Individuālās sankcijas Krievijas varai pietuvinātajiem uzņēmējiem: morāles un drošības aspekti

Es jau neko, uz mana vārda vienkārši noformēja miljoniem vērtus īpašumus…

Viens no jautājumiem, ko aktualizē Vladislavs Inozemcevs, ir sankciju attiecināšana uz Krievijas varai pietuvināto uzņēmēju tuviniekiem. Viņš raksta: “Jautājumus rada prakse ieviest sankcijas pret lielo Krievijas uzņēmēju radiniekiem – visbiežāk tādēļ, ka viņi ir savu radinieku biznesa patiesā labuma guvēji vai arī pasīvi aktīvu daļu pārvaldītāji, vai... bijušie viņu uzņēmumu labuma guvēji.”

Inozemcevs te iegriež pats sev, jo skaidri atklāj, ka sankcionēto uzņēmēju radinieki ir aktīvi iesaistīti sava tuvinieka darījumos kā patiesā labuma guvēji vai pārvaldītāji… Un pat, ja viņu klātbūtne atsevišķos gadījumos būtu “formāla”, tad tā ir palīdzējusi personai, kas ir “Putina sistēmas” daļa. Te vēlos piebilst, ka “pases datu došana”, lai “formāli” kādus biznesa aktīvus piereģistrētu uz tuvinieka vārda, Rietumu pasaulē nav nekas formāls, bet gan ir nopietna lieta. Mēs te nerunājam par kādu neizglītotu bezpajumtnieku, kurš pārdevis pasi par pudeli. Runa ir par tuviniekiem, kuri, ļoti iespējams, par palīdzību ir saņēmuši daudz vairāk nekā vienu pudeli.

Inozemcevs cita starpā raksta, ka zem sankcijām ir nokļuvusi  Ališera  Usmanova māsa Gulbahora Izmailova: “Šis gadījums man šķiet visbriesmīgākais, jo Izmailova, kas ir bijusi divu Usmanova radīto uzņēmumu, ko Usmanovs izveidojis mantojuma pārvaldīšanai, patiesā labuma guvēja, nekad tāpat kā viņas brālis nav piekļuvusi viņu īpašumiem, jo tradicionāli tos pārvalda neatkarīgi pārvaldnieki.”

Inozemcevs norāda, ka Usmanova esot šogad rakstījusi pārvaldniekiem vēstuli, ka atsakās no visām tiesībām uz īpašumiem. Tas labi, bet šis gadījums atkal atgādina, ka zem sankcijām ir nonākusi persona, kura ar savu vārdu ir palīdzējusi “Putina sistēmas” cilvēkam. Te uzsveru, protams, politisko un morālo dimensiju.

Vecais, labais stāsts par vientuļo diktatoru

Inzemcevs turpina:  “Lielākā daļa ievērojamāko Krievijas oligarhu bija iekļauti sankciju sarakstos pēc kara sākuma [..] ar formulējumu, ka “visi viņi piedalījušies tikšanās reizē ar Vladimiru Putinu 2022. gada 24. februārī, un kas  liecina par iesaistīšanos nelielā Putinam pietuvināto oligarhu grupā.” Inozemcevs raksta, ka  tikties ar Putinu esot bijuši aicināti visi Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidija locekļi, bet svarīgākais, ka Eiropas Savienība šo pasākumu neesot uzskatījusi par diskreditējošu darbību, jo ar Krieviju Putina valdīšanas laikā ir sadarbojušies daudzi ES uzņēmēji. Vēlos teikt, ka mums nav nekādas cieņas arī pret tiem vācu uzņēmējiem un Vācijas valdību, kas palīdzēja Putina sistēmu stutēt ar lielu eiro banknošu upi, kas plūda un daļēji vēl plūst uz Krieviju. Tā vietā, lai paturētu un attīstītu kodolenerģētiku, vācieši bija lieli Krievijas dabasgāzes pircēji.

Vienlaikus jāpiebilst, ka ir tomēr atšķirība starp ES un uzņēmējiem, kuri ir Krievijas pilsoņi, tātad atbildīgi par savu valsti. Tas nebija tik sen, kad tika runāts par neformālo vienošanos starp Putinu un Krievijas uzņēmējiem, kuri nedrīkstēja jaukties politikā, par to saņemt tiesības pelnīt. Tie, kuri nevēlējās stāvēt ierindā, – Mihails Hodorkovskis, Vladimirs Gusinskis un Boriss Berezovskis - cieta, un tā rezultātā pārējie bagātnieki ierāva galvu plecos, tādējādi stiprinot “Putina sistēmu”. Krievijas uzņēmēji mierīgi pelnīja naudu, kamēr Putins slēdza medijus, stiprināja “varas vertikāli”, karoja ar Gruziju, tad 2014. gadā uzsāka karu pret Ukrainu. Visi šie baltie un pūkainie Krievijas uzņēmēji minētajos gados slauca treknu pienu no Krievijas kā no govs.

Atgriežoties pie Inozemceva pieminētās “rūpnieku un uzņēmēju” sapulces, jāsaka, ka tā nebija vienīgā tikšanās, kurā vadonis mērķtiecīgi paplašināja savu poddjeļņiku (nozieguma līdzdalībnieku) kopu, lai pēc tam nebūtu vienam jāatbild. Bet tā kopa jau arī nepretojās; tas ir zīmīgi Krievijai – cars dara, ko grib, un pūlis pakļaujas. Pēc tam vaino caru, ka slikts bija, mēs – ne, viņš viens pats! It kā Staļins viens pats būtu represijas īstenojis un Putins – viens pats karojis. Kad Putins aizies (lai kad un kā tas notiktu) un Krievijā notiks pārmaiņas (nezinām skaidri, vai, kādas un cik dziļas), tad daudzi jo daudzi iznāks no skapja un teiks: “Tak mēs to Putinu ienīdām no visas sirds dziļumiem!”

Sankciju apiešana

Var piekrist Inozemcevam, ka ne vienmēr sankciju īstenošanā ir bijusi redzama konsekvence; ir gadījumi, kad īstenotāji ir skatījušies cauri pirkstiem. Bet šīs problēmas risinājums jau nav sankciju atcelšana vai mīkstināšana, bet konsekventa rīcība, lai neviens neizspruktu.

Kompānija “Aeroflot” sankciju dēļ ir spiesta daļu lidmašīnu izjaukt, lai iegūtu rezerves detaļas remontam. Tikmēr zem Rietumu sankcijām dzīvojošie Krievijas miljardieri ir atraduši ceļu, ka apiet ierobežojumus un apgādāt ar Rietumos ražotām detaļām savas privātās lidmašīnas. “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers ir pakļauts ASV sankcijām, tomēr tas viņam netraucē iegūt ASV ražotas detaļas savai lidmašīnai “Falcon”. Portāla “The Insider” pētnieki ir noskaidrojuši, ka amerikāņu kompānija „Honeywell International” ir piegādājusi aviouzņēmumam “Gazprom Avia” sevišķu displeju par 573,5 tūkstošiem ASV dolāru, kas atbilst tieši Millera rīcībā esošai “Falcon” lidmašīnai. Līdzīgi rīkojas arī viens no Putina “naudasmakiem” – Arkādijs Rotenbergs un Putina draugs Genādijs Timčenko. Vārdu sakot, sankcijas apiet pat Putina tuvākā “uzticības loka” cilvēki, kur nu vēl tie, kuri atrodas tālākos lokos.

Atkal Rietumi vainīgi…

Vladislavs Inozemcevs raksta: “Rezumējot divarpus gadus ilgo pret Krievijas biznesu vērsto sankciju politiku, varu vien atkārtot, ka rezultāts ir Krievijas sabiedrības prorietumnieciskās grupas atsvešināšanās no Rietumiem. Turklāt statistika rāda, cik beidzamajos gados ir pieauguši Krievijas budžeta nodokļu ieņēmumi – tai skaitā daudzu lielu kompāniju pārreģistrācijas uz Krievijas jurisdikciju dēļ [..] – taču cerības par “biznesa eņģeļu” sacelšanos pret kremļa diktatoru paliek vien kā cerības.”

Un kas ir alternatīva? Radīt “Putina sistēmā” bagātību ieguvušajiem saulainus apstākļus Rietumos? Un tas veicinās viņu sacelšanos pret Kremļa diktatoru?  Un kā ar nacionālās drošības  dimensiju? Jau ir tik daudz runāts un rakstīts, ka Krievijas uzņēmējiem ir jābūt gataviem izpildīt Putina rīkojumus ārvalstīs, citādi viņi nopietni riskē ar labklājību un veselību.

Inozemcevam ar to ir par maz, viņš raksta: “Diemžēl nākas vēlreiz sacīt, ka Rietumos nemēdz atzīt izvēlētā kursa kļūdainību: nesen atbrīvotie krievu opozicionāri, kuri cenšas kaut nedaudz izmainīt eiropeisko pieeju, netiek tālāk par saukļiem “atteikties no sankcijām pret ierindas krieviem”, apriori pieņemot, ka lielie uzņēmēji pie tādiem nepieder.”

Mums jau bija nepatīkami dzirdēt, ka no cietuma izlaistie krievu opozicionāri aicināja mīkstināt sankcijas, Inozemcevs pūš tajā pašā stabulē, tikai vēl skaļāk. Rietumu kursa kļūdainība? Ne jau sankciju īstenošana ir bijusi kļūda, bet sankciju vājums un “neitrālo” valstu morālais pagrimums, kas izvēlas Krievijas asiņaino naudu, nevis taisnīgumu.

“Putina sistēma”

Miljardieru aizstāvis Inozemcevs noslēdz savu rakstu: “Proti, ja Rietumu politiķiem nešķiet svarīgs jautājums par attiecību atjaunošanu ar Krieviju (lai gan attiecības starp valstīm bija jāatjauno arī pēc nopietnākiem konfliktiem), tad Rietumu tiesiskā kārtības erozija nav uzskatāma par maznozīmīgu problēmu, jo visas demokrātiskās sabiedrības primāri ir balstītas uz likuma pārākumu pār politisko izdevīgumu, ko kā reiz grauj mūsdienu sankciju prakse.” 

Tas izklausās pēc mafijas advokāta aicinājuma dzīvot tiesiskā vidē. Notiek karš, ukraiņi iet bojā, un vienīgais, ko pašlaik vajadzētu uzlabot, ir sankciju īstenošanas konsekvence, nevis to mīkstināšana.

Vienā no demokrātisko krievu forumiem klātienē dzirdēju no Krievijas aizbraukušo politiķu, juristu u.c. aktīvistu diskusiju, kurā viņi sprieda par nākotnē iespējamo lustrāciju. Daļa bija par to, ka neviens tiesnesis, kurš bijis amatā Putina varas laikā, nedrīkst palikt par tiesnesi brīnišķīgajā nākotnes Krievijā. Tiem pretī izskanēja arī viedoklis, ka vairums esošo sistēmas cilvēku būs jāpatur pie varas, jo nebūs, ar ko aizvietot.

Mēs nezinām, kāda būs “nākotnes Krievija”. Ja tā būs tiešām demokrātiska un uz likuma varas balstīta valsts, tad atjaunot attiecības nebūs nekādu problēmu. Savukārt, ja “jauno Krieviju” pēc Putina pārstāvēs vecā režīma cilvēki, tad tā būs tā pati impērija, ar kuru tuvas attiecības nav vajadzīgas, un par tās noskaņojumu mums nevajadzētu uztraukties.

Dārgie uzņēmēji, jūs bijāt (un  daļa joprojām esat) Putina sistēmas daļa. Daudzi uzņēmēji Krievijā maksā valstij nodokļus un kukuļus amatpersonām, drošībniekiem. Tādējādi jūs uzturat gan formālo Krieviju, gan reālo varu – neformālu tīklojumu ar  hierarhiju un  iekšējo likumu kārtību. Abu sistēmu – oficiālās un neoficiālās – galvgalī ir Vladimirs Putins. Inozemceva minētā “prorietumnieciskā” uzņēmēju daļa nopelnīja naudu “Putina sistēmas” darbības laikā.

Nobeigumā

Esmu par kapitālismu, un, ja cilvēki spēj daudz nopelnīt taisnīgā ceļā, tas ir labi.  Bet, ja kāds aicina eiropiešus un amerikāņus rūpēties par Krievijas miljardiera Ališera  Usmanova tuvinieku labklājību, tad mēs sakām – nē, mēs drīzāk savu uzmanību veltīsim Ukrainas liktenim. Miljardieri, kuri kļuva bagāti Putina valdīšanas laikā, gan jau paši tiks galā ar savām likstām.

Inozemcevs mums uzkrauj viņu pašu problēmu – proriemtumnieciskā krievu grupa attālinās... Eiropai nez kāpēc jārisina visas pasaules problēmas… Migrācija – mēs, klimats – tikai mēs, Krievijas demokratizācija – atkal mēs? Krievu opozicionāri stāsta, ka krievi kopumā ir demokrātiski noskaņoti, tikai šaura uzurpatoru grupa ir sagrābusi varu. Tas, ka ir uzkundzējusies viena grupa, tam var piekrist, un jūs esat tie, kuri ļāva tai grupai uzkundzēties. Turklāt tajā “mazajā grupā” ietilpst miljoniem cilvēku, kuriem atlec labumi. 

Ja redzat slimību, uzreiz vajag rīkoties; ja ielaižat, tad nebrīnieties, ka tā pārņem visu. Un galvenais –, kāpēc Krievijā jau vēsturiski “šaurām grupām” ir tik viegli uzkundzēties pār daudzmiljonu tautu? 

[1] https://gyermhqf---kmhkqybb-bsccljbcrq-ez.a.run.app/politika/274023?utm_source=kldscp

* Šis raksts ir tapis kā reakcija uz Vladislava Inozemceva publikāciju DELFI “Individālo sankciju tumšā puse” 03.09.2024. Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv.

Novērtē šo rakstu: