Interneta izsolē pārdošanā izlikts „noklīdis” mūsdienu Latvijas armijas parādes zobens
PIETIEK28.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl tikai nesen nezināmam pircējam tika pārdots deviņdesmitajos gados izgatavots un nezināmai personai piešķirts vai „noklīdis” pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, bet tagad februāra vidū paredzētā izsolē izlikts cits nezināmā veidā pārdošanā nonācis priekšmets – mūslaiku Latvijas armijas parādes zobens.
Interneta vietnē vitber.com izliktais aukstais ierocis (https://www.vitber.com/lv/lot/52676) aprakstīts kā „Latvijas armijas parādes zobens, pilnā komplektācijā, izmēri: asmens garums
Kā no avotiem Aizsardzības ministrijā noskaidroja Pietiek, šādu Latvijas bruņoto spēku vajadzībām centralizēti iegādātu zobenu skaits ir bijis salīdzinoši neliels, un atklātā pārdošanā tie nekad nav nonākuši.
Pretēji interneta vietnes aprakstā apgalvotajam šādi parādes zobeni gan ir izgatavoti nevis Latvijā, bet gan Vācijā pēc Latvijas Nacionālo bruņoto spēku oficiāla pasūtījuma.
Tie ir diezgan tuvs atdarinājums pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu zobeniem, taču ir arī atšķirības, - piemēram, „modernie” zobeni vairs nav izrotāti ar „politiski nepareizo” ugunskrustu.
Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāda priekšmeta parādīšanās publiskā izsolē, kurā to var iegādāties jebkurš interesents, jau ir izraisījusi neizpratni un rosību militārajā resorā, kura pārstāvji apsverot iespēju vispirms jau sākt dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, kādā veidā šāds zobens vispār „noklīdis” no armijas krājumiem.
Tikmēr kāds Pietiek lasītājs norāda, ka savulaik šādus zobenus virsniekiem bijis iespējams iegādāties par personiskiem līdzekļiem: "Ne nu noklīdis, ne kā. Ja virsnieks šādu zobenu gribēja pie parādes formas, tad bija iespējams to iegādāties par personīgajiem līdzekļiem (90. gadu beigās, 2000. gadu sākumā). Atšķirībā no pirmskara Latvijas armijas tikai pēdējos gadus ir atsākta prakse virsnieka zobenu pasniegt, saņemot pirmo dienesta pakāpi, akadēmiju absolvējot."
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
