Iesaki rakstu: 
Informāciju, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, iespējams, „piemirsis” deklarēt gandrīz 10 tūkstošus eiro vērtu „pieczvaigžņu braucienu” uz Portugāli kopā ar savu dzīvesbiedri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) „izvērtēs kopsakarībā ar rīcībā esošo informāciju un veiks attiecīgus pasākumus”, - tas ir viss, ko VID atklāj par savu iespējamo rīcību saistībā ar paša Ušakova skopi komentēto braucienu.
Kā Pietiek jau informējis, interneta portālā kompromat.lv bija publiskoti fragmenti no Rīgas domes priekšsēdētāja Ušakova elektroniskā pasta sarakstes, kuri rādīja, ka 2010. gada jūlijā ticis plānots viņa un viņa dzīvesbiedres Jeļenas Ušakovas brauciens uz Portugāli, kuras izmaksas aprēķinātas 6600 latu apmērā. Taču, kā rāda VID publiskojamo datu bāze, Ušakova valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu šāda summa kā darījums vai saņemta dāvana nav uzrādīta.
Publiskotie fragmenti rāda, ka Ušakova un viņa dzīvesbiedres Jeļenas luksusbrauciens uz Portugāli organizēts laikā no pagājušā gada 11. līdz 25. jūlijam: „Viesnīca - Altis Avenida Hotel Lisbon 5*, deluxe, BB. Atrodas 1km no pilsētas centra. Zemāk links uz viesnīcu. http://www.altisavenida.com/. Auto noma - Lisabonā (centrā) 14.07.2010 – Audi A6 mašīnas nodošana Faro lidostā 25.07.2010. Viesnīca - Sheraton Algarve Hotel (5*), deluxe room, HB.” Kā brauciena izmaksas norādīti 6600 latu.
Spriežot pēc elektroniskā pasta, mēram un viņa dzīvesbiedrei līdzi taisījies arī domes priekšsēdētāja ārštata padomnieks Ēriks Teilāns, kurš gan Portugālē gatavojies uzturēties krietni īsāku laiku – tikai līdz 16. jūlijam, tāpēc arī izmaksas aprēķinātas tikai 1650 latu apmērā.
6600 latu samaksa par braucienu pārsniedz amatpersonas deklarācijā obligāti uzrādāmo darījumu summu, līdz ar ko, ja Ušakovs pats veicis šo apmaksu vai arī saņēmis braucienu dāvinājumā no kādas personas, šim darījumam vai dāvanai bija jāparādās Rīgas mēra 2010. gada deklarācijā.
Taču, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze, Ušakova deklarācijā par 2010. gadu šāda summa nav uzrādīta. Ja ticēt tajā minētajiem datiem, visā 2010. gadā Ušakovam bijuši tikai divi lielāki darījumi – 4763 latu aizdevuma atmaksa un 15 tūkstošu eiro avansa maksājums par automašīnu.
Pats Ušakovs nekādu informāciju par braucienu uz Portugāli, uz kuru attiecas aprakstītā elektroniskā pasta sarakste, sniegt nevēlas. „Paužot patiesu cieņu pret portāla pietiek.com veidotājiem un lasītājiem, N. Ušakovs paturēs tiesības neizpaust nianses par privāta rakstura informāciju,” ceturtdien skanēja viņa preses sekretāres nodotā mēra atbilde, vēl piebilstot:
„Vienlaicīgi, ievērojot mediju tiesības izrādīt interesi par valsts amatpersonu tēriņiem, N. Ušakovs var apliecināt pietiek.com veidotājiem, ka viņš vienmēr apmaksā privātos tēriņus pats atbilstoši savam finansiālajam stāvoklim, ieņēmumiem un saistībām, ievērojot arī visas prasības pret individuālu darījumu apjomu, kas attiecīgi ir atspoguļots VID iesniegtajās amatpersonu deklarācijās.”
Uz Pietiek aizrādījumu, ka Ušakova amatpersonas deklarācijā nav uzrādīts, ka viņš 2010. gadā būtu apmaksājis šādu braucienu, kura izmaksas, pēc portāla rīcībā esošām ziņām, pārsniegušas deklarējamo limitu, līdz ar ko būtu vēlams no Ušakova saņemt skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vienīgā preses sekretāres atbilde bija: „Visi N. Ušakova veiktie darījumi, kas pārsniedz likumā noteiktos apmērus, ir norādīti deklarācijā. Ja tajā nav norādīts Jūs interesējošais darījums, tad tas nav noticis.”
VID pagaidām atklāj tikai to, ka tam atbilstoši likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 28.panta pirmajā daļā noteiktajam ir pienākums šajā likumā noteiktajos gadījumos pārbaudīt, vai deklarācija ir iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā un iesniegta noteiktajā termiņā.
„Izvērtējot VID rīcībā esošo informāciju un N. Ušakova kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010.gadu norādīto informāciju, konstatēts, ka N. Ušakovs kārtējo valsts amatpersonas deklarāciju par 2010.gadu ir aizpildījis atbilstoši likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24.panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 Kārtība, kādā aizpildāms, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti prasībām,” teikts VID oficiālajā atbildē.
Savukārt informācija par Ušakova, iespējams, veikta darījuma vai saņemtas dāvanas nenorādīšanu kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010.gadu, VID, kā jau minēts, sola „izvērtēt kopsakarībā ar rīcībā esošo informāciju un veiks attiecīgus pasākumus”. Kā zināms, pamatojot savu nostāju ar to, ka normatīvie akti liedz izpaust ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem, VID parasti nepublisko informāciju par to, vai un kādas sankcijas tas piemērojis amatpersonām, kas pārkāpušas savu īpašumu un darījumu deklarēšanas nosacījumus.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
