“Investors” rīko vienlaikus divas sabiedriskās apspriešanas cerībā, ka vismaz viena izies cauri
Imants Liepiņš26.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien 10:00 no rīta izsludinātas vienlaikus divas sabiedriskās apspriešanas saistībā ar čaulas kompānijas pazīmēm atbilstošās SIA “Gallusman” vēlmi būvēt it kā olu rūpnīcu un vistu kūtis: viena apspriešana izziņota Tukuma novada Jaunsātos, otra - Madlienā pie Ogres.
Tukuma novada domes opozīcijai izdevies panākt, ka tika atcelta izsole Jaunsātu pagastā, kur acīmredzami vienam konkrētam pretendentam tika uzrakstīti izsoles noteikumi - 90 hektārus pašvaldības zemes, kam tirgus cena ir no 3000 līdz 4000 eiro hektārā, gatavojās privatizēt par sākumcenu - 780 eiro hektārā. Lai nepielaistu nevienu citu pretendentu bez SIA “Gallusman”, tika ierakstīti tīšuprāt diskriminējoši izsoles nosacījumi - pretendentam jāapņemas radīt tieši 150 darbavietas, jāuzsāk milzu objekta būvniecība divu gadu laikā utt.
Zemesgabals atrodas Jaunsātu pagasta vidū pie izbijušām padomju laika grantsbedrēm, kuras pēc 1986. gada tika pamazām izsmeltas un šodien ir pieplūdušas ar ūdeni, kļūstot par populāru peldvietu. No Tukuma II stacijas uz karjeru agrāk vedošais sliežu atzars pamazām tika demontēts, jo vairs netika izmantots - nebija iespējams iegūt vairs tik daudz granti un smilti, lai atmaksātos dzelzceļa atzara uzturēšana.
Tomēr tagad, dažas dienas pirms izsoles, kļuva zināms, ka tomēr zemē joprojām atrodas pietiekami lielas grants iegulas, lai tās varētu izvest ar kravas mašīnām - iepriekš tika runāts par 80 tūkstošiem tonnu izrakteņu, bet tagad parādījās skaitlis 383 tūkstoši. Tātad vienīgais pretendents tiktu ne vien pie pašvaldības zemes par smiekla naudu, bet arī pie zemē esošajiem derīgajiem izrakteņiem vispār par brīvu.
Par situāciju zināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā jautājums tika pacelts visaugstākajā - paša ministra līmenī. “Jā, mēs par šiem brīnumiem zinām un esam informēti, sekojam līdzi, ir bijušas vairākas sēdes, un palīdzam novērst aizdomīgo - maigi izsakoties - situāciju,” paskaidroja ministra padomnieks, Vecumnieku novada domes deputāts Dainis Rijkuris.
Uz jautājumu, vai VARAM vienkārši nevar atcelt lēmumu par izsoles nozīmēšanu, ja šeit taisni vai zog acis no pieres laukā, D. Rijkuris izskaidroja: “Ministrija nevar atcelt nevienu individuālu lēmumu, bet var atcelt pretlikumīgus pašvaldību noteikumus. Piemēram, ja kaut kur būs greizi suņu turēšanas noteikumi, tos mēs varam atcelt. Tāpat nepareizus pašvaldības darba nolikumus utt. Tomēr šādi individuāli lēmumi, lai cik koruptīvi tie izskatītos, jāatceļ pašiem domes deputātiem.”
D. Rijkuris pastāstīja, ka ministrijā saņemti vairāki novada opozīcijas deputātu iesniegumi, un ministrija tos pārsūtījusi tālāk uz vairākām institūcijām, tajā skaitā Konkurences padomi, jo izsoles gatavošana par labu vienam pretendentam ir acīmredzams godīgas konkurences pārkāpums. Savukārt Tukuma novada domes opozīcijas deputāti Guna Roze, Agris Zvaigzneskalns, Daiga Reča un citi sarakstījuši iesniegumus visiem pēc kārtas - ministram, prokuratūrai, Konkurences padomei u.c. Vietējais laikraksts Neatkarīgās Tukuma Ziņas publicēja lielu analītisku materiālu, kurā norādīja: arī vietējie Jaunsātu iedzīvotāji kopumā ir pret zemes privatizācijas shēmu.
Pēdējā vakarā pirms izsoles dienas kļuva skaidrs, ka izsole tiks atcelta: tika izsludināta ārkārtas sēde. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs motivēja izsoles atcelšanu ar “negatīvo ažiotāžu medijos”. Tiesa gan, pāris minūtes vēlāk atklājās īstais iemesls: uzņēmums “Gallusman” vispār nebija iesniedzis savu pieteikumu izsolei, toties pieteikušies bija divi citi uzņēmumi - cik var spriest, viens vietējais ceļubūves karjeru izstrādātājs un viens vietējais lauksaimniecības uzņēmums.
Pēc domu apmaiņas starp dažādu partiju deputātiem A. Volfs atzina: izsole jāatceļ tomēr ne publicitātes, bet gan tāpēc, ka esot pieteikušies neīstie pretendenti. “Pilnīgas šausmas: dēļ atklāti atzīstat, ka nav pieteicies jums vajadzīgais pretendents, un tāpēc izsole jāatceļ!” pēc balsojuma sacīja sašutušie opozīcijas deputāti, norādot, ka viņu izteiktās aizdomas tādā veidā pilnībā apstiprinājušās.
Taču privatizācijas shēma Tukuma novada domes augstākajos kabinetos nav atmesta. Tagad 90 hektāru privatizācija tiks virzīta lēnām un aplinkus, taču virzība turpināsies: vispirms Tukuma domes vadība plāno pasūtīt ģeoloģisko izpēti, tad - jaunu zemesgabala novērtējumu, bet to visu darīt tikai tāpēc, lai varētu izsludināt jaunu zemesgabala izsoli.
Tikmēr pirmdien desmitos no rīta Jaunsātos izsludināta sabiedriskā apspriešana, kurā SIA “Gallusman” kopā ar vides ekspertiem no SIA “VentEko” stādīs priekšā ietekmes uz vidi novērtējuma plānu paredzētajai milzu vistu fermai un olu pārstrādes rūpnīcai, kuras vērtība sasniegšot 45 miljonus eiro.
Situācija sāk izskatīties teju vai absurda: IVN procedūra acīmredzot pieteikta vismaz pirms mēneša, kad “Gallusman” bija pamats uzturēt ciešu pārliecību, ka oktobra beigās pēc izsoles šie 90 hektāri jau būs viņu īpašumā. Taču tagad, kad izsole tikusi pēkšņi atcelta, “Gallusman” nav ne zemes īpašnieki, ne nomnieki - viņi nav nekas attiecībā uz to zemesgabalu, kurā viņi grib celt rūpnīcu un vistu fermu un kuram pasūtījuši IVN procedūru.
Bet kaut kas pavisam jauns un Latvijā līdz šim neredzēts ir otra sabiedriskā apspriešana, kuru tajā pašā dienā un stundā tas pats “Gallusman” rīkos Ogres novada Madlienā - arī tur “Gallusman” grib noturēt IVN procedūras apspriešanu par to pašu rūpnīcu, kuru tā grib celt vienlaikus Jaunsātos un Madlienā. Šāda shēma Latvijā tiek fiksēta pirmoreiz - sarīkot divas sabiedriskās apspriešanas vienlaikus, cerot, ka vismaz viena no tām “izies cauri”. Turklāt ir aizdomas, ka tie zemesgabali, kuros “Gallusman” grib būvēt savu fermu Madlienā, tāpat pieder pavisam citām personām, un “Gallusman” arī tur, iespējams, nav pat nomnieks.
Pietiek jau rakstīja, ka “Gallusman”, plātīdamies ar milzu investīciju plāniem, patiesībā ir čaulas kompānija ar 3000 eiro apmaksāto statūtkapitālu, bez darbiniekiem un bez jebkādas pieredzes kaut vai suņu patversmes, kur nu vēl milzu putnu fermas būvniecībā.
Tukuma domes lēmums:
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
