Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Oto
16.11.2010. 21:04>Savulaik E. Inkēns par Parex bankas akcijām samaksājis 199.88 tūkst. USD, liecina viņa amatpersonas deklarācija par laika periodu no 2003. gada 6. novembra līdz 2004. gada 5. novembrim.
nonsens
16.11.2010. 18:58nafig toreiz Labvakaru skatījos un ticēju šim ko šis tik gudri runā,baigo fēleri pielaidu
FORMULA
16.11.2010. 18:10JO INKĒNAM U.C. ČEKISTIEM/FAŠISTIEM LAIMĒJAS VAIRĀK, JO LATVIJAI MAZĀK.
LABI, KA PASAUELE ŠITOS NEVAJAG......UN PASAULEI NEVAJAG ŠITO IDIOTU PROVOCĒTOS KARUS.
hmm
16.11.2010. 16:08Jautājums LV jaunlaiku vēstures pārzinātājiem:
Vai "Inkēns", gadījumā, nebija uzvārdā tam kungam, kurš savulaik ar sekundes precizitāti bij pircis un pārdevis kāda apdrošināšanas kantora akcijas un tādējādi pilnīgi likumīgi uzmazgājis sev smuku naudiņu?
dihlofos
16.11.2010. 13:25Apstākļu sakritība ir tad,ja krītot no 5 stāva apakšā trāpās milzīgs pēlis.Žuļiks Inkēns vienmēr ir bijis,bet pie Parex akcijām ir ticis caur Godmani,kā nekā vecs čoms,vēl no atmodas laikiem.
OOz
16.11.2010. 11:29Raksta būtība ir tāda, ka nevajag būtu lielam ekspertam, lai saprastu, ka finašu tirgos jau mēnešiem ilgi valdīja pamatīga nervozitāte. Inkēns to nevarēja nepamanīt. Tur nav jābūt lielam finanšu eskpertam. Domājams, ka kaut kāda kustība un signāli par Parekss jau varēja būt Krievijā. Viņi profesionāli seko līdzi savām naudām. Inkēns nevarēja nezināt un nejust šos signālus. K&K, protams, bija labāk atpirkt akcijas no Inkēna nekā sagaidīt, ka viņš ar tiem sāk nēsāties apkārt pa pasauli un ziņot, ka grib tikt vaļā no Parekss papīriem.
Par FKTK runājot, ir kāda smagāka problēma un tā nav saistīta tikai ar globālo krīzi vien. Krūmane jau faktiski tika iemesta lauvu bedrē, kad visas lielākās nepatikšanas jau bija savārītas. Viņa vada FKTK tikai no 2008.gada aprīļa. Daudz smagāks jautājums ir par viņas priekšgājēju - kādēļ FKTK bija tik nespējīga organizācija cik bija, kādēļ tik ilgi tika pievērtas acis uz pamatīgajiem riskiem un draudiem. Un kā interesēs patieībā darbojas iepriekšējais FKTK vadītājs. Īpaši par to liek aizdomāties viņa CV - kur bija ilgu laiku pavadījis, mācījies un kur paslēpās, kad sākās nepatikšanas. Kas un kāpēc viņu paslēpa citas valsts finanšu sistēmā labi atalgotā darbā? Ar ko Latvijas FKTK vadītājs bija izplenījies šādu "ievērību"?
Recenzents
16.11.2010. 11:14Raksta mērķi nesaprotu, jo katru dienu kāds kaut ko pērk vai pārdod. Vērtspapīra būtība slēpjas salikteņa otrajā daļā - papīrs. Vērtspapīru tirgus ir āmīšu izdomāta pokeram līdzīga legāla azartspēle pieaugušiem, kas lielā daļā sastāv no blefa. Raksts it kā izvirza tēzes - vai Inkēns bija gudrāks, kā visi Parex konsultanti un eksperti kopā ņemti? Vai KK ir maldījušies "labā ticībā" vai arī izpildījuši piespiedu pienākumu? Interesanti, kāda bija šī darījuma summa attiecībā pret akciju nominālvērtību? Šis raksts lasītājam (man) vienlaicīgi liek domāt par to, ka Parex KK tajā brīdī nedomāja, ka banka noies pa burbuli. Vienlaicīgi to var saprast kā tēzi - KK nav vainīgi. "pietiek.com" vai nevarētu izteikties skaidrāk? Vai tas nav KK pasūtījuma raksts?
OOz
16.11.2010. 10:57Precīzi signāli un tādu bija neskaitāmi jau no - 2008.gada sākuma. Tas ir tikai viens piemērs. Inkēns izliekas, ka neko par to nav zinājis?
**********************
LHV Ieguldījumu Fondi Marts 2008. Meneša parskats
(...) Kartejo reizi nervozitati tirgos galvenokart izraisija
problemas finanšu sektora. Noželojamais hedžfondu
stavoklis, ka ari ASV investiciju bankas Bear
Stearns straujais sabrukums marta vidu vislabak
apraksta pašreizejo situaciju. (...) Vajš dolars – kad tiks sasniegs zemakais punkts? Pagaidam ir gruti ieraudzit jebkadas izmainasnegativajai ASV dolara tendencei attieciba pret citam valutam, kas skaidrojams ar vajo ekonomiku un arkartigi zemo bazes likmi. Neskatoties uz ceribam, ka tendences varetu mainities, šaja momenta uz šadu scenariju palauties nevar.
OOz
16.11.2010. 10:42Pietiek vajag nolikt Inēkna priekšā izdrukas no 2008.gada paša sākuma finanšu ziņu lentām. Tir ir kaudze ar straucošiem signāliem, it īpaši no ASV vērtspapīru tirgiem. Pajautāt vai viņš patiešām to visu nebija ievērojis? Nebija pievērsis nekādu uzmanību? Kā Parekss akcionārs par to nemaz nebija domājis? Tātad veselu pusgadu viņš neko nebija lasījis, zinājis, tad vienkārši izdomāja, ka vajag naudu un mēnesi parunājis, septembrī pārdeva akcijas.
OOz
16.11.2010. 10:38Kungi, esiet lūdzu precizāki. Par globālo krīzi runāja jau no 2008.gada sākuma. ASV jau pašā gada sākumā bija pamatīga spriedze. Ja, iepriekš par lietu starptautisku ekspertu atzītais, Inkēns sakās to nebija pamanījis, tad viņš vai nu melo vai arī bija pavadījis vairākus mēnešus iespundēt tumšā mucā.
Pārbaudiet lūdzu ziņu avotus - nervozi signāli no vērtrspapīru tirgiem ASV nāca jau no paša gada sākuma. Tāpat runas par krīzi. Teikt, ka Parekss akcionārs to nezināja un nesaprata ir mulsinoši.Kā vispār Inēkns tika pie Parekss akcijām? Viņš taču formāli bija tikai žurnālists un politiķis, tur nav lieli atalgojumi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
