Interneta izsolē pārdošanā izlikts „noklīdis” mūsdienu Latvijas armijas parādes zobens
PIETIEK28.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl tikai nesen nezināmam pircējam tika pārdots deviņdesmitajos gados izgatavots un nezināmai personai piešķirts vai „noklīdis” pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, bet tagad februāra vidū paredzētā izsolē izlikts cits nezināmā veidā pārdošanā nonācis priekšmets – mūslaiku Latvijas armijas parādes zobens.
Interneta vietnē vitber.com izliktais aukstais ierocis (https://www.vitber.com/lv/lot/52676) aprakstīts kā „Latvijas armijas parādes zobens, pilnā komplektācijā, izmēri: asmens garums
Kā no avotiem Aizsardzības ministrijā noskaidroja Pietiek, šādu Latvijas bruņoto spēku vajadzībām centralizēti iegādātu zobenu skaits ir bijis salīdzinoši neliels, un atklātā pārdošanā tie nekad nav nonākuši.
Pretēji interneta vietnes aprakstā apgalvotajam šādi parādes zobeni gan ir izgatavoti nevis Latvijā, bet gan Vācijā pēc Latvijas Nacionālo bruņoto spēku oficiāla pasūtījuma.
Tie ir diezgan tuvs atdarinājums pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu zobeniem, taču ir arī atšķirības, - piemēram, „modernie” zobeni vairs nav izrotāti ar „politiski nepareizo” ugunskrustu.
Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāda priekšmeta parādīšanās publiskā izsolē, kurā to var iegādāties jebkurš interesents, jau ir izraisījusi neizpratni un rosību militārajā resorā, kura pārstāvji apsverot iespēju vispirms jau sākt dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kādā veidā šāds zobens vispār „noklīdis” no armijas krājumiem.
Tikmēr kāds Pietiek lasītājs norāda, ka savulaik šādus zobenus virsniekiem bijis iespējams iegādāties par personiskiem līdzekļiem: "Ne nu noklīdis, ne kā. Ja virsnieks šādu zobenu gribēja pie parādes formas, tad bija iespējams to iegādāties par personīgajiem līdzekļiem (90. gadu beigās, 2000. gadu sākumā). Atšķirībā no pirmskara Latvijas armijas tikai pēdējos gadus ir atsākta prakse virsnieka zobenu pasniegt, saņemot pirmo dienesta pakāpi, akadēmiju absolvējot."
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
