Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Investors – latviešu skatījumā

Hermanis Juzefovičs
20.09.2011.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vēlēšanām uzrakstīju pārdomas par Latvijas bankās noguldītajiem Latvijas mājsaimniecību brīvo līdzekļu depozītiem 3,4 miljardu apmērā (4/5 no Latvijas valsts budžeta gada ieņēmumiem). Plus vēl jāpieskaita neuzskaitītie brīvie uzkrājumi arī citos finanšu instrumentos (fondos utt.) un ārzemju bankās. Aprakstīju, ka mūsu valsts izpildvaras cilvēki ik dienas stāsta par investīciju piesaisti Latvijai, kuras mums ir nepieciešamas attīstībai. Kas konkrēti ir izdarīts investīciju piesaistei, valsti vadošie cilvēki pastāstīt nevar.

Kas tad ir tā nauda un kur ņem to, ko sauc par investīcijām? Klasiskā izpratnē tie ir cilvēku (mājsaimniecību) brīvie līdzekļi, kuri tiek glabāti priekšdienām, un, lai tie nezaudētu savu nākotnes vērtību, tie tiek ieguldīti banku depozītos, uzņēmumu pamatkapitālos (akcijās), publiskos ieguldījumu un pensiju fondos un daudzos citos finanšu instrumentos, par kuriem tiek saņemti augļi - procenti, dividendes un citi kapitāla pieauguma veidi. Tātad tās investīcijas, kuras ir tik nepieciešamas mūsu valstij, ir cilvēku brīvā nauda, kuru viņi ir ar mieru aizdot un saņemt augļus. Šoreiz neiztirzāšu banku viltīgās darbības ar atvasinātajiem vērtspapīriem, ķīlu zīmju apdrošināšanu, pārpārdošanu un tā tālāk. Pieturēšos klasiskajam skaidrojumam.

Un, lūk, atgriezīšos pie 3,4 miljardiem Latvijas mājsaimniecību uzkrājumu Latvijas bankās depozītu veidā. Šī nauda ir nopelnīta šeit, Latvijā, izņemta no aprites un ieguldīta banku depozītos. Bet vai tā piedalās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veidošanā? Domāju, ka nepiedalās. Bankas, kuras ir piesaistījušas depozītus, līdzekļus izvieto tirgos, kuros var gūt lielāku labumu, lielāku atdevi ieguldījumiem.

Latvijā nav apkopoti kopējie dati par publisko ieguldījumu fondu kopējo statistiku, bet uz 17.09.2011. Latvijā ir 141 ieguldījumu fonds. Aplūkojot virspusēji fondu nosaukumus, tikai ar dažu (ar vienas rokas pirkstiem varētu pietikt, lai uzskaitītu) fondu starpniecību mēs, Latvijas iedzīvotāji, varam savu naudu ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā. Pārējie fondi mūsu Latvijas tautsaimniecības potenciālo investīciju naudu iepludina citos pasaules tirgos. Un, kā jau minēju, nav kopējo statistisko datu, cik naudas ir aizplūdis.

Faktiski visi Latvijā darbojošies fondi ir banku izveidotas finanšu institūcijas. Tieši tā pat ar mūsu depozītiem (atgādināšu – 3,4 miljardi latu). Vai bieži ir dzirdēts, ka Latvijā reģistrētās bankas iegulda naudu ražošanā? Bankas ražošanu atbalsta vienīgi ar kredītu starpniecību. Ražošanas uzņēmumu pamatkapitālā mūsu bankas naudu neiegulda. Vērtspapīru tirgus ir pilnībā neattīstīts.

Par ražošanas uzņēmumu izaugsmes iespējām ar kredītu palīdzību - citā rakstā. Bet ieskatam virspusējs aprēķins: ja kredītu procentu likme Latvijā vidēji ražošanas uzņēmumiem ir virs 15%  un vidēji laba rentabilitāte ražotājam skaitās ap 15%, tad kādas izaugsmes un attīstības iespējas?

Bet nu atgriežos pie tēmas, kuru gribu aprakstīt. Esmu lepns, ka ar savu darbu esmu spējis uzkrāt nelielus līdzekļus, kurus nu varu ieguldīt. Es Vidzemes reģionā, 1991. gadā nodibināju pirmo SIA, pārtapu no mājražotāja par nelielu ražotāju. Veiksmīgi, var teikt, gadu desmitiem vadīju vienlaicīgi divas sev piederošas ražotnes. Pašlaik ražotnes ir iekonservētas tieši investīciju trūkuma dēļ. Man izdevīgāk slēgt ražotnes, izņemt apgrozāmos līdzekļus un tos investēt citu valstu ekonomikās. Mūsu valstī nestabilo nodokļu dēļ un neparedzamās valdības rīcības rezultātā investēt ir riskanti. Nauda plūst nevis tur, kur mums ļoti, ļoti gribas, bet gan tur, kur ir izdevīgāk, kur lielāka peļņa.

Protams, man būs jāuzklausa aizrādījumi par patriotismu. Bet tamdēļ jau es šo jautājumu paceļu, ka es vēlos, lai mana un arī citu mūsu līdzpilsoņu nauda „strādātu’’ šeit, Latvijā, nevis veicinātu citu valstu ekonomiku. Salīdzinājumam - izbraucošie Latvijas iedzīvotāji, kuriem ārzemēs iespēja nopelnīt ir lielāka. Pieņemt lēmumu aizbraukt, kas saistīts ar visām sadzīves problēmām, vai dažu minūšu laikā brīvo naudu no sava konta elektroniski pārskaitīt uz citu valsti? Vai visi tie, kas ir izbraukuši, neviens nav šīs valsts patriots? Finansēs nav patriotisma jēdziena, ir pliks aprēķins. Ar pliku patriotismu nopietna attīstību un finansu pietiekamību nesasniegt.

Pie sava iepriekš publicētā raksta saņēmu sekojošu komentāru: „Tieši tāpēc jau Latvija tik lēni un mokoši attīstās, ka ir pārāk daudz šādu Jozefoviču! Iebāzis naudu zeķē šis kungs, kurš nekaunās saukt sevi par uzņēmēju, skatās valdībai mutē, cerēdams, ka nu tik viņam tiks dotas instrukcijas kā rīkoties. Kungam jāsaprot, ka tikai viņš pats var veicināt valsts attīstību, un no valdības labākajā gadījumā var gaidīt tikai sakārtotu, vienkāršu un skaidru likumdošanu, ēru modokļu deklarēšanas un nomaksas kārtību, infrastruktūras attīstību. Bet jāstrādā būs pašiem, pašiem būs jāmeklē kam un par cik savus ražojumus pārdot!”

Dažās rindās, ar pamatīgām ačgārnībām tika pateikts tas, kas mani satrauc. Mēs, ekonomiski aktīvi cilvēki, naudu zeķēs neturam, mēs to investējam. Mums nav skaidras naudas uzkrājumu mājās vairāku simtu tūkstošu apjomā kā dažiem mūsu deputātu kandidātiem. Vai es sevi nekaunos saukt par uzņēmēju?

Pirms pāris gadiem man tik tiešām sāka palikt kauns, ka es esmu ražotājs. Katrā valstī ir cilvēki – uzņēmēji, kurus Latvijā sauc par biznesmeņiem. Nosacīti viņus var sadalīt divās daļās - vieni, kas saistīti ar ražošanu un mēģina ražot un uzturēt ražošanu, otri, kas lēti pērk un dārgi pārdod. Paradoksāli, bet vēsturiski, veidojot nodokļu politiku Latvijā, pērkot un pārdodot kā fiziskai personai (par piemēru dzīvokļus), nodokļi vispār nebija jāmaksā, bet pašlaik tikai 15% no pirkšanas un pārdošanas starpības (kapitāla pieauguma nodoklis). Un, ja tika aizskarta tēma par nodokļu nemaksāšanu, tad tie bija uzņēmēji, kuri centās ar ražošanu un savu darbu lietām pievienot taustāmu vērtību.

Sliktais sabiedrības skatījumā bija ražotājs, jo tas nemaksāja nodokļus, ar kuriem tas atbilstoši Eiropas regulām bija apkrauts. Turpretim pirkt/pārdot biznesmenis bija cienījams cilvēks, tam bija nauda un iespēja legāli nemaksāt nekādus nodokļus, līdz ar to nekādīgi nevarēja nokļūt nodokļu nemaksātāja statusā. Sabiedrībā ražotāji tika uzskatīti par tādiem kā garā vājajiem: kamdēļ mocīties, var taču ņemt kredītus, pirkt un pārdot, un valstij IKP kāpj debesīs.

Liels prieks, ka komentētājs beidzot ir sapratis, ka pašiem būs jāstrādā. Un tik tiešām, valstij ir jāsakārto tās lietas (sakārtota, vienkārša un skaidra likumdošana, ēnu nodokļu deklarēšanas un nomaksas kārtība, infrastruktūras attīstība) kas ir minētas augstāk, citētajā komentārā. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai investīcijas paliktu un ienāktu no citiem tirgiem Latvijā.

Un nu beidzot galvenais, ko vēlos pateikt. Kas mūsu tipiska latvieša (viens no tādiem augstāk citētais komentators) skatījumā ir investors? Tas ir kaut kas mistisks, no ārzemēm atbraucis, ar lielu naudas maisu un grib mūs piemānīt. Man nāk prātā salīdzinājums ar uzņēmēja/ražotāja skaidrojumu daudzus gadus atpakaļ. Tas bija tas sliktais, kas izmanto citu darbu, piesārņo apkārtni, nemaksā nodokļus un visādi citādi krāpjas, lai kļūtu bagāts. Sakarā ar to ražotājs bija jāierobežo, jākontrolē un jāseko, lai viņš nekļūtu bagāts.

Tās nedaudzās ražotnes Latvijā, kas ražo, ir ārzemju ražotāju filiāles. Tikai dažas (burtiski) ir izaugušas ar pašu kapitālu un nepieder ārzemniekiem. Nemāku teikt, bet vārdu salikums – nacionālā ražošana - kas tas ir? Nedaudz pārspīlēju un vulgarizēju, bet pa šiem 20 neatkarības gadiem sakarā ar to mums nav izveidojusies stabila ražošana.

Beidzot sākam runāt, ka ir nepieciešams eksportēt pašu saražoto un jāatbalsta ražošana. Par eksporta totālo atbalstu un veicināšanu pie neattīstītas ražošanas, kas spētu  ražot un kaut nedaudz  apmierināt iekšējo tirgu, - citā rakstā. Prieks, ka beidzot ražotājs tiek atbalstīts vismaz deklaratīvi. Bet ražošanas attīstībai ir nepieciešamas investīcijas.

Man kā vienam no pirmajiem Latvijas brīvvalstī ar privāto ražotni saistītam cilvēkam ir gandarījums, ka es kā ražotājs beidzot esmu šai valstij vajadzīgs. Bet es kā INVESTORS? Cik gadiem būs jāpaiet, lai mūsu sabiedrība spētu pieņemt un atbalstīt, ka investors nav tikai mistisks pārrobežas onkulis ar lielu naudas maisu. Ka arī Latvijā ir cilvēki ar uzkrājumiem, ka viņi nav tie sliktie kuri krāpjas, nemaksā nodokļus un visādi citādi mēģina šmaukties. Ka viņiem tik tiešām interesē naudu ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā.

Par augstāk minēto komentētāju tik tiešām prieks, ka viņš beidzot ir sapratis, ka būs jāstrādā – „Bet jāstrādā būs pašiem, pašiem būs jāmeklē kam un par cik savus ražojumus pārdot!”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...