Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc divu mēnešu pauzes atgriežos pie Ikšķiles dambja atjaunošanas stāsta. Pa šo laiku būs aiztecējis diezgan daudz Daugavas ūdens, un atkal šis tas sastrādāts pie dambja "atjaunošanas-sacūkošanas".

Jāsāk ar pozitīvo - ir izbūvēts apgaismojums, kas gan apgaismo dambi arī pa dienu (vismaz posmā no "Zaļajām salām" līdz Saulkalnei). Ir aizvākti būvgruži, akmeņi gan pa apgaismes trasi ir palikuši un laikam arī paliks, bet par to lai lauza galvu tie, kuri vasarā pļaus zāli.

Nogāzes betonēšana, izskatās, ir pabeigta. Jaunais betona klājums visos posmos un visās plaknēs ir sanācis diezgan dabisks, tas kopē Daugavas viļņošanos. Pievienotajos foto, cik nu tur ir labi saskatāms, ir redzama betona kārtas viļņveidīgā līnija un biezuma atšķirība vienam segmentam 2-3 m robežās. Betonētāji ir aizķēpājuši ciet pašu radītos defektus, tādējādi padarot nedaudz raibāku vienmuļi pelēko klājumu.

Dažviet (Ikšķiles sūkņu stacijas rajonā) notiek betona "kupru" frēzēšana, tas laikam ir ekonomiski izdevīgāks risinājums, nekā uzreiz ieklāt līdzenu betona slāni. Nofrēzētie betona putekļi, iespējams, ar nokrišņiem tiek ieskaloti Daugavā (skat.foto).

Veidņu vietu - deformācijas šuvju aizdare/aizķēpājums ar hermētiķi izskatās ļoti šaubīgi, tas nerada pārliecību par aizdares kalpošanas ilgmūžību. Šuves ir nesamērīgi platas, hermētiķa slānis ir ļoti plāns, tas savstarpēji savieno nevienāda augstuma segmentus. Starp blīvējuma "šņori" un hermētiķa kārtiņu ir liela gaisa sprauga. Estētisko pusi nav lietderīgi apspriest.

Jāteic, ka biedrs Griķītis no Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem (ZMNĪ), kurš Pietiek ir sniedzis savus skaidrojumus par iepriekšējā publikācijā minētajiem faktiem (skat. skaidrojumus publikācijas beigās – red. piez.) ir melis vai arī nepārzina projektu un nezina, kas notika vai notiek uz dambja, jo pretēji viņa sniegtajai atbildei esmu fiksējis faktu, ka betonētāji vismaz "darbu" nobeiguma etapā ir izmantojuši arī betona dziļumvibratoru (skat.foto).

No Saulkalnes dambja gala līdz sūkņu stacijai nedēļā pirms 18.novembra, ir uzsākta asfalta seguma nolaušana un šķembu slāņa norakšana. Vai tā ir saprātīga rīcība, neņemos spriest, bet ļoti šaubos, ka asfalta segums tiks atjaunots, līdz izveidosies sniega sega.

Vecais asfalta segums vismaz spēja aizsargāt dambi no nokrišņu nelabvēlīgās iedarbības. Pašlaik viss, kas nāk no augšas, tiešā trāpījumā iesūcas atsegtajā dambja virsmā. Cerams, ka asfalta seguma nodīrāšana tālāk neturpināsies vismaz līdz pavasarim, jo ekskavators, kas bija sastopams 18.11., šodien tur nav ieraugāms.

Ja kādam no ZMNĪ šķiet, ka manis izklāstītais atkal šķiet nepatiess apmelojums, šīs iestādes saimnieciskajai attieksmei pret savu (mūsu visu) īpašumu un izvēlētā būvnieka augsto profesionalitāti, tad laipni lūgti patstāvīgi pārliecināties par betonēšanas darbu kvalitāti un atbilstību vai neatbilstību projektam.

Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu skaidrojumi

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (turpmāk - ZMNĪ), ir iepazinusies un izskatījusi 2017. gada 26. septembrī portālā Pietiek publicēto informāciju, par Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanu:

1. Būvniecības darbi objektā "Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles 1. poldera aizsargdambja (pik. 00/00 - 36/42) atjaunošana"' ir uzsākti 2017. gada 10. jūlijā un tiek veikti atbilstoši būvprojektam, Latvijas būvnormatīvu un Ikšķiles novada būvvaldes izsniegtajā būvatļaujā noteiktajām prasībām.

2. Par būvdarbu kvalitāti spriest iespējams vien iepazīstoties ar būvprojektu un tajā sniegtajiem tehniskajiem risinājumiem. Būvdarbu kvalitātes nodrošināšanai būvē tiek veikta būvuzraudzība atbilstoši apstiprinātam būvuzraudzības plānam un autoruzraudzība. Būvobjektā regulāri katru nedēļu tiek rīkotas tehniskās sanāksmes, kurās piedalās visi būvprojektā īstenošanā iesaistītie dalībnieki.

3. Pastāvošā aizsargdambja betona virsmas attīrīšana tika veikta ar 400 bar augstu ūdens spiediena strūklu, saskaņā ar izstrādāto un saskaņoto būvprojektu. Pēc betona virsmas attīrīšanas tika veikti atraušanas testi, lai pārliecinātos par betona attīrīšanas kvalitāti.

4. Betonēšanas darbi norisinājās saskaņā ar būvprojektā un LVS EN 13670:2012 8.4 nodaļā noteiktajām prasībām. Betona sablīvēšanai tika izmantotas vibrolatas, kā to paredz betonēšanas darbu tehnoloģija. Sakarā ar to ka, iestrādājamā betona biezums nepārsniedz 30 cm, būvnormatīvs neparedz vibrēšanu ar dziļumvibratoru. Nelielie izskalojumi, kuri radušies uz dažām plātnēm spēcīgu lietusgāžu rezultātā, ir apstrādāti ar speciālu polimērcementa pārklājumu, kas nodrošinās pilnīgu betona plāksnes aizsardzību un tās ilgmūžību.

5. Deformāciju šuvēm atbilstoši būvprojektam, tiek izmantotas putupolistirola plātnes 20 mm biezumā ar spiedes pretestību 100 kPa (Tenapors EPS 100). Deformācijas šuvē tiek izmantota profilgumija, kas ir stīgas veidā ekstrudēta atdure, tā izgatavota no putupolietilēna, un izmantojama temperatūras robežās no -50 C līdz +95 C. Papildus virspusē tiek iestrādāts hermētiķis, lai nodrošinātu šuves ilgmūžību un aizsargātu to no atmosfēras iedarbības. Putupolistirola atliekas būvlaukumā ir savāktas.

6. ZMNĪ dara zināmu, ka Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana sniegs būtisku uzlabojumu ne vien Ikšķiles iedzīvotāju aizsardzībai pret iespējamiem plūdu riskiem, bet arī nodrošinās apjomīgus dambja labiekārtošanas darbus, kuru ietvaros tiks veikta pilnīga Ikšķiles dambja seguma atjaunošana, izbūvētas jaunas uzbrauktuves, atjaunotas esošas kāpnes, kā arī notiks jaunu kāpņu izbūve un tiks nodrošināta vides pieejamība. Tāpat visa dambja garumā tiks veikta apgaismojuma izbūve un soliņu uzstādīšana. Projekta ietvaros paredzēta arī riteņu novietnes izveide un laivu stiprināšanas cilpu uzstādīšana. Visus minētos darbus pabeigt un objektu nodot ekspluatācijā plānots 2018. gada jūnijā.

7. Ir atbalstāma Ikšķiles iedzīvotāju interese par notiekošo būvobjekta. ZMNĪ kā būvdarbu pasūtītājs regulāri sniedz informāciju sabiedrībai par Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanas projektu publiskajos medijos un internētā. Ja Ikšķiles iedzīvotājiem ir vēlēšanās saņemt tehniski precīzus skaidrojumus, vai atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, tad ZMNĪ ir gatava organizēt tikšanos, uz kuru iepriekš jāpiesakās, rakstot uz ZMNĪ oficiālo e-pastu: [email protected]. Uz tikšanos tiks aicināti ari būvniecības dalībnieki.

Ar cieņu ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks, Projekta vadītājs E. Griķītis

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi