Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdinājums: patiesība mēdz būt skaudra, un šis raksts var izraisīt diskomforta sajūtu. Pirms pāris gadiem man izraisījās interesanta saruna ar kādu uzņēmēju. "Man pieder viesu māja šeit pie upes, man pieder autoserviss tur, pilsētā," viņš lielījās. "Tev pieder?" es atjautāju. "Pamēģini pāris gadus nemaksāt nekustamā īpašuma nodokļus, un tu redzēsi, kam pieder tava viesu māja un tavs serviss!" "Nemaz nevajag pāris gadus," šis uzņēmējs bija attapīgs un saprata momentā. "Pietiks ar dažiem mēnešiem..."

Tā es sāku pārdomāt jautājumu - KAM PATIESĪBĀ PIEDER TAS, KAS MAN PIEDER?

Privātīpašnieka instinkts ir viens no spēcīgākajiem un mūsu sabiedrībā vairāk kultivētajiem instinktiem. Arī man tas piemīt. Bet arvien vairāk es sāku saprast, ka tiek kultivēts... blefs. Mūsu sabiedrībā nevienai privātpersonai nepieder nekustamais īpašums. Savām zemēm un savām uzbūvētajām/nopirktajām mājām mēs esam tikai pārvaldnieki, nomnieki, un tādi paliksim tikai tik ilgi, kamēr cītīgi maksāsim nomas maksu (kura nosaukta par nekustamā īpašuma nodokli).

Dažus gadus pēc Latvijas “neatkarības” (lieku pēdiņās, jo šodien saukt Latviju par “neatkarīgu” nudien ir vismaz smieklīgi) atgūšanas es atguvu (faktiski atguva mana māte, no kuras es vēlāk mantoju) zemes īpašumu laukos. 90. gadu beigās visa ģimene pārcēlāmies no pilsētas uz dzīvi laukos. Nebija viegli, jo laukos maizei vienmēr ir bijusi “garoziņa”, bet ienākumu pieticīgumu pārpārim atsvēra daudzās “ekstras” mums un mūsu četriem dēliem - apkārt mežs, tīrs gaiss, tuvumā upe ar lielisku pludmali, pašražota, ekoloģiski tīra un veselīga pārtika.

Dzīvojām pašpietiekamu dzīvi un nevienam neko neprasījām. Bet - ak vai! - izrādās, ka tu vari kļūt par “parādnieku” arī tad, ja neko ne no viena neesi ņēmis! Sāka krāties NĪN “parāds” + soda nauda par nesamaksāšanu laikā. Saskrēja jau ievērojama summa, kuras nomaksu ģimenes budžets vairs nevarēja “pacelt”. Kādā finansiāli labvēlīgākā brīdī es piedāvāju pašvaldības ierēdnim visa zemes nodokļa parāda nomaksu, bet bez papildu pieskaitītās soda naudas. Ierēdnis nepiekrita... Dīvaini gan, jo iepriekš pašvaldībā man skaidroja, ka soda naudas mērķis ir panākt nodokļu samaksu. Te nu bija...

Tā mans “parāds” turpināja augt, kamēr... Nesen saņēmu brīdinājuma vēstuli. Ja es nesamaksāšot NĪN, tad tikšot iesaistīti tiesu izpildītāji, un tad mani izdevumi “būtiski pieaugšot”! Nu ko, vecmāmiņai no brunču apakšas sāka līst ārā aste! (Atceraties pasaku par Sarkangalvīti un Vilku.) Pēc sarunas ar pašvaldības amatpersonu kļuva redzama ne tikai “vecmāmiņas” aste, bet arī atņirgtie ilkņi - amatpersona paskaidroja, ka tad, kad NĪN + soda naudas summa sasniegs īpašuma kadastra vērtību, ĪPAŠUMS TIKS ATSAVINĀTS (lasi - atņemts!)

Hmm... Te es sāku kaut ko nesaprast. Vai viņi (valsts) man kaut ko iedeva, ka grasās atņemt? Varbūt viņi stādīja, kopa un audzēja mežu, ko man grasās atņemt? Varbūt viņi man uzdāvināja laukus, ko tagad grasās atņemt? Bet varbūt valsts uzbūvēja vai izremontēja māju, kuru man grasās atņemt? Bet, ja neko no tā visa valsts nav darījusi, kāpēc tā uzvedas kā manu īpašumu īpašniece?

Vēl viena, pēdējā, ilustrācija. Iedomājieties sevi (varbūt jau esat) tāda cilvēka vietā, kura mūža sapnis ir personiskā māja. Šis cilvēks noskata kādu neiekoptu, bet potenciāli skaistu “čūkslāju”. Viņš uzbūvē ceļu, attīra no brikšņiem, ievelk elektrību un uzbūvē visa cita veida infrastruktūru. Varbūt šis cilvēks ir paņēmis kredītu, varbūt viņam ir labi apmaksāts darbs, varbūt saņēmis mantojumu. Bet viņam izdodas realizēt savu sapni – beidzot skaistā māja ir gatava! Ar to gan viņa resursi ir izsīkuši – veselība, laiks, nauda ir ieguldīti “sapņu namā”. Beidzot! Tagad varēs mierīgi dzīvot un rāmi vadīt vecumdienas savā mājā! Stop! Aizsapņojies! Jo...

Tiklīdz tava māja būs gatava, ieradīsies ierēdnis ar mapīti padusē (virtuāli, protams) un teiks: “Un tagad – sāc mums maksāt! Un, ja tu negribēsi vai nevarēsi samaksāt par savas mājas lietošanu, mēs tev to LIKUMĪGI atņemsim, un šeit dzīvos tie, kas mums maksās!”

Kad tu sašutumā mēģināsi paskaidrot, ka tā ir TAVA māja, ka TU to uzbūvēji par SAVIEM līdzekļiem, ka pirms tam šeit nekā vērtīga nebija, ierēdnis tevi vīzdegunīgi apklusinās ar burvju vārdiem - “TĀDS IR LIKUMS”, un ne es to izdomāju. Hei, ierēdni, vai tu zini, ka caur tādiem kā tu Hitlers varēja realizēt savas ieceres?! Viņš pārstāvēja leģitīmu varu, bet neviena vara neko nespēj darīt bez cilvēkiem. Un vairums cilvēku bija “likumpaklausīgi” un, atsaucoties uz “pavēli no augšas”, darīja visnejēdzīgākās lietas.  Tātad “likumīgs” dažreiz mēdz būt noziedzīgs?! Ko tu darīsi, kad tā saucamais “likums” pieprasīs darīt vēl lielāku netaisnību?  Un vai tā nav vislielākā netaisnība - otram atņemt to, kas viņam pieder? Un ja tas (tā saucamais “likums”) vērsīsies pret tevi pašu?...

Šodien mums Latvijā jau ir precedenti šai situācijai. Vairums cilvēku ir dzirdējuši par Jūrmalas pamatiedzīvotāju likstām, kad daudzi vairs nespēj samaksāt par dzīvošanu tēvu, vectēvu vai pašu celtajos/pirktajos/mantotajos namos un ir spiesti tos pārdot/pamest. Un – paradokss – jo vairāk tu būsi iztērējis/ieguldījis savā mājā, jo vairāk tev būs jāmaksā par tās lietošanu. Bet šī maksa neapturami aug... Latīņu valodā ir spārnots teiciens “Taurum tollet qui vitulum sustulerit” - "Tas, kas paņēmis teļu, paņems arī vērsi”.

Vai tiešām neapturami? Protams, ne. Mēs rakstām vēsturi, un mēs esam par to atbildīgi. Bet “mēs” sastāv no daudziem, daudziem “es”, tātad es un tu rakstām vēsturi. Es ar sevis rakstītās vēstures lappusi padalījos un tajā rakstu trekniem burtiem - NETAISNĪBAI NEPIEKRĪTU! -, bet kādu vēsturi raksti tu?... Bet varbūt tavas tautas un tavu vēsturi raksta citi?... Un viņi saka: ”Kušššš, tur neko nevar darīt." Vai tiešām-neko? Un kā tu domā?... 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...