Iesaki rakstu: 
Laikam jau lielai daļai sabiedrības nav nekāds pārsteigums, ka kāds asociētais profesors ir paziņojis par startēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās no čoma partijas, taču pietiekami lielai daļai tas rada pārsteigumu. Jā, šoreiz stāsts būs par LU SZF asociēto profesoru Ivaru Ījabu, kurš ir eksperts ne tikai filosofijā un politoloģijā, bet arī mežraga pūšanā. Varu likt savu laucinieka bārdu ķīlā, ka katram no mums ir pazīstams cilvēks, kurš atkal zina kādu citu, kurš, politoloģiju mācoties, ir cītīgi klausījies Ījaba kunga spriedelējumos.
Runa gan šoreiz nav par lekcijām universitātē, bet par pašu Ivaru, kurš prasmīgi politiskos procesus Latvijā ir novērojis un komentējis jau vairāk nekā 10 gadu garumā. Vairāk ar viņa skatījumu uz procesiem vietējā dīķī un arī komentāriem par starptautiskajiem procesiem var iepazīties internetā un arī viņa izdotajos publicistikas rakstu krājumos. Iespējams, tieši tādēļ, man atmiņā labi palikušas viņa izteiktas domas par Eiropas Parlamentu. Diemžēl jau laikus atvainojos par gariem citātiem, bet nu Ivaram ir talants vienu domu izteikt desmit teikumos.
„Vispirms – visi mēs būsim ievērojuši, ka Latvijā jau ir sākusies gatavošanās Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Līdzās tur jau strādājošiem cilvēkiem sevi ir pieteikusi virkne pirmā līmeņa politiķu, kuri turpmākos piecus gadus gribētu pavadīt Briselē. Un kāds gan tur brīnums. Tieši Eiropas Parlaments ir īstā vieta, kur patriotisms tiešām atmaksājas – tādēļ ir vērts pacensties. Saeimas deputāta alga, redz, ir ar noteiktu koeficientu (3.2) piesaistīta vidējai algai valstī, un tagad tā ir aptuveni 1400 Ls pirms nodokļu nomaksas. Turklāt visādi papildu labumi šodien ir stipri vien apgriezti. Patiesi, nav grūti saprast, ka, strādājot šādos apstākļos, ļoti gribas pārsēsties uz Briseles gravy train.
"Centrā" deputāta pamatalga ir vairāk nekā 1500 % Latvijas vidējās algas; kopā ar visām pārējām izmaksām (birojs, ceļojumi, slavenais bezmaksas frizieris utt.) tas sasniedz aptuveni 20 – 25 000 EUR mēnesī. Īsi sakot, lieliska exit stratēģija Latvijas ļoti patriotiskajai politiskajai elitei. Vienu ļoti patriotisku partiju Latvijā jau gandrīz aizlaida pa burbuli tās redzamāko biedru pārcelšanās uz Briseles maļinu (TB/LNNK 2004. gadā).
Tagad to pašu triku grasās izpildīt arī citi – ieskaitot arī vienu ļoti patriotisku un populāru valdības ministru, kuram pēc ilgām mocībām provincē arī gribas beidzot iegremdēt snuķi centra silē. Turklāt katram gadījumam atgādināšu: tā ir tā pati valdība, kuru tā uztrauc latviešu izceļošana un kura visiem spēkiem stāsta, ka Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot.” (Ivars Ījabs)
Vai tas nozīmē, ka Ījabs tieši šī iemesla dēļ startē uzreiz uz ES parlamentu, lai varētu „iegremdēt snuķi centra silē”? Tas man kā parastam lauku vīram liek domāt, ka viņš LR Saeimu uzskata par tādu provinces kūti, kur labāk kāju nespert. Iespējams, jau tā ir taisnība, ka mūsu pašu Saeimā vietējās politologu saimes „spīdeklis” ātri vien tiktu apliets ar samazgām tik daudz, ka noraust to visu vairs nevarēs nemūžam.
Tādēļ Ījabs labprātāk liek „uz pilnu banku”, jo piecus gadus varēs bez maksas izmantot friziera pakalpojumus, un ja nepaveiksies atkārtoti tikt ievēlētam būs sadabūjis tik daudz pazīšanās, ka varēs atvērt kādu mazu domnīciņu un uz Vācijas un citu vecās Eiropas valstu grantu rēķina bezrūpīgi sagaidīt vecumdienas. Te gan nevajadzētu savilkt ar latvieša skaudību, jo man pietiek ar dažiem lopiem kūtī un lielu bērneļu baru. Taču skaidrībai Ījaba kungam tomēr vajadzētu pateikt godīgi: „Sorry, studenti un citi – naudas par maz, taisos uz Eiropu!”
Naudas aspekts nav vienīgais faktors, kas uzpeld kādā no profesora iepriekš publicētām pārdomām. Viņš arī vienu no nopietnākajām struktūrām pasaulē ir pielīdzinājis vienai no korumpētākajām sporta organizācijām pasaulē.
„Kā zināms, Eiropas Parlaments patiesībā ir ES birokrātijas aģentūra attiecībām ar sabiedrību, nevis reāls ES likumdevējs. Par EP lemšanas iespējām nevienam nevajadzētu lolot ilūzijas - ja reiz tas pa visiem šiem gadiem nav spējis pat nolemt pulcēties vienā vietā, lai izbeigtu līdzšinējo tradīciju par nodokļu maksātāju naudu dauzīties apkārt pa trim pilsētām. Kā institūcija Eiropas Parlaments drīzāk līdzinās nevis politiskam parlamentam, bet gan Starptautiskajai olimpiskajai komitejai vai FIFA.” (Ivars Ījabs)
Laikam jau tieši tādēļ Ivars Ījabs grib tikt EP, lai varētu „par nodokļu maksātāju naudu dauzīties apkārt pa trim pilsētām” un piedalīties pilnīgi tukšās parlamenta sapulcēs un pilnīgi tukši spriest par pilnīgu neko. Ar to arī varētu apsveikt Ivaru Ījabu, kurš ir gatavs startēt uz Eiropas Parlamentu, lai tukši pūstu mežragā pilnīgā tukšumā.
Nav arī tā, ka man Ījabs nesimpatizē, taču lielākā pretruna visā ir tas, ka viņš to dara ar čoma Jura Pūces partiju, kurš viņam ilgstoši un regulāri ir piespēlējis informāciju par vietējā varžu dīķa aktualitātēm, kas lieti noderējis politologa spriedelējumos. Tāpat arī tas, ka, iespējams, tikai sakritības dēļ, bet par Ivara Ījaba sociālo tīklu administratoru ir kļuvis kāds ļoti tuvs Edgara Jaunupa cilvēks (tā baumo partiju apvienībā)!
Neskatoties uz visām pretrunām un pragmatisko pieeju, novēlu Ivaram veiksmi, jo, iespējams, viņa ieguldījums Eiropas Parlamenta darbā, aizstāvot ne tikai „Attīstībai/Par”, bet arī Latvijas tautas intereses būs daudz nozīmīgāks, nekā tas bija Ivetai Grigulei, Tatjanai Ždanokai, Andrejam Mamikinam, Alfrēdam Rubikam, Miroslavam Mitrofanovam, Inesei Vaiderei, Ivaram Godmanim un citiem.
https://www.satori.lv/article/zem-skirkla-postkolonialisms
https://www.delfi.lv/news/versijas/ivars-ijabs-rigas-laiks-nekas-kas-mus-vieno.d?id=44727544
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
