Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.

Minētā prasība ir aktuāla arī visjaunākā laikmeta iztirzājumā. Pašlaik lietotā valoda precīzi atspoguļo šodienas cilvēku iekšējo pasauli. Latvijas tagadnes analītikā noderīgs materiāls ir valoda. Tā precīzi ilustrē tautas garīgo seju.

Vārds „ilgtspējība” (un tā variants „ilgtspēja”) ir jaunvārds. Tas radās pēc LR iestāšanās ES, nemākulīgi latviskojot konfederācijas birokrātijas jēdzienu. Īsto filologu sastādītajās latviešu valodas vārdnīcās nav vārds „ilgspējība”. Sastopami ir vārdi „ilgspēlējošs”, „ilgt” (3.personā „ilgst”, pagātnē „ilga”), „ilgtermiņa” (lieto ģenetīvā), „ilgums”, „ilgviļņi”.

Jaunvārda „ilgtspējība” popularitāte latviešu varas inteliģencē ir ļoti liela. Rīgas medijos ar „ilgtspējību” var tikties katru dienu. Par „ilgtspējību” izsakās Valsts prezidents, ministri, parlamenta deputāti, varas institūciju topmenedžeri. Priekšnieku ikvienā sarunā par Latviju neiztiek bez „ilgtspējības”. Jaunvārdu ir iecienījušas arī firmas, piedāvājot savus pakalpojumus un ražojumus.

Zinātne ir lietas kursā par vēl vienu metodoloģisko prasību; proti, prasību piesardzīgi izturēties pret pārāk izplatītiem vārdiem. Vārdu popularitāte ne vienmēr liecina par t.s. terminoloģisko konstruktīvitāti – tādu attieksmi pret vārdu, kas veido pozitīvu pamatu attiecīgi apzīmētā satura izpratnei. Vārdu popularitāte parasti liecina par mietpilsonisku modi, nelabi manierīgu un nelabi bezatbildīgu izturēšanos pret valodu. Sabiedrībā mēdz būt kulta personas, kulta brendi, kulta filmas. Mēdz būt arī kulta vārdi. Pašlaik latviešu varas inteliģencē kulta vārdi ir „izaicinājums”, „sensitīvs”, „riski”, „uzkaršana” (piem., ekonomikas), jaunvārds „konkurētspēja”. „Ilgtspējībai” arī ir kulta vārda neslava. Turklāt ir problēmas ar tulkojumu.

Modīgais vārds „ilgtspējība” ir neprecīzs atvasinājums no angļu vārda „sustainability”, kas tulkojumā latviešu valodā (un citās valodās) ir „stabilitāte”. Tā tas ir īsto filologu gatavotajās vārdnīcās. Starp citu, ne visās angļu-latviešu vārdnīcās ir vārds „sustainability”. Sastopams ir tikai vārds „sustained” tulkojumā „nepārtraukts”, „ilgstošs”.

Pie mums „sustainability” varas inteliģences „filologi” ir tulkojuši nevis kā „stabilitāte”, bet kā „ilgtspējība”. Tas nekādā gadījumā nav viens un tas pats. „Filologi” vēlējās vienā vārdā apvienot „ilgumu” un „spējīgumu” - spējīgumu saglabāties ilgumam. Tāds apvienojums ir tizls un neveido pozitīvu pamatu attiecīgi apzīmētā satura izpratnei. Tāpat nav saprotams, kāpēc pie mums ES birokrātijas makulatūrā modīgais „sustainable development” iztulkots nevis kā „stabila attīstība”, bet gan iztulkots tādā tizlā formā kā „ilgtspējīga attīstība”.

Jocīgi (debili) skaidrojumi ir latviešu „Wikipedia”: „Ilgtspējība (angļu: sustainability) ir vides, kurā mēs dzīvojam, nodošana nākamajām paaudzēm, nekompromitējot nākamo paaudžu dzīves līmeni un iespējas. Pēc šīs definīcijas ilgtspējību var interpretēt ļoti dažādi, tādēļ to attiecina uz trīs pamatvirzieniem: Vides ilgtspējība. Tā ir atbildīga rīcība (!?) attiecībā pret vidi un tās daudzveidību, vērsta galvenokārt uz vides saglabāšanu. Sociālā ilgtspējība. Tā ir atbildīga rīcība (!?) pret cilvēkiem visdažādākajos kontekstos, bet galvenokārt tā attiecināma uz visu sabiedrības daļu ietveršanu. Ekonomiskā ilgtspējība. Tā ir atbildīga rīcība (!?) no finansiālā aspekta. Ekonomiska neveiksme nevar būt ilgtspējīga”.

Tātad interneta enciklopēdijā „ilgtspējība” tiek aplami saistīta nevis ar noteiktu stāvokli un noslēgtu procesu, bet gan ar „rīcību”. Radies ir absurds: no vienas puses noteikts stāvoklis („Vides ilgtspējība), bet no otras puses rīcība („Tā ir atbildīga rīcība”).

Latvijā terminoloģiskā precizitāte tagad nevienu neinteresē. Tā ir laikmeta spilgta iezīme. Tā raksturo gan vietējās varas inteliģences pagrimumu, gan viņu pagrimuma rezultātus. Latviešiem tagad ir „ilgstpējīga politika lēnajam ilgtspējības attīstības procesam Latvijā”, „sociālā ilgtspējība”, „loģistikas risinājumu ilgtspējība”, „korporatīvā ilgtspējība”, „biznesa ilgtspējība” un vēl daudzas citas „ilgtspējības”. Tas sekmē milzīgas kroplības.

Piemēram, „Coca-Cola” interneta mājas lapā sevi piedāvā ārkārtīgi smieklīgā leksiskajā iepakojumā: „Coca-Cola, kā uzņēmums un plašs tīkls (!?) pasaulē, ar savu sadarbības partneru iesaisti ir apņēmies veicināt papildu vērtību (!?) attīstību dažādās kopienās (!?). Mēs ar lepnumu sniedzam visai pasaulei savu produkciju un apzināmies, ka visi dzīvojam uz vienas planētas (!?), par kuru visiem kopā ir jārūpējas. Ilgtspēja (!?) ir mūsu uzņēmuma būtībā (!?). Coca-Cola ilgtspējas struktūra (!?), kuru mēs dēvējam par „Es, mēs, pasaule” (!?), ir mūsu kopīgais redzējums (!?) par to, kā mēs kopīgiem spēkiem (!?) varam radīt sabiedrisku vērtību (!?) un pozitīvi (!?) ietekmēt patērētājus un kopienas (!?)”.

Noteikti kādam lasītājam gribēsies izlasīt atbildi uz jautājumu par kulta vārdu rašanās un izplatības iemeslu. Kāpēc ir iespējama tāda mežonība kā „Coca-Cola” mājas lapā?

Valoda ir cilvēka otra seja. Viena seja ir tā, kuru svešvārdā dēvē par fizionomiju. Cilvēka sejas izteiksmē atspoguļojas viņa gars, prāts, raksturs. To zina ne tikai fiziognomikas entuziasti.

Otra seja ir valoda. Arī tā atspoguļo cilvēka prātu, domāšanas loģiskumu un kognitīvo piesātinātību, morālo atbildību pret citiem cilvēkiem. Ne velti ir tāds koncepts kā valodas kultūra. Tā galvenā jēga ir literāri pareizas valodas lietošana, lai nevienu neaizvainotu ar rupju, vulgāru, nepiedienīgu valodu.

Kulta vārdi ir iespējami tāpēc, ka tie atbilst kāda sociālā slāņa intelektam un morālei. Šajā slānī cilvēku prāts un morāle nepretojas loģiskām novirzēm, interpretācijas kroplībām, nivelēšanai, zināšanu šarlatānismam, vērtējumu stereotipiskumam u.tml. Tie ir cilvēki, kuri nespēj domāt un runāt patstāvīgi formulētā valodā. Viņi bezprātīgi un pat ar neslēptu patosu pakļaujas valodiskajai modei, bez mazākās morālās atbildības izvēloties kulta vārdus. Kā parasti, visu sabojā cilvēciskā kvalitāte – intelektuālās un morālās attīstības zemais līmenis. Tāda ir lakoniska atbilde par kulta vārdu rašanos un izplatību.

Saprotams, mūsu zemē par „ilgtspējību” domāja, runāja un rakstīja vienmēr. Tas notika ne tikai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. „Ilgtspējība” faktiski ir cilvēciskās apziņas neatņemams atribūts. Cilvēki vienmēr vēlas noskaidrot savas darbības objektīvi nepieciešamo, teorētiski un praktiski iespējamo ilgumu. Vienīgi latviešu tautā agrāk tas notika bez šī modīgi tizlā jaunvārda „ilgtspējība”.

Piemēram, par Latvijas valsts nākotni jau „atmodas” periodā domāja, runāja un rakstīja, lietojot tādus vārdus kā „attīstības perspektīvas”, „attīstības nepārtrauktība”, „attīstības stabilitāte”, „attīstības nepieciešamība”, „stratēģiskā attīstība”. Pēc LR atjaunošanas pirmajos gados dažādus attīstības scenārijus mīlēja izstrādāt zinātnieki – ekonomisti, juristi,  sociologi, vēsturnieki. Dažkārt tas notika kopā ar stratēģiski domāt spējīgiem politiķiem, rakstniekiem, filosofiem. Par valsts nākotni rūpējās cilvēki, kuru reputāciju cementēja profesionālā kompetence un autoritāte, zinātniskie nopelni un mākslinieciski radošie nopelni. Tie bija cilvēki ar loģisku domāšanu un terminoloģiski precīzu valodu. Viņiem nebija pieņemama jebkāda veida modīga ākstīšanās. Viņu valodā kulta vārdi neeksistēja.

Kulta vārdu invāzija sākās ar paaudžu maiņu. Kulta vārdi „izaicinājums”, „sensitīvs”, „riski”, „uzkaršana”, „konkurētspēja”, „ilgtspējība” nostiprinājās reizē ar brīvvalsts gados izaudzināto un izskoloto inteliģenci, kura kalpo nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam. Tie ir cilvēki ar izglītības biznesa firmās iegūtiem (pirktiem) izglītības dokumentiem. Starp viņiem kāda daļa skaitās zinātnieki ar doktora grādu. Vienīgi nekas nav zināms par viņu zinātniskajiem darbiem. Ja agrāk nebija šaubas, ka par valsts nākotni izsakās īsti zinātnieki un īsti speciālisti, tad tagad tādas šaubas ir pirmajā vietā. Skaidri ir redzams, ka brīvvalsts kadru auklējumam piestāv kulta vārdi. Viņi bez kulta vārdiem neprot dzīvot. Kulta vārdi ir viņu cilvēciskuma organiska sastāvdaļa.

Kulta vārdu un cilvēciskuma simbiozes uzskatāms piemērs bija kārtējā nesenā spriešana par Latvijas „ilgspējību”. Portāls „Delfi” 2018.gada 8.septembrī sniedza šādu informāciju: „Kā ziņots, tuvojoties 24. septembrī gaidāmajai pāvesta Franciska vizītei Latvijā, Rīgas Biznesa skola (RBS) un Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija sestdien pulksten 10 rīkoja līderu (!?) paneļdiskusiju "Kādas vērtības var nodrošināt Latvijas attīstības ilgtspējību?" pāvesta Franciska vizītes kontekstā.[..] Diskusijas mērķis bija aktualizēt (!?) jautājumus par valsts ilgtspējīgu attīstību, kurus pasaules arēnā (!?) valstu līderiem uzdod pāvests. Šie jautājumi saskan (!?) arī ar Latvijā aktuālām problēmām, piemēram, korupcija, sociālais taisnīgums, tirgus regulācija, patērētāju sabiedrība, demogrāfija, solidaritāte un citus (!?). Paneļdiskusijā piedalījās Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, RBS direktors Jānis Grēviņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova, uzņēmējs, RBS Padomdevēju Konventa loceklis Viesturs Kulikovskis, LTRK prezidents, augstskolas „Turība” īpašnieks Aigars Rostovskis, "PWC" priekšsēdētāja, FICIL priekšsēdētājas vietniece Zlata Elksniņa-Zaščirinska, LU docents Andrejs Mūrnieks un RBS studente Marta Muižniece. Diskusiju vadīja RBS asociētais profesors Klaudio Andress Rivjera.”

Izrādās, Rīgas katoļu kūrijas vadītājs arī nevar iztikt bez kulta vārdiem. Viņa valodā vizuļo gan „daudzi izaicinājumi”, gan „Latvijas ilgtspējīga attīstība”. Iespējams, neiztika arī bez „riskiem”. Internetā ir citēti tikai atsevišķi fragmenti no viņa „ilgtspējīgās” runas.

Stankeviča kunga runas daži fragmenti atstāj ļoti drūmu iespaidu. Atklājas šaušalīgas nepilnības zināšanās par ekonomiku, kultūru, ētiku. Neceļas roka komentēt tādus jēdzieniski neskaidrus un pretrunīgus izteikumus kā „Labās vērtībās balstītai ekonomikai galvenais ir garīgā kvalitāte (!?), nevis materiālā labklājība (!?)”, „Arī ēnu ekonomika mums pastāv tāpēc, ka vairums vēl darbojas individuālās (!?) interesēs, nevis tautas kopējam labumam (!?)”, „Latvijas valstī ir novērojama, lai arī nepilnīga (!?), tomēr reāla (!?) vienotība daudzveidībā (!?) - gan attiecībā uz kultūrām, gan konfesijām”.

Dīvainas ir Stankeviča kunga “sapņu vīzijas par Latviju”. Tās viņš iedala „trīs dimensijās” (aicinu atcerēties latviešu mietpilsoņu kulta personas Maijas Kūles „jābūtības dimensiju”).

Portālā „Delfi” lasāms: „Pirmā ir materiālā dimensija, jo ir jānodrošina pamatvajadzību (!?) apmierināšana, lai cilvēks varētu domāt par augstākiem mērķiem(!?).”

Tālāk teikts: „Otrā dimensija ir "kultūras detoksikācija" (!?). Pēc viņa domām, Latvijas kultūrā patlaban ir ļoti spēcīga ideoloģiskā dimensija (!?), kultūra nekalpojot (!?) patiesībai. "Es pretojos tēzei, ka kultūra ir neitrāla, jo mākslas darbs izsaka cilvēka iekšējo stāvokli. Tā var būt par līdzekli gan, lai cilvēku celtu un humanizētu [..], gan, lai apstulbinātu cilvēkus un slavinātu sistēmu," teica Stankevičs.”

Neslēpšu – ilgāku laiku nebija lasīta tik nekompetenta izpratne par kultūru. Interesanti būtu no Stankeviča kunga dzirdēt, kurš jeb kuri uz Zemes nepretojas „tēzei, ka kultūra ir neitrāla”.

Par trešo dimensiju portālā teikts: „Trešā dimensija ir garīgā, bez kuras Latvijas ilgtspējīgu attīstību sasniegt nevarēs, viņš pauda, piebilstot, ka tā vairāk (!?) ir baznīcas misija strādāt ar konkrēto cilvēku, lai viņa sirds dziļumos notiek pārmaiņas. "No piesārņotas cilvēka sirds - ar netikumiem, alkatību - izplūst piesārņojums, gan ekoloģiskais (!?), gan politiskais, gan ekonomiskais," klāstīja arhibīskaps”.

Pārliecinoties par Stankeviča kunga izglītotības, domāšanas, izpratnes katastrofāli zemo līmeni, normālā valstī tās vadītājiem būtu jārisina nepatīkama problēma pavēsta vizītes priekšvakarā. Normālas valsts vadītājiem pamatoti rastos jautājums „Vai Stankeviču drīkst rādīt Romas pāvestam?”. Tāds „ilgtspējīgi” neizglītots cilvēks ne tikai apkaunos valsti, bet arī pazemos pāvestu. Pāvests būs dusmīgs un pukosies „Vai jūs mani uzskatāt par tādu pašu muļki un neizglītotu muldoņu?”

Novērtē šo rakstu:

36
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

21

Trīs vēsturiski secinājumi

Foto13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzībā  un apstiprina iepriekšējo posmu analītisko vērtējumu pareizību. Proti, apstiprina novērotās klīniskās ainas pareizību.
Lasīt visu...

6

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

FotoSeptembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kopsumma valstī jau pārsniedzot 10 miljonus euro, bet lielākajā ārstniecības iestādē, proti,  Austrumu slimnīcā summa tuvinoties 5 miljoniem euro. Ņemot vērā jomas specifiku, slimnīcas esot diezgan bezspēcīgas veikt parādu atgūšanu, savukārt Veselības ministrija un valsts par problēmu nevarot uzņemties atbildību, jo piedziņa risināma privāttiesiskā kārtībā. Jāpiezīmē, lielāko slimnīcu īpašnieks ir valsts; to pārraugs jeb "galvenais saimnieks" ir Veselības ministrija.
Lasīt visu...

12

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

FotoIesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man vairs tā nešķiet.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Mazvērtības kompleksa ideoloģija

Latvieši ir tauta, kurai regulāri pārmet mazvērtības kompleksu. To dara gan paši latvieši, gan cittautieši, kuri dzīvo kopā ar latviešiem. Tagad jauns iegansts...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...