Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mana tēva māte bija krieviete. No Abrenes, kur viņā ieskatījās latviešu robežsargs. Tēvamāte bija cilvēks, pret kuru reizēm uzbangoja grūti definējamas un ne pārāk jaukas jūtas. Līdzīgas tām, kādas pārņem šodien, lasot dažu šovinistu ierakstus sociālajos tīklos. Iedomājaties? Lasu Gapoņenko vai Ždanoku un atceros vecomāti!

Vecmāmiņai, vienkāršai lauku sievai, lai viņai vieglas smiltis, bija ģenētiski un ļoti spēcīgi iekodēts tas, ko saucam par impērisko domāšanu. Tāda liela nacionālā pārākuma un izredzētības sajūta.

Reizēm sadzīvojām itin labi, bet bija gadījumi, kad man nācās aizstāvēt ne tikai savu, bet arī pārējo latviešu cieņu un godu. Ko darīju ar lielu degsmi un visiem bērna rīcībā esošajiem kaujas paņēmieniem.

Lielākoties attiecību krīzi izraisīja cīņas ap un par televizoru. Vecmāmiņa vienmēr gribēja skatīties Centrālo (ekvivalents NTV1), turklāt, ja bija ziņu programmas Vremja laiks, tad tik kaismīgi, it kā tas būtu dzīvības vai nāves jautājums.

Es – Latvijas, kur tieši tajā laikā rādīja vakara programmu bērniem. Iespējams,  ka viņa, būdama par kaut ko sapīkusi, vienkārši alka drusku izmest pūku, lai noņemtu stresu. Tā jau daži dara.

Un izvēlējās ātrāko veidu, apzināti provocējot vārdu kaujai par divu nāciju nacionālajām īpatnībām. Protams to vienīgo, kas uz šīm provokācijām uzreiz uzķērās. Starp citu, pēc daudziem gadiem viņa tikpat kaismīgi izcīnīja tās pašas cīņas ar savu mazmazdēlu, jo Miedziņš (Jāņa Jarāna izskatā) pie Latvijas bērniem ieradās precīzi tai laikā, kad Krievijas iedzīvotāji skatījās ziņas.

Visus deviņdesmit mūža gadus vecāmāte nodzīvoja Latvijā. Agrā jaunībā Latgalē, bet, kad sākās karš, ģimene pārcēlās pie vectēva Kurzemes radiem – īsteniem Latvijas patriotiem, iegādājās savu saimniecību. Vēlākos gadus babuška Nastja, kā pati sevi dēvēja, dzīvoja kopā ar mums Rīgas centra dzīvoklī.

Kāpēc es to stāstu?

Saprotiet, viņa tā arī nekad neieintegrējās.

Negribēja. Nejuta vajadzību. Kad sabruka PSRS, skuma par to. Kaut spiedu viņu skatīties Panorāmu, Labvakaru un noturēju regulāras “politinformācijas”.

Labi runāja latviski, taču, kad bija dusmīga, vienmēr komunicēja tikai dzimtajā valodā. Mēs pretī – tikai latviski. Principā.

Tāpat, kā tagad varam vērot dažā TV diskusijā vai ielu sarunās. Konsekventi katrs savā valodā. Tik konsekventi, ka vairs nav pat svarīgi, vai otrs dzird un saprot, ko saki. Galvenais, ka principi tiek ievēroti.

Patiesībā vecmāmiņa bija krietna un strādīga sieviete, lielāko daļu mūža smagos lauku darbos iejūgusies, viss jau tāpēc, lai vienīgais dēls varētu studēt augstskolā un dzīvotu labi. Iespējams, viņa justos daudz laimīgāka, ja mūžu pavadītu Pleskavas apgabalā, kopā ar tiem radiem, kas atdalījās no Latvijas līdz ar Abreni, nekā izstudējušā dēla absolūti latviskajā ģimenē Rīgā. Bet nu bija tā, kā bija. Dzīve viņu te atveda. Taču viņa negribēja integrēties un arī neintegrējās.

Cita starpā – vecmāmiņa absolūti un visā pilnībā ticēja visam, ko stāstīja centrālajā televīzijā. Viņas dzelžainākais arguments jebkurā situācijā bija: "Bet pa televizoru teica!”

Savukārt es jau kopš bērnības zinu, kā ir, kad aizskar tavu nacionālo pašapziņu. Tad sirdī un prātā “aiziet ciet” un kaislības ņem virsroku pār loģisko domāšanu.

Un šodien, lasot ierakstus sociālajos tiklos, secinu, ka cilvēks, ja vien atļauj sevi izprovocēt tiem impēriskajiem trubadūriem, atkal ir tuvu bērna prātam.

Vienalga – jauns vai vecs, inteliģents vai nē.

Būsim godīgi. Valsts integrācijas politika ir iebridusi dziļās auzās. Tieši tāpat, kā reiz notika manā ģimenē. Integrācijas plāns droši vien izmaksāja gana daudz, pie tā izstrādes daudz stundu pavadīja gudri cilvēki. Teorētiski viss bija pareizi. Tikai nevienam neienāca prātā, ka teorija ir teorija, bet katrs cilvēks ir tāds, kāds viņš ir. Un nospļauties viņam par uz sevi attiecinātām teorijām.

Neko nevar panākt ar piespiešanu un plēšanos, nevienu nevar piespiest kaut ko mīlēt un cienīt vienkārši tāpēc, ka tā vajag.

Taču man gribas domāt, ka polarizēšanās Ukrainas notikumu sakarā nav nacionalitāšu, bet gan vērtību pretstāvēšana. Tiekšanās sarīdīt cilvēkus tieši pēc nacionālajām pazīmēm ir vienkārši rupja provokācija.

Jebkurā gadījumā – šodienas lielā aktualitāte, manuprāt, spēt nepadoties provokācijām un visiem kolektīvi nenonākt šajā “bērna prātā”, "tirgus līmenī” vai kā nu vēl šo lai nosauc.

Eiropā karo, impēriskais gēns plosās uz urrā, kaimiņvalstī notiek lietas, kas Orvela daiļradei liek nobālēt. Mūsu pašu līdziedzīvotāji un līdzpilsoņi ik pa brīdim piedraud vismaz pacensties noorganizēt ko līdzīgu. Paskatīsimies reāli – tos, kas brauc šaut ukraiņus (vai aicina to darīt), mums nav nekādas vajadzības integrēt. Viņus vajag izraidīt.

Un, ja likumā ir atklājušies kādi bremzējoši “caurumi”, tad grūti iedomāties piemērotāku brīdi, lai valsts interešu un pilsoņu drošības labā tos sāktu lāpīt nekavējoties.

Nevis, kad nedod Dievs, viņi sāks šaudīties te un kādam šķitīs, ka viņi steidzami jāpaglābj.

Pārpublicēts no http://ingagoblog.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...