Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Integrācijas mēslaine

Arturs Priedītis
16.08.2016.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016. gada 12.augustā portālā „Delfi” tika ievietota šāda informācija: „Advokātu biroja "Cobalt" veiktā pētījumā par integrācijas pasākumu īstenošanu secināts, ka tā ir sadrumstalota, turklāt dažādu iesaistīto institūciju atbildība nav definēta vai ir neskaidra. [..] Līdz ar to ir problemātiski izvērtēt, vai programma sasniedz rezultātu, un cik efektīvi tērēta nodokļu maksātāju nauda. [..] Runa ir par vairākiem miljoniem eiro. Trīs gadu laikā vien sabiedrības integrācijai atvēlēti vairāk nekā 13 miljoni. Taču uz jautājumu, cik lietderīgi tie izmantoti, atbildēt esot neiespējami.”

Sakarā ar šo pētījumu faktiski aktuāls ir ne tikai viens jautājums. Aktuāli ir vairāki jautājumi. Turklāt ļoti aktuāli!

Vai vispār latviešu sabiedrību interesē atbilde uz jautājumu par pašlaik tērēto naudu „integrācijai”? Vai aizvadītajos pēcpadomju gados latviešu sabiedrība ir nopietni interesējusies par naudas izlietošanu slavenajai „integrācijai”? Vai latviešu sabiedrībā ir īsta skaidrība, kas tas ir par zvēru „integrācija”? Vai latviešu sabiedrību interesē „integrācijas” jēga, vajadzība, rezultāti? Vai latviešu sabiedrība zina, cik lielā mērā kompetenti cilvēki organizē šo slaveno „integrāciju”? Vai kāds ir saskaitījis 25 un vairāk gados iztērētās summas „integrācijai”?

Uz šiem jautājumiem var būt tikai viena atbilde. Tie ir jautājumi, ar kuriem grib kaut ko kaismīgi apgalvot, bet nevis dabūt atbildes. Nav vajadzīgs dabūt atbildes. Atbilde uz visiem jautājumiem var būt tikai noliedzoša. Retoriski formulējot minētos jautājumus, vēlos akcentēt sabiedrības līdzšinējo drausmīgo vienaldzību gan pret „integrācijas” jēgu, gan pret „integrācijai” iztērēto (praktiski valdošās kliķes „sadalīto”) naudu.

Par naudu parunāsim mazliet vēlāk. Vispirms nepieciešams paskaidrot par „integrācijas” jēgu un rezultātu. Bez pārspīlējuma var teikt, ka pret „intergrāciju” latviešu sabiedrībai ir jāizturās tāpat kā pret „prihvatizāciju”, suverenitātes zaudēšanu, atsacīšanos no lata, Lielo Bandu, Astoņkāji, Juvenālo astoņkāji, Stambulas konvencijas atbalstītājiem.

„Integrācija” ir nacionāls noziegums. „Integrācijas” darboņi ir tādi paši LRTT klienti kā citi nacionālie nodevēji. „Integrācija” ir ļoti dziļi iedragājusi latviešu tautas reputāciju un autoritāti ne tikai Latvijas mērogā. „Integrācija” ir vedinājusi pret latviešiem izturēties kā pret šovinistiem, idiotiem, aprobežotiem un neizglītotiem cilvēkiem. „Integrācija” rosina saskatīt latviešu mazvērtības kompleksu, latviešiem izgāžot savas mazvērtības žulti pret cittautiešiem.

„Integrācijai” jau no paša sākuma nevarēja būt konstruktīva jēga. Iemesls ir triviāls. Tā kā „integrācija” jau no paša sākuma garantēja dolāru un latu lielu summu regulāru „sadalīšanu” starp savējiem, saldais medus pods tūlīt nonāca valdošās kliķes pārziņā. Ar „integrāciju” pie mums vienmēr nodarbojās šausmīgi nekompetenti cilvēki. Galvenokārt valdošās kliķes mēsluvaboles – aldermanēm, ēlertēm līdzīgas aprobežotas, bet nekaunīgas „bābas”. Viņu lielākais ienaidnieks „integrācijas” organizēšanā bija zinātnieki – etnisko un sociālo attiecību speciālisti. Gatavojot „integrācijas” dokumentus, etnoloģijas, etnopsiholoģijas, kultūras socioloģijas, kulturoloģijas zinātniskās atziņas netika ņemtas vērā. Visu nosacīja nekompetenti tipi, kuri neprot pareizi lietot pat tādus elementārus jēdzienus kā kultūra, nācija, etnoss, tauta. Haotiski un pretrunīgi vienmēr tiek traktēts galvenais jēdziens – integrācija.

Bet tagad par naudu. Citātā minēti 13 miljoni. Tāda summa Kultūras ministrijā (LR valdībā atbild par „integrāciju”) paredzēta „integrācijai” trijos gados.

Vispirms ir jāzina, ka tā noteikti nav vienīgā summa „sadalīšanai” skaistās „integrācijas” aizsegā. Noteikti ir vēl citas summas. Piemēram, ārzemju fondu nauda. „Integrācijai” naudu paredz arī citas mūsu institūcijas. Piemēram, pašvaldības. Advokātu birojam „Cobalt” ir lieliska iespēja saskaitīt Latvijā visus izdevumus „integrācijai” 2016.gadā.

Ko nozīmē 13 miljoni latviešu tautas labklājībai? Ko latviešu tauta var labu sev iegūt par 13 miljoniem? Vai par to latviešu sabiedrība ir padomājusi?

No jaunākās informācijas par latviešu dzīvi ir lieliski redzams, kādus labumus var sniegt 13 miljoni, piemēram, izglītībā, neatņemot bērniem valsts finansētās brīvpusdienas: „[..] Nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, varētu būt atteikšanās no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām. To intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).Viņš atgādina, ka skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro (izcēlums mans – A.P.).” Man ir aizdomas, ka Latvijā „integrācijai” tiks „sadalīti” vairāk kā 9 miljoni dolāru un eiro.

13 miljonu iespējas labi redzamas katastrofālo demogrāfisko problēmu kontekstā. Labi ir redzams, ko pie mums vērtīgu var realizēt par 13 miljoniem, neļaujot tos „sadalīt” starp savējiem.  

 2016.gada 10.augustā internetā varēja lasīt Demogrāfijas lietu centra (DLC) veiktos aprēķinus: „Ilgtermiņa priekšlikumi paredz palielināt uzturlīdzekļu maksājumus adoptētājiem un audžuģimenēm no pašreizējiem 45 eiro mēnesī par bērnu līdz valstī noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu apmēram 92,50 eiro. Pēc DLC aprēķiniem, šim mērķim no valsts budžeta būs nepieciešami aptuveni 4,8 miljoni eiro papildu līdzekļu. Vēl 4 miljoni eiro būs nepieciešami, lai palielinātu apgādnieka zaudējuma pensiju no 43 eiro mēnesī līdz 92,50 eiro. Plānota arī ģimenes valsts pabalsta palielināšana par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50 eiro mēnesī, kam nepieciešami aptuveni 3,5 miljoni eiro ik gadu. Daudzbērnu ģimenēm paredzēts ieviest 25% atlaidi braucieniem starppilsētu transportā (nepieciešami 1,7 miljoni eiro)”.

„Integrācijas” mēslaines likvidēšana organiski ir vienota ar latviešu velmi likvidēt pārējās mēslaines – Lielo Bandu, Astoņkāji, valsts krahu vispār. Tautas dzīve ir sistēmiska „padarīšana”. „Integrācijas” mēslaines turpmākais liktenis ir atkarīgs no visas sistēmiskās „padarīšanas” turpmākā likteņa. Sākums nav bezcerīgs. Latvijas publiskajā telpā „integrācijai” iztērēto summu nelietderība tiek atzīta pirmo reizi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...