Īpaši dārgo "Porsche 911 Turbo S" reģistrējis kāds mazpazīstams uzņēmums
PIETIEK12.01.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Nezinātājs
13.01.2014. 12:11Vai pie 300k apgrozījuma un 10k peļņas nevar tikt pie 150k vērta auto?
T.i. vai auto nevar skaitīties pie izdevumiem?
Lauku pāķis
13.01.2014. 09:59»
Sems
Kādam muļķim jābūt, lai tādu auto reģistrētu Latvijā. Cik tūkstoši nodokļos zaudēti salīdzinot ar reģistrēšanu Igaunijā vai Vācijā
Tādam auto daži tūkstoši šur vai tur....pie kam ja nauda gandrīz pati plūst kabatā...tad var saprast devaskevica vaimanas citā rakstā...dodot zināmus majienus.... ieintresētajam pusēm....iespējams ka iespejams muļku zeme attaisnojoš spriedums...ar visām no tā izrietošajām sekām....pat ja devaskevica rakstā viss ir patiesība naudina ta strauji kūst....
Sems
12.01.2014. 23:47Kādam muļķim jābūt, lai tādu auto reģistrētu Latvijā. Cik tūkstoši nodokļos zaudēti salīdzinot ar reģistrēšanu Igaunijā vai Vācijā.
Sems
12.01.2014. 23:47Kādam muļķim jābūt, lai tādu auto reģistrētu Latvijā. Cik tūkstoši nodokļos zaudēti salīdzinot ar reģistrēšanu Igaunijā vai Vācijā.
K-Trader Maskavas ielā 427a
12.01.2014. 21:21Rīgas Muitas Reģionālā iestāde, autokravu noformēšanas Muitas kontroles punkts,
Maskavas iela 427a, Rīga, Latvija
cirks
12.01.2014. 19:22Vaškeviča vietu pamazām ieņem citi blēži. Svēta vieta tukša nepaliks, tā teikt.
io
12.01.2014. 19:11Nu Latvijā afēristu netrūks nekad. Valts ierēdņi tos gaida ar atplestām rokām, tak ne jau zāģēt zaru uz kura sēdi.
paija
12.01.2014. 17:16ņemot verā, ka pēc tās pašas adreses, kur K-Trader Maskavas ielā 427 a atrodas VID muitas kontrolpunkts un muitas noliktavas, nak pratā ,kas tie varetu būt par transporta palīgpakalpojumiem un peļņas avots.
Kadreiz muitas noliktavas sadarbībā ar muitniekiem bija noziedzīgas kontrabandas noformēsanas vietas, kur ieveda kravas - un par jaunu noformēja fiktīvas muitas deklaracijas, noradot, ka tranzīta kravas tiek izvestas uz citām valstīm , bet faktiski tās bez nodokļiem realizeja Latvijā.Vaskevičš varetu daudz par to pastastīt. Bet tas jau pasen, Vaskeviča vadībā tas tika apkarots un K. TRader drosi vien ir cienījams uzņēmums ar legālu peļņu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
