Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējos gadu desmitos sarucis gan emigrācijas dēļ, gan zemās dzimstības dēļ. Pamatnācijas – latviešu – skaits 2022.g. – 1.18 milj. nesasniedz 1.318 milj., kāds bija pirms 125 gadiem – 1897.g. Iedzīvotāju skaits klāt pievienotā tabulā atspoguļo mūsu tautas vēsturi – 2 pasaules kari, 3 okupācijas, 50 gadi okupantu un kolonizatoru jūgā ar tūkstošu iedzīvotāju slepkavībām, masveida deportācijām un piespiedu emigrāciju svešumā pirms okupācijas 1945.g.

Gads 

Iedzīvotāji Latvijā mlj.

Latvieši (milj.)

Latvieši % 

Dzimušie (tūkstošos)

1897.g.

1.929

1.318

68

1920.g.

1.548

1.159

75

29.434

1940.g.

1.886

1.486

79

34.417

1945.g.

1.3

1.107

85

1959.g.

2.093

1.298

62

1989.g.

2.666

1.387

52

38.922

2000.g.

2.377

1.37

58

20.15

2011.g.

2.068

1.284

62

2022.g.

1.87

1.18

63

15.954

2023.g.

1.88

1.17

62

14.326

Latvijas iedzīvotāji 

Par Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko krīzi celta sabiedrības trauksme gadu desmitiem. 2022.g. Ministru Padomei pakļautais “Demogrāfijas centrs” izstrādāja programmu “Tautas ataudzes stratēģija”. Šis bija pirmais mērķtiecīgi izstrādātais materiāls, kas piemērots tieši depopulācijas novēršanai Latvijā 2030 – 2050.g. Darbs augsti novērtēts demogrāfu speciālistu vidū. Diemžēl iesāktais darbs tika pārtraukts, un pats centrs likvidēts. 2023.g. divas jaunās valdības Kariņa un Siliņas vadībā savās darbu deklarācijās demogrāfiju kā prioritāti nepieminēja. Tās vietā darba spēka problēmas varēšot atrisināt no trešām pasaules valstīm ievestie iedzīvotāji. Līdzīgu viedokli propagandē ekonomikas un finansu eksperti TV un sociālajos medijos.

Ja tas īstenotos, tad, sasniedzot 2050. g., mēs kā pamatnācija – latviešu tauta būsim savā valstī mazāk kā 50% un tad no tālākas iznīcības mūs neglābs ne latviešu valoda, ne Satversme. Mēs izzudīsim, dodot vietu daudznāciju kopienām, kas apdzīvos mūsu valsti. Valdošā politiskā elite izvairās no tālākām Latvijas nākotnes vīzijām, vēlamiem tautsaimniecības virzieniem, latviešu tautas kā pamatnācijas uzdevumiem un plāniem. Pieņemts par šādiem jautājumiem nerunāt, it kā tie risināsies paši no sevis. Esam kā kuģis jūrā, kas peld bez virziena, pilda noteiktas funkcijas pēc sīksīkiem reglamentiem no tālienes – tik gala stacija nav zināma… 

Valdība, kura strādā četru gadu periodam, ir apsolījusi vēlētājiem – panākt kaimiņu valstis, tuvākā laikā sasniegt ES valstu dzīves līmeni. Lai to izpildītu, jāveic ekonomikas transformācija, digitalizācijas transformācija, jāpilda zaļās politikas prasības pēc ES regulām. Šādā saspringtā darbu slogā jautājums par pamatnācijas – latviešu tautas likteni – izdzīvi valdošajam varas ešelonam šķiet nevajadzīgs, traucējošs populisms, bet pieminēt  jēdzienus – nacionālās vērtības, nacionālā identitāte un kultūra – ir politiski nekorekti.

Pirms nepilniem 90 gadiem Latvijas Universitātes profesors Pauls Jurevičs savā grāmatā “Nacionālās dzīves problēmas“ raksta vārdus, kas der šodienas latviešu nācijai:  “Tagad mēs esam brīvi un patstāvīgi. (…) tagad jāizdara kaut kas vēl grūtāks: tagad jāapvienojas ne momentānam varoņdarbam, bet ilgstošam pozitīvam darbam. Ir viena lieta izsapņot par ķēniņa pili (…) un cita lieta paturēt un uzturēt un izkopt šo pili.” Šai darbā jāiesaista augsti skolotie, akadēmiskie prāti un viņu vadītās universitātes un institūcijas. Jo šī “ķēniņa pils” esam mēs paši – latviešu tauta – valsts pamatnācija.

Valsts politika tuvākajos 30-50 gados ved uz Latvijas kā nacionālas valsts iznīcību – zūd latviešu pamattauta, kuras dēļ valsts dibināta. Tās vietā varētu attīstīties cita Latvija – daudznacionāla kopienu savienība – politiska nācija, pēc kuras atklāti tiecas krievu un krievvalodīgo* politiskās partijas.

Ir jārunā skaidra valoda: latviešu tautas nākotne ir apdraudēta. Latviešu nācijas interesēs nav vajadzīga sacensība ar kaimiņvalstīm vai ES dzīves līmeņa nodrošināšana par cenu, kad tiktu upurēta latviešu tautas tuvākā nākotne.

Ir sākusi runāt latviešu inteliģence – gan TV, gan presē, soc. tīklos. 2023.g. 4. augustā “Latvijas avīze” publicēja memorandu  – “Par Latvijas valstnācijas interešu nodrošināšanu”, kuru parakstīja vairāk nekā 700 ievērojami Latvijas kultūras, mākslas, tautsaimniecības pārstāvji.

Ir jāiesaista plaša sabiedrība līdzdalībai – jādibina sabiedriska organizācija – “Tautas kustība” vai “Nākotnes uzdevumi Latvijai”, nosaukumus izvēlēsies organizētāji. Bet mērķis ir apvienot sabiedriskā spēkā aktīvāko tautas daļu, kas varētu izvirzīt gudrākos, zinošākos, valsts pārvaldi pārzinošākos vai arī mazāk pieredzējušākus, bet ar savām idejām virzošos spēkus ar gribu strādāt Latvijas nākotnei ilgtermiņā.

Latvijas sabiedrība ir tiesīga prasīt no esošām valdībām atsākt darbu pie agrāk – 2022.g. izstrādātā un tālāk nevirzītā projekta “Tautas ataudzes stratēģija 2020.g. – 2050.g.” Valdībai būtu jāveido “Demogrāfijas” vai “Tautas ataudzes” ministriju agrāk 2009.g. likvidētās “Bērnu, ģimenes un sabiedriskās integrācijas lietu” ministrijas vietā, piešķirot budžeta līdzekļus 2.5%-3% no IKP, kā tas ir ES valstīs, kaimiņvalstī Igaunijā. Mūsu valstij tas sastādītu 1.0 mljrd. – 1.2 mljrd. eiro gadā (IKP – 40 mljrd.). Vai tas ir daudz? Nē! Daudz ir katru gadu sarūkošais iedzīvotāju skaits, kas lielāks par Cēsīs vai Salaspilī dzīvojošo skaitu ~ 16.000 cilvēkiem!

Ir svarīgi, ka valsts un sabiedrība novērtē un atbalsta tos indivīdus, kuri izvēlas lielas ģimenes. Dzimstība ir kļuvusi par ekonomisku vērtību, kas tiešā veidā nosaka atsevišķo valsts tautsaimniecību attīstību un labklājību. Atbalsts ģimenēm un bērnu aprūpei vairs nedrīkst tikt apskatīts kā valsts izdevumu kategorijā iekļaujams – tās ir investīcijas valsts attīstībā, kas nodrošina, pirmkārt, jau pašas valsts pastāvēšanu un, otrkārt, budžeta ienākumus nākotnē.

Par vēsturi

Latviešu un krievu – krievvalodīgo* sabiedrības ir sašķeltas divu veidu Latvijas vēstures skaidrojumos. Latviešiem ir Latvijas okupācijas un kolonizācijas vēsture, bet krieviem un krievvalodīgajiem* eksistē Padomju varas sacerētā melu vēsture – Padomju Latvijas akadēmiķu Drīzuļa un Dzintara sacerējumi par padomju varas nopelniem Latvijas darbļaužu atbrīvošanā no fašistiskā Ulmaņa režīma, par industrializāciju un Latvijas uzplaukumu padomju laikā, pateicoties padomju tautas palīdzībai, ievedot savu darba spēku Latvijā (faktiski to kolonizējot).

Par šīm apzinātām ļaunprātībām vēstures skaidrojumos jamāksā latviešu tautai. Šodien ir “jāsaliedējas un jāiekļauj” ~apm. 700 000 bijušo kolonistu un okupantu, to pēcteči. Viņi Latvijas okupācijas un kolonizācijas 45 gadus ieskaitījuši savā “nesavtīgajā palīdzībā” nabaga atpalikušajai Latvijai. Šiem ļaudīm ir jāzina Latvijas okupācijas un kolonizācijas vēsture – jāizlasa vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmata “Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940 – 1990.” (2022.g.). Tikai vēsturiskā patiesība un tās izpratne, saimnieciskā sadarbība ar laiku dziedēs vēsturiskās pārestības latviešiem un impēriskās varas zaudējumu sāpes Ušakova ļaudīm cilvēktiesību meklējumos ES tiesās.

Par Latviju globālajā izplatījumā. Mēs paši

Notiek nežēlīgs karš Ukrainā, tuvajos Austrumos. Eiropas Savienība šūpojas lielvaru – Amerikas – Ķīnas ietekmju cīņās. Pie mums notiek hibrīdkarš. No tuvu, tālu valstu pieredzēm nevaram smelties pieredzi savas tautas nacionālās identitātes nosargāšanā, ne arī gaidīt izpratni. Izpratni nevaram sagaidīt arī no lielas daļas krievu un krievvalodīgajiem* – viņiem Satversmē noteiktās privilēģijas pamattautai – latviešiem – liekas netaisnīgas, it kā viņu nacionālo identitāti ierobežojošas. Bet latviešiem nav citas valsts, kur dzīvot – šī ir vienīgā vieta uz Zemes un mums nav jādalās savas kultūras kopšanā, ar citām tautām, kurām ir savas valstis – Krievija, Polija, Lietuva u.c., kur attīstīt savu valodu un kultūru. Pēc neveiktās dekolonizācijas 1990.g. Latvijas galvaspilsētā Rīgā šodien ir tikai 41% latviešu, 5 lielākajās pilsētās – 14-52% latviešu. Tāpēc sauklis – “Atkrievisko Latviju” ir saprotams tikai latviešiem. Mums par savu Satversmi nevienam nav jāatvainojas. Tā ir jāpilda visiem, kas grib dzīvot Latvijā un strādāt Latvijas labā.

Latvijā ir aptuveni 26 000 nevalstisko organizāciju – biedrības, organizācijas, arodbiedrības, darbojas 53 politiskās partijas un 8 partiju apvienības, 20 no tām piedalās kārtējās pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās. Tas ir liels aktīvu cilvēku kopums no kuriem daudzi varētu iesaistīties kopējā darbā latviešu tautas nākotnes jautājumu risināšanā, nacionālās ideoloģijas un kultūras kopšanā un attīstībā. “Latvieši jau ielās neies”, saka zinātāji. Un tūlīt arī nesteigsies iesaistīties kādā organizācijā. “Ko tas dos?”, “kas to vadīs?”, “gudru runātāju jau pietiek”. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Vispirms jāorganizē konference. Konferenci par latviešu tautas – pamatnācijas nākotni varētu rīkot Rīgas latviešu biedrības nama telpās vai kādā teātrī ar plašām digitālās tehnikas iespējām, nodrošinot pieslēgšanos no republikas attālākiem novadiem. Par konferences moderatoriem – ogranizatoriem un vadītājiem – attiecīgo nozaru speciālisti no LV universitātēm, akadēmijām, u.c. institūcijām, atbilstoši tematikai. Tas būtu sākums lielam darbam un nospraudīs vadlīnijas turpmākai rīcībai.

Par vienotību, par tautas spēka nosargāšanu.

G. Astra 1988.g. vēstulē, kas atrasta pēc viņa nāves: “Tautas vienotībā – Latvijas dzīvība. Visu par Latviju! Dievs svētī Latviju!”

I. Ziedonis 1990.g.: “(…) vēlu izlīdzinājumu (…) tas nav tas pats, kas kompromiss. Tas nav! Bez izlīdzinājuma mēs netiksim NEKUR! NEKĀ!”

E. Berklavs: 2004. g. savā 90.g. jubilejā: “Jāvienojas!” Viņš ierosināja visām latviešu partijām apvienoties vienā nacionālpatriotiskā apvienībā, lai vēlēšanās iegūtu vairākumu, piesaistot sīkpartijas, bet saglabājot šo organizāciju neatkarīgu darbību.

Pirms 33 gadiem, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijas Valsts universitātē rīkotajā konferencē par Latvijas nācijas izredzēm vēstīts “(…) viens no galveniem mēŗķu sasniegšanas virzītājiem ir nacionālās apziņas stiprums. Ikvienam jāapzinās, ka nācijas liktenis ir atkarīgs arī no viņa paša”. Šie vārdi ir patiesi kā toreiz, tā arī tagad.

*Krievvalodīgie – šāds nosaukums ir izveidojies kopienai Latvijā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Tie pārstāvēja daļu no ap 700 000 palikušajiem kolonistiem, kas PSRS okupācijas laikā te saradās. Tie pārstāvēja Krievijas mazākumtautības – ukraiņus, baltkrievus, armēņus, u.c., kas rusifikācijas rezultātā bija zaudējuši savas nacionālās saknes – savu kultūru un valodu.

* Iniciatīvas grupas vārdā: Jānis Ivanovskis, Ģirts Astra, Gunārs Repše, Ingrīda Titava, Maija Cālīte, Vija Tipaine.

Saziņai, ieteikumiem, atbalstam:

telefons: 26383846, 29209824, 27424744

e-pasts: 

[email protected][email protected][email protected]

Adrese pasta sūtījumiem: J. Ivanovskis, Matīsa iela 13-50, LV-1001, Rīga, Latvija.

2024. gada februāris.

Novērtē šo rakstu:

54
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...