Intriga: vai jaunajā Indriķa Latvieša romānā “Nāve” parādīsies šāda sižeta līnija par Rebenoka slepkavību?
Indriķa lasītājs01.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen stacijas bagāžas glabātuvē noklausījos šādu versiju, kas izklausās taisni kā nākusi no gaidāmā romāna “Nāve” („Bailes – 4”). Interesanti, vai tā tiešām ir no romānu sērijas, kuras iepriekšējās grāmatās izteiktās versijas vēlāk piepildījušās ar biedējošu precizitāti?
Divas dienas pirms tam, kad parādījās ziņa par kāda advokāta brutālo slepkavību, bija noticis kas tāds, ko mediju manīgās acis, visticamāk, bija palaidušas garām, — kādā no Rīgas Radisson viesnīcām pēcpusdienā advokāts bija ticies uz sarunu ar kādiem čehiem, kuru vārdi esot Šmigors un Bujtehniks. Par ko bija šī saruna, – to zina vairs tikai paši čehi un nu jau viņsaulē esošais sarunu biedrs.
Taču divas dienas vēlāk — 2020. gada 20. septembrī ziņa par Pāvela slepkavību šokēja gan juristu aprindas, gan visu Latvijas sabiedrību, kad kļuva zināms: viņu līdz nāvei nodauzījuši ar terases dēļiem vai varbūt kājām un rokām.
Par ļoti aktīvā advokāta darbību saistībā ar lielajām farmācijas kompānijām un ostām jau daudz runāts un rakstīts, pētīts un analizēts. Taču lielu uzmanību līdz šim nav pievērsis kāds cits būtisks biznesa virziens, kurš bija Pāvela profesionālo interešu lokā — tā ir vēja enerģija un atjaunojamie energoresursi, kur ticis plānots paveikt tik daudz, ziedots daudz paša enerģijas un amatos iebīdītas draudzīgas valsts amatpersonas. Taču pāragrā nāve, iespējams, diemžēl atņēma iespēju iesākto novest līdz rezultātam.
Nevienam nav noslēpums, ka bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un viņa partija solīja cīnīties ar OIK shēmām, pat uzsāka šo darbu, taču pēc advokāta noslepkavošanas un ministra izmešanas no amata cīņa apsīka, viss notiek pēc ierastās shēmas. Savukārt čehu investori plāno nākamos milzu ģeneratorus, kuri nevar atmaksāties bez valsts atbalsta.
2019. gada 19. jūnijā tika atlaista VAS "Latvenergo" padome, tās vietā tā brīža ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla pagaidu padomi. Pagaidu padomes sastāvā bija Pāvels Rebenoks, Inese Kublicka, Kristaps Stepanovs, Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Jau mēnesi vēlāk pagaidu padome atkāpās, saskaroties ar kritiku. Taču konkursā uz pastāvīgā padomes locekļa amatu uzvarēja P. Rebenoks, kurš tomēr pēc tam savu dalību atsauca. Par pastāvīgajiem padomes locekļiem kļuva Ivars Golsts, Toms Siliņš, Aigars Laizāns, Gundars Ruža un Kaspars Rokens.
Tikmēr Kristaps Stepanovs, kurš ieguvis maģistra grādu vadības zinībās un bakalaura grādu tiesību zinātnē, aktīvi darbojas enerģētikas politikas veidošanā Latvijā. Kopš 2012. gada darbojas kā praktizējošs jurists, kas konsultē enerģētikas uzņēmumus, un vēja parku pārvaldnieks.
Kristaps Stepanovs ir Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības vadītājs. Šobrīd ir valdē firmā “4 Wind”, kuras valdē un īpašniekos ir čehi Tibor Bokor, Vojtěch Kačena, Tomaš Kršek, kas izgaismojušies arī “Olainfarm” pārņemšanas mēģinājumos. Jā, runa ir par to pašu “Olainfarm”, kurā kā padomes priekšsēdētājs vairākus gadus bija Rebenoks un kur strādāja arī viņa partneris Mārtiņš Krieķis.
Tātad, neticis Rebenoka organizētajā „Latvenergo” padomē, Kristaps Stepanovs tika par valdes locekli pie čehiem. Vai advokāta tikšanās bija darbā iekārtošanas pakalpojums vai Olainfarm afēras aizsākums?
Jāpiebilst, ka “Olainfarm” akciju kārtotāju intereses visnotaļ cieši ir sapinušās arī ap vēja enerģijas tēmu. Tie paši investori – jau iepriekš pieminētie čehi paralēli mēģinot attīstīt vēja parku arī Igaunijā. Sovpaģeņije? Ņe dumaju.
Un vēl būtu interesanti uzzināt, vai mūsu policija šo stacijas stāstu arī ir dzirdējusi un vai zina par šo advokāta tikšanos ar blēdīgajiem čehiem pavisam neilgi pirms viņa nāves? Neviens nav pelnījis pāragri aiziet, kur nu vēl tik brutālā veidā. Kamēr policijas gaiteņos tiek cilātas notikušā versijas, mums, lasītājiem, paliek vien iespēja spekulēt, vai šo notikumu izklāsts ir vai nav saistīts ar šo traģisko nāvi.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
