Ignorējot visus iebildumus, Dūklavs mēģina „izbīdīt” strīdīgos likuma grozījumus par suņu čipēšanu
PIETIEK04.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ignorējot visus – pat Konkurences padomes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja paustos – iebildumus, kā arī Finanšu ministrijas oficiāli pausto neizpratni par šāda likumprojekta nepieciešamību, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atkārtoti mēģina „izbīdīt” uz Saeimu nu jau skandalozi zināmos „Grozījumus Veterinārmedicīnas likumā”, kuri paredz, ka mikroshēmas (čipa) ievadīšanu suņiem turpmāk varētu veikt ne tikai veterināri, bet arī „apmācītas personas” un pat Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, kuriem šī reģistrēšana vienlaikus būtu arī jākontrolē. Publicējam Dūklava vadītās Zemkopības ministrijas sagatavotās likumprojekta anotācijas fragmentus, kuri uzskatāmi parāda, cik ļoti Dūklavs ir motivēts šos grozījumus „izbīdīt”.
„VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes
1. Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu
Likumprojekts no š.g. 16. līdz 28.jūnijam tika ievietots Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē.
2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē
Likumprojekts 2016.gada 29.jūnijā elektroniski nosūtīts biedrībai „Latvijas Veterinārārstu biedrība”, biedrībai „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” Nodibinājumam “dzivniekupolicija.lv, nodibinājumam „Dzīvnieku Drauga fonds”, kā arī biedrībām „DzīvniekuSOS” un „Latvijas kinoloģiskā federācija”.
Pēc 2016.gada 14.jūlija Valsts sekretāru sanāksmes atzinumi par likumprojektu tika saņemti no biedrības ”Latvijas Veterinārārstu biedrība”, biedrības “Latvijas kinoloģiskā federācija”, nodibinājuma “Dzīvnieku draugu fonds” un biedrības “DzīvniekuSOS”, biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”, nodibinājuma “dzivniekupolicija.lv” un biedrībai “Dzīvnieku patversme Mežvairogi”.
3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Pēc 2016.gada 29.jūnija likumprojekta elektroniskās saskaņošanas:
1) biedrība „Latvijas Veterinārārstu biedrība” neatbalsta likumprojekta tālāko virzību;
2) biedrība “Latvijas kinoloģiskā federācija” neatbalsta izstrādāto likumprojektu un uzskata, ka ir nepieciešamas konsultācijas ar Konkurences padomi par PVD inspektoru iesaistīšanu mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanā un reģistrācijā. Paplašinot suņu apzīmēšanā pilnvaroto personu loku ar PVD inspektoriem, jāparedz arī finansējums no valsts budžeta viņu darba apmaksai, čipu un skeneru iegādei, kā arī citu personu apmācības izmaksas. Likumprojektā jānosaka nepieciešamība pēc apzīmēšanā iesaistīto personu reģistra ar precīzu informāciju par šo personu uzņēmējdarbības veidiem un darbības reģioniem. Anotācijā, ja tas iespējams, ir jāprecizē ieguvums no likumprojekta, iekļaujot faktoloģisko materiālu par personām, kuras ir maznodrošinātas un kuru īpašumā ir suņi;
3) nodibinājums „Dzīvnieku Drauga fonds” un biedrība „DzīvniekuSOS” atzinumu par likumprojektu nesniedza;
4) ar nodibinājumu “dzivniekupolicija.lv” panākta vienošanās;
5) biedrība „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome” atbalsta sagatavoto likumprojektu.
Biedrības „Latvijas Veterinārārstu biedrība” un “Latvijas kinoloģiskā federācija” iebilst pret to personu loku paplašināšanu, kurām atļauta suņu apzīmēšana. Izteiktie iebildumi nav ņemti vērā. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību un samazinātu ar suņu apzīmēšanu un reģistrāciju saistītās izmaksas, nepieciešams paplašināt to personu loku, kurām atļauta suņu apzīmēšana un reģistrācija datu centra datubāzē.
Pēc 2016.gada 14.jūlija Valsts sekretāru sanāksmes:
1) nodibinājumam “dzivniekupolicija.lv” un biedrībai “Dzīvnieku patversme Mežvairogi” iebildumi par likumprojektu nebija;
2) biedrības ”Latvijas Veterinārārstu biedrība”, biedrības “Latvijas kinoloģiskā federācija”, nodibinājuma “Dzīvnieku draugu fonds” un biedrības “DzīvniekuSOS”, biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” izteiktie iebildumi netika ņemti vērā, jo likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai visi suņi ir reģistrēti valstī vienotā mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē, kā arī padarīt pieejamāku suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas pakalpojumu iedzīvotājiem.
Biedrība ”Latvijas Veterinārārstu biedrība” uzskata, ka grozījumi nav nepieciešami, jo Veterinārmedicīnas likumā noteiktā spēkā esošā kārtība efektīvi nodrošina suņu apzīmēšanu. Jautājumi, kas attiecas uz dzīvnieku reģistrācijas kārtību, ir jārisina, izdarot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, nevis Veterinārmedicīnas likumā.
Biedrība “Latvijas kinoloģiskā federācija” un biedrība “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” iebilst pret to, ka apmācītām personām būtu jāslēdz līgums ar dzīvnieku patversmi, lai varētu veikt suņu apzīmēšanu un reģistrāciju, kā arī iebilst pret to, ka dzīvnieku patversmes tiek atbrīvotas no valsts nodevas, atsavinot suņus jaunam īpašniekam.
Nodibinājums “Dzīvnieku draugu fonds” un biedrība “DzīvniekuSOS” neatbalsta izstrādāto likumprojektu, jo likumprojekts nesasniegs norādīto mērķi – mazināt finansiālo slogu un veicināt suņu reģistrāciju datubāzē.
4. Cita informācija
Nav.”
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
