Iesaki rakstu: 
Ir ilgtspējas indekss. Ir biedrība „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR). Tā dibināta 2011. gada sākumā ar mērķi stiprināt valsts un vietējās kopienas ilgtspējīgu attīstību, izglītojot sabiedrību un paaugstinot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu rīcību un sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Ceturtdien, 2020.gada 11.jūnijā ir paredzēta “Ilgtspējas indeksa
Atbildīgas rīcības un valsts ilgtspējas sekmēšanas kontekstā mulsinošs izskatās 2019.gada laureātu - Ilgtspējas indeksa augstākajā novērtējumā, platīna kategorijā iekļuvušo „Latvenergo”, „Augstsprieguma tīkla” un „Sadales tīkla” vakardienas “sveiciens” Rīgai un Pierīgai, radot pamatīgu apjukumu un atstājot uz stundu bez elektrības aptuveni 160 tūkstošus uzņēmumus un mājsaimniecību. Saprotams, kāda tehniska kļūme vai ķibele var gadīties katram. Taču no atbildības viedokļa tā ar šo izciliem māksliniekiem piedienīgo pauzi pēc notikušā, apjukumu, bezdarbību, nepieejamību un sabiedrības neinformēšanu bija bezatbildības paraugstunda.
Biedrībasprāt, Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas balstīts uz starptautiski atzītas metodoloģijas, palīdzot Latvijas uzņēmumiem diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Vienlaikus tas sabiedrībai, valsts un nevalstiskajām organizācijām sniedz objektīvus kritērijus, lai uzslavētu un atbalstītu tādus uzņēmumus, kuri palīdz stiprināt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.
Par šādu ekonomikas stiprinātāju atzīta un 2019.gada Ilgtspējas indeksa bronzas laureāta kategorijā iekļauta „PNB banka”. Tās ilgtspēja pēc balvas saņemšanas bija tieši divi mēneši, līdz Eiropas Centrālā banka kā „PNB bankas” tiešais uzraugs, konstatējot, ka tā nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju, pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu tajā un lēmusi par noguldījumu nepieejamību.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts uzskata, ka Ilgtspējas indeksa dalībnieki demonstrē drosmi, atklātību un apņemšanos pilnveidot savu sniegumu, tieši šie uzņēmumi spēj ne tikai ietekmēt savas nozares attīstību, bet arī sekmēt valsts ilgtspēju.
Šī indeksa 2019.gada laureāts - Ilgtspējas indeksā augstākajā novērtējumā, platīna kategorijā iekļuvušais „Latvijas dzelzceļš” tā vietā, lai sekmētu valsts ilgtspēju, pats izmisīgi lūdz valsts palīdzību paša eksistences un ilgtspējas glābšanai. Tas jau krietnu brīdi pirms Covid-19 krīzes paziņoja, ka 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.
Tiek plānota infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās jau 2020. gada 1. ceturksnī, tādēļ 2020. gadā ir nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai 25 milj. EUR apmērā. Tāpat „Latvijas dzelzceļam” nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 15,8 milj. EUR apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020. gada laikā. Izrādās, ka augsts korporatīvās atbildības līmenis nav šķērslis kolektīvajai atlaišanai, kas paredzēja līdz šā gada jūnijam lauzt darba attiecība ar 1000 „Latvijas dzelzceļa” darbiniekiem, bet gada otrajā pusē ar vēl 500 uzņēmuma darbiniekiem.
Biedrība „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” proponē, ka tās biedri, tajā skaitā “Swedbank”, veido atbildīgu uzņēmēju kopienu, kas ir gatavi ar savu piemēru, zināšanām un ieguldījumu sekmēt uzvedības maiņu ne tikai uzņēmējdarbības vidē, bet sabiedrībā kopumā.
Jau 2019. gada februārī Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētnieciskās žurnālistikas programma "Uppdrag granskning" ("Misija - izmeklēšana") ziņoja par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un vēl vienu pagājušā gada Ilgtspējas platīna kategorijas laureāta "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 3,8 miljardus eiro. Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
„Swedbank AB” izpilddirektore Birgite Bonesena amatu zaudēja pagājušā gada martā pēc tam, kad sākās skandāls ap aizdomām par netīras naudas plūsmām caur Zviedrijas „Swedbank AB” un jo īpaši tās Baltijas valstu meitas bankām. Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Tomēr tas netraucēja „Swedbank” saņemt visaugstāko – platīna novērtējumu par atbildīgu un tālredzīgu rīcību un sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Neraugoties uz ilgstošu norobežošanos no “taksometru problēmas” un nespējas situāciju sakārtot, arī Starptautiskā lidosta "Rīga" pagājušā gadā tika godināta kā visaugstākā Ilgtspējas indeksa – platīna kategorijas novērtējuma saņēmēja. Nepagāja ne gads, kad arī tai ilgtspēja izbeidzās. Tās valde šī gada martā paziņoja, ka tā izstrādājusi un iesniegusi valdībā detalizētus priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem, lai saglabātu uzņēmuma pastāvēšanu un darboties spēju ilgtermiņā. Tāpēc tā ir uzsākusi konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par darbinieku kolektīvo atlaišanu.
Rīt, 2020.gada 11.jūnijā, ir paredzēta “Ilgtspējas indekss
Ja, lasot šo rakstu, Jums kādu brīdi prātā ir ienākusi doma, vai biedrības „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” biedri, kuri izveidojuši šo organizāciju, lemj, kuras ir Latvijas atbildīgākās un ilgtspējīgākās organizācijas un “Ilgtspējas indeksā” īpaši pagodināmas, vienlaicīgi nav arī tās ikgadējie laureāti, tādejādi pašslavinoties par nodokļu maksātāju naudu, tad Jums ar ilgtspējīgu domāšanu viss ir kārtībā.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
