Īpaši nekaunīgos pseidoinvalīdos ierakstās pazīstamais restorānu biznesmenis Edgars Beitāns
PIETIEK16.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējos gados, pierāvušies no publiskās kaunināšanas, sabiedrībā pazīstami cilvēki izvairās savus auto novietot invalīdu stāvvietās. Taču pa kādam izņēmumam vēl gadās - trešdien, nevēloties mērot liekus piecpadsmit metrus, sava uzņēmuma līzingā iegādāto BMW X5 automašīnu invalīdu stāvvietā pieDepo lielveikala Berģos novietoja pazīstamais restorānu biznesmenis Edgars Beitāns (attēlā pa kreisi). Izrādās, pirms diviem gadiem izietie satiksmes noteikumu papildkursi uzņēmējam nav nākuši labumā.
Trešdienas pēcpusdienā Beitāns vai viņam pārsteidzoši līdzīgs cilvēks, piebraucot pie veikala ar sava uzņēmuma automašīnu BMW X5 (valsts reģistrācijas numurs SJ - 65), ignorēja brīvās auto stāvvietas, kas atradās 15 un vairāk metru attālumā no veikala ieejas. Sava uzņēmuma auto viņš iešķībi novietoja tieši pie veikala ieejas esošajā invalīdu stāvvietā un ne tikai invalīdam, bet arī viņa komplekcijai neatbilstošā gaitā aizmetās iepirkties.
No stāvvietas raugoties, šķita, ka Beitāns (vai viņa dubultnieks), jau no veikala iekšienes pamanījis, ka invalīdu autostāvvietā automašīna tiek fotografēta, pirmajā mirklī saminstinās, mirkli gatavojas doties ārā no veikala, taču tad, sapratis, ka tādā gadījumā tiks nofotografēts arī pats, samierinās ar likteni un dodas dziļāk veikala telpās.
Kā rāda Lursoft datu bāze, melno "invalīdu auto" Beitāna uzņēmums Future Invest ir iegādājies līzingā, izmantojot Nordea Finance Latvia pakalpojumus. Savukārt pats uzņēmums nodarbojas ar restorānu biznesu, - pēdējos gados 1965. gadā dzimušais Beitāns, kas ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks un valdes loceklis, smalko aprindu hronikās pieminēts saistībā ar restorānu Ciros Pomodoro, Terrace Riga, Oyster Bar Medusa, The Trinity Bar, Belgian Beer Cafe un Melnā kaķa mājas restorāns atklāšanu.
Invalīdu stāvvietu cienītāja uzņēmumu nekādā veidā nevar nosaukt par veiksmīgu - kā rāda Lursoft dati, vismaz pēdējos divus gadus tas strādā ar kārtīgiem zaudējumiem: 2011. gadā tie bijuši gandrīz 60 tūkstoši latu, bet pērn palielinājušies līdz nepilniem 83 tūkstošiem latu. Turklāt interesanti, ka uzņēmums visu savu mantu "kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas" pagājušā gada 1. martā par 1,21 miljonu latu ieķīlājis... pašam Beitānam.
Tas nozīmē, ka Beitānam vajadzētu pietikt līdzekļu, lai nomaksātu 40 latu sodu par invalīdu stāvvietas izmantošanu. Fotoattēlus kopā ar situācijas aprakstu Pietiek jau ir nosūtījis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei.
Savukārt CSDD datu bāze rāda, ka līdz šim invalīdu stāvvietu sniegtā komforta cienītājs sapelnījis piecus satiksmes noteikumu pārkāpšanas pārkāpumu soda punktus. Par to, cik reizes Beitāns izpelnījies sodus par kāri uz invalīdu stāvvietu izmantošanu, ziņu nav, taču zīmīgi, ka šo kāri acīmredzami nav mazinājuši 2011. gada 24. februārī izietie kursi ceļu satiksmes drošības jautājumos.
Edgara Beitāna foto - no kasjauns.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
