Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašu rezonansi šonedēļ guvusi ziņa par pirms pusotra gada notikušo traģēdiju, kurā trolejbuss nāvējoši traumējis sievieti ar mazu bērnu, savukārt apdrošinātājs bojāgājušo tuviniekiem par nemateriālajiem zaudējumiem izmaksājis summu, ko paredz tā brīža spēkā esošie normatīvie akti, taču kas tiek uzskatīta par nepamatoti zemu. Šis ir viens no šobrīd aktuālajiem tiesvedības procesiem, par kuru neizbēgamību un iespējamajām konsekvencēm apdrošinātāji centās brīdināt valsts institūcijas un sabiedrību pērnā gada izskaņā pēc Satversmes tiesas (turpmāk - ST) sprieduma.

Konkrētajā situācijā bojā gājušo tuvinieki vēlas saņemt 5 miljonus euro, atsaucoties uz pērn 2014.gada decembrī pieņemto ST spriedumu lietā par Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu Nr.331 par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem normu atbilstību LR Satversmei un OCTA likumam, tikmēr apdrošinātāji uzsver - gan šajā, gan ikvienā citā gadījumā jāievēro konkrētajā CSNg brīdī spēkā esošie normatīvie akti, kas noteica apdrošināšanas līguma pušu tiesības un pienākumus, t.sk. atlīdzības izmaksas apmēru.

Neapšaubot notikušās traģēdijas smagumu, kā arī respektējot sāpes un ciešanas, ko šī traģēdija ir nodarījusi bojāgājušo tuviniekiem, jāatceras, ka jebkura fiziska vai juridiska persona tiesiskā valstī šodien dzīvo pēc likumiem, kādi ir spēkā šajā konkrētajā brīdī, nevis pagātnē vai nākotnē. "Paļaujoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā MK noteikumiem, apdrošinātāji 2014.gadā slēdza apdrošināšanas līgumus, kuros maksas apmērs par apdrošināšanas polisi klientiem tika noteikta, ņemot vērā tobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu. Pieļaujot novirzi no šiem noteikumiem, apdrošinātāji apdraud citu apdrošināto intereses saņemt atbilstošas kompensācijas," skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tiesiskās paļāvības princips nosaka, ka valsts institūcijām ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem. Personai - arī apdrošinātājam ir tiesības paļauties, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktajā laika periodā tiks saglabātas un īstenotas. Savukārt, ja cietušo prasības maksāt lielākas atlīdzību summas, nekā bija noteiktas iepriekš spēkā esošajos MK noteikumos, tiks apmierinātas, tiesiskās paļāvības princips tiks pārkāpts. Apdrošinātājiem bija tiesības paļauties un pienākums pildīt valsts izdotu un spēkā esošu normatīvu aktu prasības.

Vienlaikus jāvērš uzmanība uz šonedēļ medijos izskanējušo faktu interpretāciju par nemateriālo zaudējumu atlīdzību limitiem.

"Lai arī ir ļoti grūti naudā izmērīt tuvinieku ciešanu apmēru, tomēr apdrošinātājiem vai tiesai tas ir un būs jādara. Turklāt Latvijas tiesa jau vairākkārtīgi ir vērtējusi šo atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru un pat ir publicējusi divus prakses apkopojumus par šo jautājumu, kur atlīdzības maksimālais apmērs nepārsniedz pāris desmitus tūkstošu euro. Šobrīd likumā noteiktās maksimālās apdrošinātāja atlīdzības limits ir 5 miljoni EUR attiecībā uz vienu ceļu satiksmes negadījumu. Vēlreiz jāakcentē, ka tā ir atbilstoši ES direktīvai noteikta Latvijas tiesību aktos paredzēta maksimālā atlīdzības summa un nevar tikt piemērota kā vienots atlīdzības lielums visos gadījumos, kad CSNg rezultātā personai ir radīts kaitējums.

Katrs no gadījumiem ir individuāls, piemēram, CSNg var ciest pat vairākas personas, savukārt atlīdzībai ir jānodrošina visi izdevumi, kas saistīti ar cietušā ārstēšanu, rehabilitāciju, nesaņemtajiem ienākumiem, ikdienas speciālo aprūpi pat vairāku gadu garumā, kādēļ katrā no tiem ir jāpiemēro negadījuma apstākļiem un nodarītajam kaitējumam atbilstoša atlīdzība. Šī prakse un pieredze ir jārespektē, un šādi to piemēro arī citās ES valstīs, aprēķinot zaudējumus un nosakot izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru CSNg cietušajiem un viņu tuviniekiem," stāsta J.Stengrevics.

ES direktīva nenosaka vienādu morālo kompensāciju izmaksu praksi dalībvalstīs. Tā nosaka, ka OCTA atlīdzību izmaksu praksei jāatbilst valstī pastāvošajai civiltiesiskajai praksei, kas savukārt var būt atšķirīga dalībvalstīs. Latvija nav vienīgā ES valsts, kur personai nodarītie zaudējumi tiek rēķināti pēc vienotiem principiem (Latvijā - Ministru kabineta noteikumiem). Piemēram, Vācijā morālais kaitējums līdzvērtīgā situācijā netiktu atlīdzināts vispār. Arī Dānijā civiltiesībās atlīdzība par morālo kaitējumu nav paredzēta. Savukārt tepat kaimiņos Igaunijas jaunais OCTA likums, kas ir spēkā ar 2014.gada 1.oktobri, nosaka konkrētus apdrošināšanas atlīdzības apmērus par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem vienreizēja maksājuma veidā.

Tāpat konkrētajā nelaimes gadījumā jāņem vērā arī apstāklis, ka tiesa vēl joprojām nav izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un noteikusi vainīgo CSNg, kas kļūtu par tiesisku pamatu personas civiltiesiskai atbildībai. Publiski izskanējušie izteikumi, kas atrauti analizēti ārpus kriminālprocesa kopējo pierādījumu loka, par trolejbusa vadītājas vainu, ko nav noteikusi tiesa, pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

* Tā kā neviens no biroja vadības šo skaidrojumu nav vēlējies parakstīt, šim uzdevumam nozīmēts kāds biroja apmaksāts sabiedrisko attiecību konsultants

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...