Ir blēņas, ir meli, un tad vēl ir sabiedriskā labuma organizācijas „Latvian sailing team” atskaites valstij
Pietiek lasītājs29.06.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Pietiek ir manītas divas publikācijas par „trekno runču” biedrību „Latvian sailing team”, kura bez kādiem kompleksiem izmanto pavisam citiem mērķiem domāto sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas pašai organizācijai dod tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, bet personām, kuras tai ziedo, - tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Taču tas viss vēl ir nieks, paraugoties uz to, cik nekaunīgi šī „sabiedriskā labuma organizācija” gluži vienkārši krāpj valsti, - tas, ka tas noticis bijušās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes deguna galā, skaidri norāda uz varbūtēju korupciju...
Tātad – savā oficiālajā darbības pārskatā par 2022. gadu šī „sabiedriskā labuma organizācija” apgalvo, ka tās mērķauditorija esot jaunieši vecumā no piecpadsmit līdz divdesmit pieciem gadiem. Taču... tie ir tikai apgalvojumi.
Sabiedriskā labuma organizācijas statuss biedrībai „Latvian sailing team” ir jau desmit gadus, taču pa šo laiku biedrībai nav attīstīta nekāda jauniešu apmācibas sistēma, bāze, elingi, specializēti peldlīdzekļi jauniešu apmācībai, atpazīstama komunikācija ar sabiedrību jauniešu iesaistē burāšanas sportā, utt.
Pārskatā nekas nav minēts par infrastruktūru jauniešiem, apmācības bāzi, treneriem, ieguldījumiem drošības nodrošināšanā apmācību procesā uz ūdens utt. Un arī tas vēl nav viss, - vispār nav sniegta nekāda informācija par jauniešu piesaisti burāšnas sportam, kaut gan tieši tas it kā ir pamats sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanai.
Pārsvarā visi projekti, aktivitātes un pasākumi minēti kopā ar citiem sadarbības partneriem, un īsti nav pierādāms, cik un vai vispār kaut kāds ieguldījums katrā projektā ir biedrībai „Latvian sailing team”.
Galvenokārt infrastruktūra, tai skaitā zeme (un arī pontoni, kas izveidoti par Rīgas domes līdzekļiem) ir nodota „Latvian sailing team” bezatlīdzības lietošanā, kas klasificējams kā ziedojums no Rīgas Domes puses, un atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pantam par katru šādu sadarbību, ja tā ir bezmaksas no biedrības puses, ir jābūt rakstveida līgumam, - bet publiskotā informācija tādus neuzrāda.
Takā pašā 2022. gada pārskatā biedrība „Latvian sailing team” apgalvo, ka veiksmīgi esot realizēts Eiropas līdzfinansējuma projekts par 160 000 EUR +PVN un uzstādīti papildus viļņļauži. Bet kā šāds ieguldījums vērsts uz mērķa grupas 15-25 gadu vecu jauniešu apmācību un piesaisti burāšanai? Cita lieta - privātu motorjahtu stāvvietu uz ūdens nodrošināšanai...
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
