Iniciatīva – valsts atbalsts savainotu un bezpalīdzīgu dzīvnieku glābšanai
Iveta Miglāne26.03.2025.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Filma "Flow" piesaista tūristus, kuriem ir izteikta empātija pret dzīvniekiem un kuri sagaida, ka Latvija ir valsts ar atbildīgu un gādīgu attieksmi pret tiem. Tomēr, kad viņi ierodas, realitāte var būt nepatīkams pārsteigums – savainoti, klaiņojoši un bezpalīdzīgi dzīvnieki, kuri bieži nesaņem nepieciešamo palīdzību, jo valsts nepiedāvā pietiekamu atbalstu to ārstēšanai un aprūpei.
Šī nesakritība starp publisko tēlu un realitāti var negatīvi ietekmēt mūsu valsts reputāciju un morālo atbildību. Šobrīd lielākā daļa rūpju par šiem dzīvniekiem gulstas uz privātām iniciatīvām, dzīvnieku patversmēm un brīvprātīgajiem, kuriem trūkst resursu un iespēju palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams. Lai atbilstu starptautiskajām labās prakses normām un patiesi kļūtu par valsti, kas rūpējas par dzīvniekiem, ir nepieciešamas reālas pārmaiņas valsts atbalsta politikā dzīvnieku glābšanas un aprūpes jomā.
Lai uzlabotu situāciju, nepieciešams:
- Piešķirt valsts finansējumu dzīvnieku glābšanai un ārstēšanai.
- Izveidot specializētu dzīvnieku glābšanas dienestu, kas operatīvi reaģētu uz palīdzības izsaukumiem.
- Palielināt dzīvnieku patversmju finansējumu un nodrošināt stabilu atbalstu brīvprātīgajiem.
Veicināt sabiedrības izglītošanu par atbildību pret dzīvniekiem un nepieciešamību sniegt palīdzību bezpalīdzīgiem dzīvniekiem.
Ko iegūs sabiedrība no šīm pārmaiņām? Cilvēcīgāku un atbildīgāku attieksmi pret dzīvniekiem Latvijā. Mazāk ciešanu savainotiem un bezpalīdzīgiem dzīvniekiem. Labāku Latvijas starptautisko tēlu kā valstij, kas patiesi rūpējas par dzīvnieku labklājību. Vairāk iespēju brīvprātīgajiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām efektīvi strādāt. Ilgtermiņā – samazinātu klaiņojošo un bezpalīdzīgo dzīvnieku skaitu, kā arī mazākus izdevumus patversmēm un privātajiem glābējiem. Ierobežotu dzīvnieku slimību izplatību, tādējādi samazinot risku gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, kuri var saskarties ar infekcijām.
Saite nobalsošanai: https://manabalss.lv/valsts-atbalsts-savainotu-un-bezpalidzigu-dzivnieku-glabsanai/show
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
