Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Skonto uzņēmumu grupas saimnieks, pēdējos gados biznesa neveiksmju un aizdevēju vajātais Guntis Indriksons, iespējams, ir atradis ērtu veidu, kā izvairīties no pārāk uzmācīgiem kreditoriem, - pēkšņi izrādījies, ka viņš kādam nezināmiem īpašniekiem piederošam Kipras ofšoram parādā palicis vairāk nekā 73 miljonus latu, un līdz ar to šī ārzonas firma Latvijā sākusi uzstāties kā Indriksona lielākais kreditors, pārējiem aizdevējiem no atlikušās Indriksona mantības atstājot tikai kripatas.
Pagājušā gada otrajā pusē, kad tūlītējs bankrots draudēja Lido īpašniekam Gunāram Ķirsonam, Lido parādu apjoms negaidot strauji dubultojās, palielinoties par 11,7 miljoniem latu, kurus uzņēmums pēkšņi izrādījās parādā trim nezināmiem īpašniekiem piederošām ārzonas kompānijām. Rezultātā šīs kompānijas izrādījās lielākie kreditori un piekrita, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.
Šo atbalstu, kas faktiski paglāba Ķirsonu no tūlītēja bankrota, visas trīs ārzonas kompānijas bija izteikušas absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt izrādījās tik labsirdīgas, ka piekrita savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt no Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.
Kompetenti nodokļu eksperti tobrīd Pietiek vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju. Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.
Nu līdzīga shēma grūtā brīdī izrādījusies noderīga arī kādreiz Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā atrodamajam Indriksonam, kura vārds pēdējos mēnešos bija parādījies arī parādu dēļ izsolāmu uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieku sarakstos. Pietiek rīcībā nonācis dokuments, no kura izriet, ka Indriksons pēkšņi izrādījies parādā astronomisku summu – 73,295 miljonus latu – kādam nezināmiem īpašniekiem piederošai Kiprā reģistrētai ārzonas kompānijai Lero Aeroholdings Limited.
Uz šīs parādsaistības apliecinošu dokumentu pamata Kipras ārzonas kompānija – kas, kā liecina neoficiāla informācija, patiesībā varētu būt cieši saistīta ar pašu Indriksonu vai viņa ģimenes locekļiem – nodarbojas ar kādreizējā miljonāra atlikušo īpašumu un kapitāldaļu pārņemšanu, šādā formāli likumīgā veidā pārējiem Indriksona kreditoriem atstājot tikai niecīgu daļiņu no summām, uz ko tie pretendē.
Tā, piemēram, jau pagājušā gada augustā Guntis Indriksons, viņa dēla Kaspara Indriksona vadītā SIA Hobi Latgale (kuras kapitāldaļas parādu dēļ jau ir mēģināts izsolīt) un Lero Aeroholdings Limited noslēguši vienošanos par pamatkapitāla apmaksu: tā kā Hobi Latgale oficiāli bijusi Indriksonam parādā vairāk nekā 300 tūkstošus latu, šī nauda ieskaitīta kā Lero Aeroholdings Limited iemaksa SIA pamatkapitāla palielināšanai, savukārt pārējie Hobi Latgale kreditori vismaz pagaidām ir palikuši ar garu degunu.
Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt ne Indriksona, ne Lero Aeroholdings Limited oficiālās pārstāves – juristes Vitas Libertes skaidrojumu par šiem notikumiem. Neoficiāli zināms, ka saistībā ar šīm darbībām ir ierosināts arī kriminālprocess, taču oficiāla apstiprinājuma tam pagaidām nav.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
