Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ījabs pragmatiķis

Gunča no Balviem
03.02.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikam jau lielai daļai sabiedrības nav nekāds pārsteigums, ka kāds asociētais profesors ir paziņojis par startēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no čoma partijas, taču pietiekami lielai daļai tas rada pārsteigumu. Jā, šoreiz stāsts būs par LU SZF asociēto profesoru Ivaru Ījabu, kurš ir eksperts ne tikai filosofijā un politoloģijā, bet arī mežraga pūšanā. Varu likt savu laucinieka bārdu ķīlā, ka katram no mums ir pazīstams cilvēks, kurš atkal zina kādu citu, kurš, politoloģiju mācoties, ir cītīgi klausījies Ījaba kunga spriedelējumos.

Runa gan šoreiz nav par lekcijām universitātē, bet par pašu Ivaru, kurš prasmīgi politiskos procesus Latvijā ir novērojis un komentējis jau vairāk nekā 10 gadu garumā. Vairāk ar viņa skatījumu uz procesiem vietējā dīķī un arī komentāriem par starptautiskajiem procesiem var iepazīties internetā un arī viņa izdotajos publicistikas rakstu krājumos. Iespējams, tieši tādēļ, man atmiņā labi palikušas viņa izteiktas domas par Eiropas Parlamentu. Diemžēl jau laikus atvainojos par gariem citātiem, bet nu Ivaram ir talants vienu domu izteikt desmit teikumos.

Vispirms – visi mēs būsim ievērojuši, ka Latvijā jau ir sākusies gatavošanās Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Līdzās tur jau strādājošiem cilvēkiem sevi ir pieteikusi virkne pirmā līmeņa politiķu, kuri turpmākos piecus gadus gribētu pavadīt Briselē. Un kāds gan tur brīnums. Tieši Eiropas Parlaments ir īstā vieta, kur patriotisms tiešām atmaksājas – tādēļ ir vērts pacensties. Saeimas deputāta alga, redz, ir ar noteiktu koeficientu (3.2) piesaistīta vidējai algai valstī, un tagad tā ir aptuveni 1400 Ls pirms nodokļu nomaksas. Turklāt visādi papildu labumi šodien ir stipri vien apgriezti. Patiesi, nav grūti saprast, ka, strādājot šādos apstākļos, ļoti gribas pārsēsties uz Briseles gravy train.

"Centrā" deputāta pamatalga ir vairāk nekā 1500 % Latvijas vidējās algas; kopā ar visām pārējām izmaksām (birojs, ceļojumi, slavenais bezmaksas frizieris utt.) tas sasniedz aptuveni 20 – 25 000 EUR mēnesī. Īsi sakot, lieliska exit stratēģija Latvijas ļoti patriotiskajai politiskajai elitei. Vienu ļoti patriotisku partiju Latvijā jau gandrīz aizlaida pa burbuli tās redzamāko biedru pārcelšanās uz Briseles maļinu (TB/LNNK 2004. gadā).

Tagad to pašu triku grasās izpildīt arī citi – ieskaitot arī vienu ļoti patriotisku un populāru valdības ministru, kuram pēc ilgām mocībām provincē arī gribas beidzot iegremdēt snuķi centra silē. Turklāt katram gadījumam atgādināšu: tā ir tā pati valdība, kuru tā uztrauc latviešu izceļošana un kura visiem spēkiem stāsta, ka Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot.” (Ivars Ījabs)

Vai tas nozīmē, ka Ījabs tieši šī iemesla dēļ startē uzreiz uz ES parlamentu, lai varētu „iegremdēt snuķi centra silē”? Tas man kā parastam lauku vīram liek domāt, ka viņš LR Saeimu uzskata par tādu provinces kūti, kur labāk kāju nespert. Iespējams, jau tā ir taisnība, ka mūsu pašu Saeimā vietējās politologu saimes „spīdeklis” ātri vien tiktu apliets ar samazgām tik daudz, ka noraust to visu vairs nevarēs nemūžam.

Tādēļ Ījabs labprātāk liek „uz pilnu banku”, jo piecus gadus varēs bez maksas izmantot friziera pakalpojumus, un ja nepaveiksies atkārtoti tikt ievēlētam būs sadabūjis tik daudz pazīšanās, ka varēs atvērt kādu mazu domnīciņu un uz Vācijas un citu vecās Eiropas valstu grantu rēķina bezrūpīgi sagaidīt vecumdienas. Te gan nevajadzētu savilkt ar latvieša skaudību, jo man pietiek ar dažiem lopiem kūtī un lielu bērneļu baru. Taču skaidrībai Ījaba kungam tomēr vajadzētu pateikt godīgi: „Sorry, studenti un citi – naudas par maz, taisos uz Eiropu!”

Naudas aspekts nav vienīgais faktors, kas uzpeld kādā no profesora iepriekš publicētām pārdomām. Viņš arī vienu no nopietnākajām struktūrām pasaulē ir pielīdzinājis vienai no korumpētākajām sporta organizācijām pasaulē.

„Kā zināms, Eiropas Parlaments patiesībā ir ES birokrātijas aģentūra attiecībām ar sabiedrību, nevis reāls ES likumdevējs. Par EP lemšanas iespējām nevienam nevajadzētu lolot ilūzijas - ja reiz tas pa visiem šiem gadiem nav spējis pat nolemt pulcēties vienā vietā, lai izbeigtu līdzšinējo tradīciju par nodokļu maksātāju naudu dauzīties apkārt pa trim pilsētām. Kā institūcija Eiropas Parlaments drīzāk līdzinās nevis politiskam parlamentam, bet gan Starptautiskajai olimpiskajai komitejai vai FIFA.” (Ivars Ījabs)

Laikam jau tieši tādēļ Ivars Ījabs grib tikt EP, lai varētu „par nodokļu maksātāju naudu dauzīties apkārt pa trim pilsētām” un piedalīties pilnīgi tukšās parlamenta sapulcēs un pilnīgi tukši spriest par pilnīgu neko. Ar to arī varētu apsveikt Ivaru Ījabu, kurš ir gatavs startēt uz Eiropas Parlamentu, lai tukši pūstu mežragā pilnīgā tukšumā.

Nav arī tā, ka man Ījabs nesimpatizē, taču lielākā pretruna visā ir tas, ka viņš to dara ar čoma Jura Pūces partiju, kurš viņam ilgstoši un regulāri ir piespēlējis informāciju par vietējā varžu dīķa aktualitātēm, kas lieti noderējis politologa spriedelējumos. Tāpat arī tas, ka, iespējams, tikai sakritības dēļ, bet par Ivara Ījaba sociālo tīklu administratoru ir kļuvis kāds ļoti tuvs Edgara Jaunupa cilvēks (tā baumo partiju apvienībā)!

Neskatoties uz visām pretrunām un pragmatisko pieeju, novēlu Ivaram veiksmi, jo, iespējams, viņa ieguldījums Eiropas Parlamenta darbā, aizstāvot ne tikai „Attīstībai/Par”, bet arī Latvijas tautas intereses būs daudz nozīmīgāks, nekā tas bija Ivetai Grigulei, Tatjanai Ždanokai, Andrejam Mamikinam, Alfrēdam Rubikam, Miroslavam Mitrofanovam, Inesei Vaiderei, Ivaram Godmanim un citiem.

https://www.satori.lv/article/zem-skirkla-postkolonialisms

https://www.delfi.lv/news/versijas/ivars-ijabs-rigas-laiks-nekas-kas-mus-vieno.d?id=44727544 

Novērtē šo rakstu:

96
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi