Informācija par Vējoņa deklarācijas datiem nosūtīta KNAB un VID, pašam Vējonim un viņa kancelejai – informācijas pieprasījumi
PIETIEK24.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pagājušā gada amatpersonas deklarācijā minētajiem datiem, no kuriem izriet, ka valsts galva pēc uzkrājumu izdarīšanas spējis ar vidēji 283 eiro mēnesī iztikt pats un uzturēt arī dzīvesbiedri, Pietiek ir nosūtījis oficiālus iesniegumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt, ņemot vērā arī Pietiek lasītāju ieteikumus un to, ka Valsts prezidenta preses dienests nekādus komentārus nesniedz, pašam Vējonim un Valsts prezidenta kancelejai ir nosūtīti papildu oficiāli informācijas pieprasījumi, - šodien publicējam pārskatu par papildus pieprasīto informāciju.
Informācijas pieprasījums Valsts prezidenta kancelejai
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos iepazīties ar šādu informāciju par Valsts prezidenta kancelejas izdevumiem:
1) dienas nauda, kas saistībā ar došanos komandējumos izmaksāta pašreizējam valsts prezidentam Raimondam Vējonim pa mēnešiem laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam.
2) dienas nauda, kas saistībā ar došanos komandējumos kopā ar dzīvesbiedru izmaksāta pašreizējā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dzīvesbiedrei Ivetai Vējonei pa mēnešiem laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam.
3) reprezentācijas izdevumu apmaksa pašreizējam valsts prezidentam Raimondam Vējonim pa mēnešiem laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam.
4) reprezentācijas izdevumu apmaksa pašreizējā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dzīvesbiedrei Ivetai Vējonei pa mēnešiem laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam.
Informācijas pieprasījums Valsts prezidenta kancelejai
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos iepazīties ar šādu informāciju par Valsts prezidenta kancelejas izdevumiem:
1) kosmetologa, friziera, skaistumkopšanas speciālista pakalpojumu apmaksai laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam. Miniet apmaksas summu par katru kalendāro mēnesi šajā laika posmā, katru apmaksas saņēmēju, sniegto pakalpojumu raksturojumu un to saņēmēju.
2) sabiedriskās ēdināšanas apmaksai laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam. Miniet apmaksas summu par katru kalendāro mēnesi šajā laika posmā un katru apmaksas saņēmēju.
Iesniegums Valsts prezidenta kancelejai
2017. gada 20. aprīlī uz Valsts prezidenta kancelejas interneta mājas lapā www.president.lv sadaļā „Medijiem” apakšsadaļā „Kontakti” minēto elektroniskā pasta adresi „prese[at]president.lv”, kas uzrādīta kā „Valsts prezidenta Preses dienesta” kontaktadrese, nosūtīju jautājumus saistībā ar datiem, ko valsts amatpersona – pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis – uzrādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu.
Atbildi uz šiem jautājumiem, kas bija saistīti ar sabiedrībai un valstij īpaši nozīmīgo nodokļu nomaksas un ienākumu caurspīdīguma tēmu, no Valsts prezidenta Preses dienesta 20. aprīlī nesaņēmu.
Šī demonstratīvā ignorance man īpašu izbrīnu radīja publiski lasāmās informācijas kontekstā saistībā ar ievērojamām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, ko pēdējā gada laikā par īpaši intensīvu un atbildīgu darbu esot saņēmuši attiecīgā dienesta pārstāvji – Valsts prezidenta kancelejas darbinieki.
Šai saistībā atbilstoši Iesniegumu likuma normām vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) pulksten cikos 20. aprīlī Valsts prezidenta Preses dienests saņēma manis uzdotos jautājumus saistībā ar datiem, ko valsts amatpersona – Valsts prezidents – uzrādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu?
2) kurš tieši Valsts prezidenta Preses dienesta darbinieks 20. aprīlī saņēma manis uzdotos jautājumus saistībā ar datiem, ko valsts amatpersona – Valsts prezidents – uzrādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu?
3) kura (vai kuras) tieši Valsts prezidenta kancelejas amatpersona pieņēma lēmumu 20.aprīlī nesniegt atbildi uz manis uzdotajiem jautājumiem saistībā ar datiem, ko valsts amatpersona – Valsts prezidents – uzrādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu?
4) kādu tieši iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums 20.aprīlī nesniegt atbildi uz manis uzdotajiem jautājumiem saistībā ar datiem, ko valsts amatpersona – Valsts prezidents – uzrādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu?
5) vai šis lēmums 20.aprīlī nesniegt atbildi uz manis uzdotajiem jautājumiem saistībā ar datiem, ko valsts amatpersona – Valsts prezidents – uzrādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu, tika saskaņots ar attiecīgo valsts amatpersonu – Valsts prezidentu?
6) vai šāds lēmums Valsts prezidenta kancelejas vadības ieskatā atbilst labas pārvaldības principiem?
Iesniegums Valsts prezidentam Raimondam Vējonim
Laikrakstā „Latvijas Avīze” 21. aprīlī publicēts rakstu „Prezidents Vējonis pārticis ar 283 eiro mēnesī?”, kurā minēts:
„Ja var ticēt oficiālajiem datiem, kas minēti Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamajā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa amatpersonas deklarācijā, Latvijas valsts galva pērn vidēji ik mēnesi spējis pārtikt ar 283 eiro (pēc nodokļu nomaksas).
Kā rāda amatpersonas deklarācija, 2015. gadu viņš beidzis ar kopējiem deklarētajiem iekrājumiem 127 720 eiro apmērā, savukārt pagājušā gada beigās Valsts prezidenta oficiālie kopējie uzkrājumi palielinājušies līdz 163 939 eiro (no tā lielākā summa – 131 440,99 eiro – glabājas akciju sabiedrībā “Citadele banka”). Tas nozīmē, ka gada laikā valsts galva spējis papildus iekrāt ievērojamu summu – 36 219 eiro.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pērn vienīgais oficiālais ienākumu avots, ja neskaita 78 eiro procentus no “Citadele bankas”, R. Vējonim ir bijusi prezidenta alga – Valsts prezidenta kancelejā algā saņemtus viņš deklarējis 57 381 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ja pieņem, ka Valsts prezidentam nav neviena uzturamā (abi dēli jau ir pieauguši), tad Virtuālā grāmatvežu kluba (vgk.lv) algu kalkulators rāda, ka summa, kas no šīs summas paliek pēc nodokļu nomaksas, ir 39 544 eiro.
Līdz ar to izriet, ka kopējie oficiāli deklarētie Valsts prezidenta pagājušā gada ienākumi “uz rokas” ir bijusi šī summa un jau pieminētie 78 eiro lielie procenti – kopā tātad 39 622 eiro.
No šīs summas atskaitot oficiālo uzkrājumu palielinājumu, pāri paliek 3403 eiro, un, ja var ticēt šiem deklarētajiem datiem, tas nozīmē, ka R. Vējonis pērn mēnesī spējis iztikt ar vidēji 283 eiro.
Publiski pieejamā informācija neliecina, ka Valsts prezidentu finansiāli pabalstītu viņa dzīvesbiedre. Neilgi pēc stāšanās amatā R. Vējonis pavēstīja, ka kādreizējā skolotāja Iveta Vējone tagad esot “mājsaimniece un konsultante”, savukārt pēdējā gada laikā oficiāli ir ziņots, ka I. Vējone nodarbojoties ar sociālo un izglītības projektu patronāžu. Arī Valsts prezidenta institūcijas interneta mājas lapā un I. Vējones sociālo tīklu profilos nekas nav minēts par to, ka viņa strādātu kādu algotu darbu.
Valsts prezidenta kanceleja ceturtdien neatbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar R. Vējoņa amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem.”
Vēlos no Jums, Valsts prezidenta kungs, saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) lūdzu, izskaidrojiet, kā tieši Jūs spējat mēnesī pārtikt ar vidēji 283 eiro, no šīs naudas nomaksājot arī Ogres dzīvokļa ikmēneša komunālos maksājumus un uzturot sievu, kura, kā rāda publiskā informācija, nekur nestrādā, tostarp nodrošinot viņai arī nepieciešamo apģērbu nomaiņu, kas nepieciešama Valsts prezidenta kundzei?
2) ja Jūs to nespējat paskaidrot, tad dariet zināmu - kādus tieši finanšu līdzekļus 2016. gada laikā Jūs esat saņēmis no citām personām, kas ir šīs personas, kādu iemeslu dēļ Jūs šos finanšu līdzekļus neesat uzrādījis savā amatpersonas deklarācijā? Vai arī nedeklarētos finanšu līdzekļus līdzīgi Vienotības politiķim Artim Kamparam esat ņēmis „no tumbočkas”?
3) kādu iemeslu dēļ Jūs kā Valsts prezidents neesat uzskatījis par nepieciešamu sabiedrībai izskaidrot šos faktus jau iepriekš?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
