Igors Ivanovs jau atkal aizturēts un apcietināts – šoreiz aizdomās par narkotiku glabāšanu
PIETIEK06.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Knapi mēnesi uz brīvām kājām paspēja pavadīt iepriekš par sievas slepkavības organizēšanu notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs: kamēr krimināllieta par advokātes Allas Jurašas slepkavības organizēšanu, kura ietvaros maijā bija aizturēts I. Ivanovs, pašlaik ir pārkvalificēta par huligānismu, viņš tagad aizturēts un uz diviem mēnešiem apcietināts par... narkotisku vielu glabāšanu.
Lai gan nekad iepriekš I. Ivanovam nekādas nodarbes ar narkotiskām vielām nav inkriminētas, šoreiz viņa Baltezera plašajā piemājas zemesgabalā, kuram nav pat kārtīgu vārtu, policijas kratīšanas laikā dienesta suns ir atradis maisiņu ar, domājams, narkotiskām vielām.
Šis notikums ir īpaši zīmīgs ar to, ka kratīšana un aizturēšana notikusi neilgi pirms gaidāmā Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma lietā, kas sākta pēc I. Ivanova sūdzības par nepamatotu notiesāšanu.
Iepriekšējoreiz I. Ivanovs, iespējams, vēl dīvainākos apstākļos tika aizturēts un apcietināts maijā, - Pietiek jau aprakstīja īpatnās ziņas, kas atrodamas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Annas Mihailovas 20. maija lēmumā par apcietinājuma piemērošanu I. Ivanovam.
Ja ticēt šajā dokumentā izklāstītajam, iepriekš par sievas slepkavības organizēšanu notiesātais I. Ivanovs bijis pietiekami vieglprātīgs, lai jaunu slepkavību organizētu ar... parastu īsziņu palīdzību. Turklāt arī slepkavības organizēšanā viņš līdzdarbojies, maigi izsakoties, ļoti savādi.
„Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka 2020.gada 11.maijā I.Ivanovs uz savu mobilā telefona numuru saņēma teksta īsziņas no sava paziņa - Vjačeslava Gončarova ar saturu: 1) “Donesi 4erez Ļenu Log. 4to na Allu Jurasu postupil zakaz na ee ustranee”; 2) “Zakaz4iki u menja na svjazi. Ispolnitelej iwut”,” bija teikts tiesneses A. Mihailovas lēmumā.
Pēc šo īsziņu saņemšanas I. Ivanovs slepkavības sagatavošanā saskaņā ar tiesneses interpretāciju sācis līdzdarboties diezgan īpatnā veidā: „Izmeklēšanas laikā tika iegūtas ziņas, par to, ka pēc saņemtajām teksta īsziņām I.Ivanovs līdz aizturēšanas brīdim mēģināja uzzināt (izmantojot savus sakarus) nozieguma organizētāju, motīvu (-us) un izpildes veidu.”
Ne izmeklētājus, ne tiesnesi nebija samulsinājušas arī I. Ivanova tālākās darbības pēc īsziņu saņemšanas: kā aprakstīts tiesneses lēmumā, viņš jau nākamajā dienā pēc īsziņu saņemšanas „ir sniedzis paskaidrojumu par saņemtajām īsziņām”, bet, „saņemot īsziņu par apdraudējumu, ir sazinājies ar cietušo, viņu informējis un palīdzējis”.
Tāpat tiesneses lēmumā minēts, ka „12.maijā visa informācija tika nodota policijas darbiniekiem, tāpat šorīt pratināšanas laikā ir nodevis viņam pieejamo informāciju par cilvēkiem, kas varētu būt iesaistīti nozieguma izdarīšanā”.
No visām šīm darbībām procesa virzītāja bija izdarījusi šādu secinājumu, par ko pārliecinājusi arī tiesnesi: „Izmeklēšanā tika iegūta informācija, ka I.Ivanova rīcībā ir ziņas par nozieguma pasūtītāju un par motīvu, tādejādi izmeklēšana neizslēdz iespēju, ka I.Ivanovs saistīts ar gatavotu sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu.”
Jautājums par to, kādu iemeslu dēļ slepkavības organizētājs par to jau laikus informē potenciālo noslepkavojamo, ne izmeklētāju, ne tiesnesi nebija mulsinājis, lai gan tiesas sēdē tā arī palicis neatbildēts.
Tā vietā tiesneses lēmumā norādīts - izmeklēšanas un speciālo izmeklēšanas darbību laikā iegūtie pierādījumi radot pamatotas aizdomas, ka tieši I.Ivanovs „piedalījies sagatavošanai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanai”, un „nevar izslēgt varbūtību, ka atrodoties brīvībā I.Ivanovs var turpināt īstenot savas pretlikumīgas darbības, ar mērķi izdarīt gatavojamo noziedzīgo nodarījumu līdz galam”.
Pēc tam gan procesa virzītāja savas domas bija mainījusi, - tieši ar viņas lēmumu I. Ivanovs tika atbrīvots no apcietinājuma. Kādi notikumi tagad gaidāmi viņa „narkotiku lietā”, nav prognozējams.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
