Īpaša uzruna Latvijas tiesu sistēmai: gan jau kādu dienu mēs nonāksim pie teikšanas un tad...
Aldis Gobzems04.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īpaša uzruna Latvijas tiesu sistēmai. Visiem Latvijas tiesnešiem. Augstākajai tiesai, Apgabaltiesai, rajonu tiesu līmenim. Īpaši Administratīvajām tiesām.
Šovakar pirms gulētiešanas saņēmu kārtējo tiesas spriedumu. 1800 eiro par to, ka izteicu viedokli pret obligātu vakcināciju. Tas noteikti ir samērīgi ar nepilngadīgu bērnu interesēm, ja alga bija 2000 eiro. Man tādu sodu ir entie, desmitos tūkstošu.
Un ko Jūs, Latvijas tiesneši, panācāt? Jūs panācāt to, ka Latvija vairs nekad nebūs mājas latviešu ģimenei. Parēķiniet kaut vai ikmēneša zaudējumus, ko Jūs esat radījuši valstij - ēdiens, drēbes, maksa par skolu vai maksa kādam privātskolotājam utt., kas viss tagad aiziet Spānijas budžetā un spāņu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem. Arī Portugāles.
Īstenībā Jūs, tiesu sistēma, esat tāds pats šrots kā nolaistā Rīga un no Latvijas pilsoņu tūkstošiem atbrīvotā valsts. Nožēlojami sapuvusi sistēma, kas iznīcina valsti pamazām un mērķtiecīgi. Esmu bijis advokāts un zinu, cik un kam un kā jādod. Katram tiesnesim sava pieeja, parasti caur konkrētu advokātu. Esmu piedzīvojis, cik daudz Latvijas pilsoņu Jūs esat izdzinuši no valsts, tūkstošiem cilvēkus. Nevis tūkstošiem, bet desmitiem tūkstošu.
Jūs esat tiesu sistēma, kura būtu jāmaina pašos pamatos. Jāatceļ tas amats uz mūžu Jums, tad priekšlaicīga pensionēšanās jāizbeidz, pa starpai kāds no Jums par kukuļņemšanu būtu jāiesēdina, bet pagaidām tur viss roka roku mazgā, Satversmes tiesa pamatos bezjēdzīgi dārga izklaide vienai katedrai. Tiesnešiem tāpat jāaizliedz kļūt par advokātiem, lai nevarētu bīdīt rebes.
Sapuvusi un pretvalstiska, jo vērsta pret Latvijas pilsoņiem, nereti darbojas kā sistēmas advokāts, nevis kā neatkarīga institūcija sabiedrības labklājības labā. Tajā skaitā šī sistēma ir vērsta pret maniem bērniem. Tieši tamdēļ mani bērni Latvijā vairs nedzīvo un nedzīvos, arī Jūsu dēļ, visi tie tiesu sistēmas bezjēdzīgo palagu rakstītāji.
Taču. Gan jau kādu dienu mēs nonāksim pie teikšanas. Un tad sekos ļoti mērķtiecīgas izmaiņas. Nešaubieties ne mirkli. Te neviens nebaidās un muguriņu nelieks. Ne manis dēļ, jo 1800 eiro es pārdzīvošu, bet principiāli manu un citu Latvijas bērnu dēļ. Tā būs. Tiesu sistēmai ir jābūt tādai, lai Latvijas bērnus tā pasargātu visvairāk. Ja tā nav, tad tā būs jāmaina. Ja vajadzēs, nomainīta tiks pašos pamatos. Neticami? Nekas. Tas nav svarīgi, ka neticami. Galvenais, ka reāli.
Seko mums 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
