Invalīdu lietu nacionālās padomes viedoklis par jauno norēķinu kārtību sabiedriskajā transportā
Invalīdu lietu nacionālā padome16.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Invalīdu lietu nacionālās padomes (turpmāk – ILNP) 2015.gada 16.decembra sēdē tika izskatīts jautājums par jauno norēķinu kārtību sabiedriskajā transportā. Tas paredz, ka personas ar I un II invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti (kā arī bāreņi, bez vecāku gādības palikušie bērni, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki) norēķinu iestādēs saņem bezmaksas bankas kartes, lai varētu izmantot braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Informāciju par jauno norēķinu sistēmu sniedza VSIA Autotransporta direkcija.
Lai gan pārejas periodā līdz 2017.gada 1.janvārim atvieglojumus sabiedriskajā transportā varēs izmantot arī līdzšinējā kārtībā, uzrādot apliecību, tomēr personas ar invaliditāti kā viena no sabiedrības visneaizsargātākajām grupām atzīst, ka par to interesēm izmaiņu ieviešanas kārtībā tiek aizmirsts un trūkst detalizētas informācijas par jauno norēķinu kārtību.
ILNP:
- piekrītot jaunās sistēmas ieviešanas nepieciešamībai, uzsver, ka būtisks priekšnosacījums ir sabiedrības atbalsts un gatavība jauno kārtību izmantot,
- ņemot vērā, ka pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegtajiem datiem Latvijā 2015.gada 1.novembrī bija reģistrētas 172 406 personas ar invaliditāti (t.sk. 23 139 personas ar I invaliditātes grupu un 79 506 personas ar II invaliditātes grupu) un 8192 bērni ar invaliditāti, jaunā kārtība skars ievērojamu personu ar invaliditāti skaitu,
- atzīmējot, ka Labklājības ministrija jau Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumu Nr.153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos” tapšanas gaitā ir norādījusi, ka izmaiņas norēķinu kārtībā ir akceptējamas tikai tādā gadījumā, ja apgrūtinājumi, kas rodas personām, ir samērīgi. Tāpat uzsverot, ka nevalstisko organizāciju pārstāvji ir sekojuši informācijai par jauno kārtību jau kopš Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas brīža,
- atsaucoties uz to, ka Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras 9.panta pirmā daļa nosaka, ka, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās, dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai vienlīdzīgi ar citiem nodrošinātu personām ar invaliditāti pieeju videi un transportam,
- ņemot vērā, ka ILNP saskaņā ar nolikumu ir konsultatīva institūcija personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā, kas piedalās un koordinē arī ANO konvencijas ieviešanas procesu, ILNP uzskata par nepieciešamu un aicina atbildīgās institūcijas līdz 2017.gadam:
1. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu;
2. Izveidot atbalsta dienestu (t.sk. informatīvo tālruni), pie kura vērsties neskaidrību gadījumā.
Sabiedrības informēšanas kampaņai un atbalsta dienestam jāsniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kas uzraudzīs un kontrolēs komercbanku atbilstību minēto Ministru kabineta noteikumu prasībām, lai personas ar invaliditāti gūtu pārliecību, ka šīs bankas izsniegtās norēķinu kartes derēs braucieniem visā valsts teritorijā?
- Vai ar vienu un to pašu karti varēs pārvietoties dažādos transportlīdzekļos (gan autobusos, gan vilcienos), t.sk. atšķirīgu pārvadātāju nodrošinātajos pilsētas un reģionālās nozīmes maršrutos, ņemot vērā, ka katrs no pārvadātājiem ir tiesīgs izvēlēties atšķirīgu banku, ar kuru slēgt savstarpēju līgumu?
- Kā personas ar invaliditāti, kas dzīvo lauku novados, kuros nav pieejami banku pakalpojumi, varēs saņemt norēķinu kartes?
- Kāda būs kartes tehniskā lietošana? Vai tā būs pietiekami vienkārša un ērta, lai to varētu lietot ikviena persona ar invaliditāti, neatkarīgi no tās funkcionālo ierobežojumu veida (t.sk. redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura traucējumi). Piemēram, vai būs nepieciešams “pin kods” (tādā gadījumā personu ar redzes invaliditāti iespējas lietot šādu karti būs ierobežotas)?
- Vai tiks nodrošināts, ka personām ar invaliditāti bankas kontā nav jārezervē naudas līdzekļi?
- Vai karšu izsniegšanas procesā tiks nodrošināta personu ar invaliditāti sensitīvo datu drošība?
- Vai personas, kurām jau ir atvērts bankas konts kādā no Latvijā reģistrētām komercbankām, būs tiesīgas sabiedriskajā transportā izmantot to pašu bankas karti?
- Vai netiks piemērota komisijas maksa atkārtotai kartes saņemšanai (piemēram, nozaudēšanas, nozagšanas gadījumā)?
- Vai karti pēc pieteikšanās izgatavos uzreiz, vai būs jādodas atkārtoti uz banku, lai to saņemtu? Uz kādu termiņu kartes tiks izsniegtas? Vai kartei tiks piemērota apkalpošanas maksa?
- Kā rīkoties situācijā, ja norēķinu līdzeklis, vai kartes lasīšanas iekārta nedarbojas?
- Kāda būs atvieglojumu saņemšanas kārtība pavadoņiem, proti, personām, kas brauciena laikā pavada bērnu ar invaliditāti vai pieaugušu personu ar I invaliditātes grupu?
- Kāda būs norēķinu līdzekļa saņemšanas kārtība personām ar garīga rakstura traucējumiem?
- Kā tiks nodrošināta pietiekama informācija visiem pārvadātājiem, īpaši uzsverot nepieciešamību sniegt atbalstu un informāciju iedzīvotājiem neskaidrību gadījumā?
Personas ar invaliditāti sagaida, ka jauno noteikumu spēkā stāšanās nebūs saistīta ar papildus apgrūtinājumiem un ierobežojumiem to pakalpojumu saņemšanā, kurus valsts ir apņēmusies nodrošināt, daļu no funkcijām deleģējot privātajam sektoram – t.i., norēķinu iestādēm un autotransporta uzņēmumiem, un tiks nodrošināta personu ar invaliditāti interešu aizsardzība un korektas, saprotamas un pieejamas informācijas sniegšana par jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu un nepieciešamajām darbībām norēķinu kartes iegūšanai.
ILNP viedoklis nosūtīts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Pārresoru koordinācijas centram, Satiksmes ministrijai, VSIA Autotransporta direkcijai, Finanšu ministrijai, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijai, Latvijas komercbanku asociācijai, AS “Citadele banka”, AS “Norvik Banka”, AS “Swedbank”, AS "SEB banka”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
