir jāņem visi pacienti. Tomēr esmu ievērojusi, ka pie tiešām izciliem speciālistiem krievi pēkšņi spēj runāt latviski – redziet, tas viss ir attieksmes jautājums!

Mazie bērni nav vainīgi

Vēl trakāka situācija ir pediatrijā – mazie bērni nav vainīgi pie tā, ka vecāki nerunā latviski un ka bērniem dārziņā un skolā nemāca latviešu valodu. Es gribu palīdzēt šiem mazajiem pacientiem, bet es nevaru tekoši izteikties. Un trakākais ir tas, ka bērna vecāki kļūst agresīvi, ja tu nerunā krieviski. Bērnu slimnīcā diezgan bieži bija jāsauc apsardze vecāku dēļ, kas sāk trakot, jo nav ar kaut ko apmierināti.

Kāpēc valsts nevar noteikt konkrētu politiku – ja persona grib saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, šie pakalpojumi tiek sniegti tikai latviešu valodā? Tas palīdzētu tiem ārstiem, kas nezina krievu valodu vispār vai arī nespēj to lietot pilnvērtīgi.   

Līdzīgi kā Vācijā un citās valstīs slimnīcām jāpiesaista tulki vai arī jālūdz pacienti nākt kopā ar tuviniekiem, kuri māk valsts valodu. Vēl ir iespēja apzināt slimnīcā tos ārstus, kuri pārvalda dažādas svešvalodas. Tos tad attiecīgi piesaista pacientam, kurš nerunā valsts valodā.

Tomēr tā nedrīkst būt norma, ka katrs krievs aiz ieraduma vai spītības drīkst pieprasīt apkalpošanu krievu valodā! Mēs, jaunie ārsti, esam uzauguši brīvā Latvijā, mums krievu valodu skolā vairs nemācīja! Mēs studējām latviešu valodā. Ar kādām tiesībām no mums tagad prasa pārvaldīt krievu valodu?

Kādēļ ir jāmoka ārsti? Es jebkurā brīdī varu sakravāt koferi un aizbraukt prom uz Vāciju, bet šeit ir mana zeme, manas mājas – es gribu palikt šeit un turpināt strādāt par savu smieklīgo aldziņu. 

Es gribu, lai visi politiķi dzird – tieši valodas politika ir tā, kas ārstiem sagādā lielāko stresu darbā! Trakākais ir tas, ka ne jau pensionāri ir agresīvākie, – agresīvākie ir jauni cilvēki. Nāk uz obligātajām veselības pārbaudēm, plāno strādāt valsts iestādēs vai kapitālsabiedrībās, prot latviešu valodu, bet pieprasa man runāt krieviski.  

Daudziem krieviem šķiet, ka tas, ka viņi maksā, nozīmē, ka ārstam ir jāizklājas viņa priekšā un jādanco pēc viņa stabules. Ja tu to nedari – sūdzības seko. Man vizītes laikā nebūtu jāstrīdas ar pacientu par valodas lietojumu. Tas bojā ārsta un pacienta attiecības. Ir pacienti, kas ienāk kabinetā un uzreiz sveicinās krieviski, un, kad es atbildu latviski, uzreiz kļūst uzvilkti, turpina bērt krieviski un ir ļoti neapmierināti.

Vai viņi būtu tik neapmierināti Vācijā, ja ārsts nespētu atbildēt krieviski? Atbilde ir  – nē! Jo daudzi krievi neciena Latviju.

Ir atšķirība – tie, kas ir normāli, saprātīgi cilvēki, tie runās ar mani latviski. Ja kaut ko nesapratīs, vai nevarēs pateikt, izmantos krievu valodu – un ar šādiem cilvēkiem man nav problēmu. Bet lielais vairums ir tautā sauktie vatņiki, kas ir agresīvi, uzbrūkoši un ikdienā ārstiem izraisa nenormālu stresu. 

Katastrofālā valodas situācija slimnīcās

Rīgas slimnīcās ir pieņemts personāls, kas runā tikai krieviski. Slimnīcās valda reāla katastrofa valodas ziņā – man ir kauns par vadītājiem, kas to nespēj sakārtot. Kādā brīdī personāla nespēja saprasties valsts valodā apdraudēs pacientu drošību!

Kā var būt situācija, ka medmāsa nāk pie latviešu ārsta ar jautājumiem par pacientu aprūpi un runā krieviski? Un sūdzas, ka esot daži rezidenti – latviešu un ārzemju studenti, kuri slimnīcā runā latviski!

Kā drīkst pieņemt darbā medmāsas, kas nerunā valsts valodā vai runā ļoti slikti? Turklāt pret jaunajām māsām tiek izveikts terors – ja viņas nemāk krieviski, tad par viņām ņirgājas un apceļ. Ja nodaļā ir kaut vai tikai viena krievu medmāsa vai virsmāsa, visam personālam tiek pieprasīts runāt krieviski. It kā Latvija joprojām būtu krievu okupācijā!

Ko māca ārstiem?

Palasiet Latvijas ārstniecības profesiju prakses standartus. Pienākumi un uzdevumi: Svešvalodu zināšanu pilnveidošana. ”Brīvi pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu un sarunu līmenī vēl vienu svešvalodu.”

Pavisam nesen šajā dokumentā bija minēts, ka jāzin reģionā izplatītākā svešvaloda (kas ir krievu), tomēr tagad šo punktu ir izņēmuši.

Kad jauns ārsts atver savu praksi, Veselības inspekcija nāk uz pārbaudi un pārbauda, vai ārsts zina papildu svešvalodu – krievu valodu?

KĀPĒC? Reāli vienīgā valoda, kas būtu jāzina, ir angļu. Angļu valodā ir visa jaunākā medicīniskā informācija, publikācijas utt.

Vecajiem ārstiem būtu jāiet mācīties angļu valodu, nevis jaunajiem jāspiež apgūt krievu. Esmu bijusi semināros Rīgā, kur lielais vairums ārstu nerunā angliski un ārzemju pasniedzējs, kurš runā abās valodās, tiek lūgts pāriet uz krievu. Kauns! 

Tālāk – vēl viens piemērs – izvilkums no Mākslas terapeita profesijas standarta: 
3.22. jāmāk vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.23. valsts valoda.

Ievērojiet, ka valsts valodas prasmes seko aiz svešvaldu zināšanām. Tā tas nedrīkstētu būt!

Likumam jāaizstāv latviešu ārsti
    Ir grūti. Ir reāli grūti iet uz darbu un skaidroties, kāpēc es savā valstī strādājot sazinos valsts valodā. Ir reāli briesmīgi, ka laikā, kad man ir jāapgūst ļoti daudz jaunu prasmju, tā vietā, lai ārsti palūgtu pacientiem - runājiet latviski, es tieku faktiski apsmieta par to, ka nerunāju krieviski.

Mani atlaist valodas nezināšanas dēļ nevar, bet mana izglītības kvalitāte tā dēļ krīt. Un te ir jautājums: vai man norīt krupi – mācīties un runāt krieviski, lai varētu pienācīgi praktizēt savu profesiju, vai turpināt pastāvēt par savu pārliecību un sagādāt sev nenormālu stresu?

Vēl ir trešā opcija – aizbraukt. Bet to es negribu darīt. Man nav vairs daudz palicis, lai pabeigtu rezidentūru, bet pēc tam mani gaida privātprakse. Tad gan – neviena vārda krieviski!

Es zinu, ka cietīšu no tā. Es zinu, ka dabūšu viesoties dažādās institūcijās sakarā ar pacientu sūdzībām. Tā tas diemžēl, notiek. Jo mūsu ārstniecības likums ir uzrakstīts ļoti atvērti – pacientam jāizskaidro viņam saprotamā valodā. Ar to es saprotu, ka nevajag lietot latīņu terminus sarunā ar pacientu, ka 5 gadus vecam bērnam ir jāsaka “Puncītis, kājiņa, pirkstiņš”… nevis “Kuņģis, lielais liela kauls un īkšķa trešā falanga”.

Bet citiem to tīk interpretēt kā pavēli runāt ar krievu pacientiem krieviski.

Tā tas nedrīkst turpināties! Ir jābūt jauniem likumiem, kas beidzot aizstāv latviešu ārstu tiesības Latvijā praktizēt savā valodā!

Pārpublicēts no https://runalatviski.latvijai.lv/

Novērtē šo rakstu:

210
52

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi