Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar katru gadu vairāk kļūst redzams, cik ļoti atšķirīga ir Baltijas valstu attieksme pret savu aizsardzību. Lietuva ir atjaunojusi obligāto militāro dienestu, tādējādi izvēloties visefektīvāko un pārbaudītāko metodi valsts aizsardzībā. Lietuva iet Šveices, Izraēlas un citu „totālās aizsardzības” koncepta sekotāju pēdās un nenoliedzami tuvāko gadu laikā sasniegs ļoti augstu savas valsts aizsardzības līmeni.

Tas padarīs Lietuvas okupēšanu ārkārtīgi dārgu. Patiesībā pēc dažiem gadiem visticamāk izveidosies situācija, ka Krievijai ar apmēram 300 tūkstošiem karavīru, kas tai būtu pieejami Baltijas valstu okupācijai, varētu nepietikt okupācijas varas noturēšanai vienā pašā Lietuvā.

Latvija pat ar acu kaktiņu neapspriež šāda modeļa pārņemšanu, jo mums tas esot par dārgu. (Taisnība, tas ir dārgāks modelis nekā profesionālā armija.) Latvija ignorē arī to, ka mūsu valsts unikālajā situācijā ar daudzajiem nelatviešiem profesionālajai armijai varētu būt arī vēl svarīga papildu funkcija – integrācija (valodas, vēstures, kultūras apmācība).

Igaunijā aizsardzības politikas stūrakmens ir profesionālā armija un 25 000 lielā zemessardze. Citiem vārdiem sakot, Igaunijai ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir trīs reizes lielāka zemessardze nekā Latvijai. Un tai ir patstāvīga loma valsts aizsardzībā. Atšķirībā no Latvijas, kur zemessardze teorētiski ir paredzēta kaujas atbalsta funkciju veikšanai, lai palīdzētu regulārajai armijai, bet nav nedz apbruņota, nedz apmācīta patstāvīgu uzdevumu pildīšanai ienaidnieka aizmugurē. Par zemessardzi jau rakstīju šeit -  “Kāda aizsardzība Latvijai ir vajadzīga”.

Citiem vārdiem sakot – starp Baltijas valstīm Latvija ir ķēdes vājais posms gan finansējuma, gan esošā bruņojuma un organizācijas, gan arī intelekta ziņā. (Nespēja būtiski palielināt zemessardzi pat šajos patriotisma uzplūdu gados pēc Krimas notikumiem ir intelekta un komunikācijas, nevis naudas problēma.)

Savukārt, ko nozīmē būt vājākajam posmam militārā jomā, šķiet, ir skaidrs katram. Protams, ja pretinieks uzbruks, tad tieši vājākajā vietā.

Bet it kā ar to visu vēl nepietiktu, 18. novembrī The Washington Post publicē rakstu par Baltijas drošību (šeit). No raksta bez visām nosauktajām problēmām izriet vēl arī tas, ka Latvijas Aizsardzības ministriju vada varonīgi, patriotiski, savu zemi mīloši idioti.

Šajā rakstā Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons faktiski ar lepnumu stāsta, ka viņš kopā ar 20 citiem kolēģiem kopš vasaras jau kā brīvprātīgais trenējas (acīmredzot, zemessardzes ietvaros), lai varētu aizsargāt ministrijas ēku. “Mums būs ieroči ministrijā, un mēs būsim gatavi sevi aizstāvēt”, – tā apgalvo augstākais ierēdnis Aizsardzības ministrijā. Cilvēks, kurš pats nepieņem stratēģiskos lēmumus par valsts aizsardzību, bet kuram ir visaugstākā līmeņa pielaides. Cilvēks, kurš ir informēts par pilnīgi visu un praktiski realizē ministrijas vadību.

Padomāsim sekundi, ko šis cilvēks ir domājis, sakot, ka viņš kara gadījumā kopā ar citiem deviņpadsmit brīvprātīgajiem sargās Aizsardzības ministriju.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un Aizsardzības ministrija kara gadījumā nebūs evakuējusies uz drošiem, slepeniem komandcentriem un arī kara gadījumā viņš turpinās strādāt no sava kabineta. Līdz tam brīdim, kad lejā pie durvīm sāks dauzīties ienaidnieks. Un tad viņš kopā ar kolēģiem dosies varonīgā cīņā ar šiem ienaidniekiem un cīnīsies līdz pēdējai patronai.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un štābi būs drošībā, bet viņu – valsts sekretāru – nez kāpēc būs atstājuši vienu ministrijas ēkā Valdemāra ielā un viņam nekas cits neatliks kā atšaudīties un glābt savu ādu.

Iespējams, viņš domā, ka kara gadījumā Aizsardzība ministrija vairs vispār nav vajadzīga, būs pārtraukusi savu darbību. Tāpēc arī viņam kā šīs ministrijas administratīvajam vadītājam nekas nebūs vairs jādara. Viņš nebūs kopā ar valdību, un viņš varēs būt noderīgs vairs tikai kā vienkāršs zemessargs.

Pirms rakstīt šo rakstu, es vairākas dienas apsvēru – varbūt Garisona kungs tikai izliekas par idiotu? Varbūt šie teksti ir kaut kāda dezinformācijas kampaņa ar mērķi kādu apmuļķot? Taču man neizdevās izdomāt nevienu versiju, kā šāda intervija varētu dot labumu arī kā dezinformācija.

Nu, piemēram, krievu armija zina, ka augsti mūsu Aizsardzības ministrijas ierēdņi ar gadiem krātām zināšanām un būdami visās detaļās informēti par Latvijas aizsardzību, ir iebarikādējušies ministrijas ēkā un tāpēc sūta to ieņemt kādu īpašu GRU specvienību. Tā ierodas ar visiem jaunākajiem neiroparalītisko gāzu krājumiem, lai sagādātu pārsteigumu Garisona kungam un viņa gāzmaskai.

Sāks tūlīt svēpēt ārā, lai aizvestu Garisona kungu garākai sarunai, bet tur, izrādās, viņiem pretī patiesībā ir Alfa un Omega, un jūras roņi, un reindžeri, un visādi citādi labie spēki un satriec šos lupatu lēveros. Nu, ja tā jāsaprot šī intervija, arī tad Garisons ir un paliek idiots, kurš pat aptuveni nesaprot problēmu mērogu.

Lai nu kā, mērķtiecīgas komunikācijas trūkuma apstākļos tās aprautās frāzes, kas šur tur parādās no mūsu Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadības, drošības sajūtu nerada. Es ļoti ceru, ka tas mainīsies.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...