Iezīmējas apcietinātā Martinsona iepriekšējās krāpniekfirmas saistība ar „Lidl” ienākšanu Latvijā
Imants Liepiņš21.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča kukuļa izspiešanas krimināllietā apsūdzētā, saistībā ar Rīgas Satiksmes shēmām aizturētā un par Eiropas naudas izkrāpšanas mēģinājumu jau notiesātā miljonāra Māra Martinsona kādreizējās krāpniekfirmas darbinieks Mārtiņš Sprūdžs vadījis Lidl ienākšanu Latvijā.
Zemesgabalu iegādei Lidl veikalu un milzu noliktavas celtniecībai dibinātā firma, kas tika reģistrēta 2016. gada nogalē un kuras statūtkapitāls vēlāk pieauga līdz 10,5 miljoniem eiro, sākumā saucās MMS Property Solutions (tagad — SIA Lidl Latvija). Valdes priekšsēdētājs tajā bija Mārtiņš Sprūdžs — viņš savā LinkedIn profilā pie iepriekšējām darbavietām norādījis plastmasas cauruļu ražotāju SIA Evopipes. Tajā viņš bijis eksporta darījumu menedžeris.
2015. gadā M. Martinsons kopā ar Evopipes valdes priekšsēdētāju Edgaru Viļķinu un izpilddirektoru Oļegu Ļamovu tika notiesāti par mēģinājumu izkrāpt Eiropas struktūrfondu atbalstu sevišķi lielos apmēros. Vēl 2009. gadā Evopipes ieguva iespēju nopirkt plastmasas cauruļu ražošanas iekārtas ar Eiropas fondu atbalstu. Līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru paredzēja, ka projekta izmaksas būs 1,4 miljoni eiro, bet no Eiropas fondiem varētu atgūt pusmiljonu eiro (35%).
Tomēr izrādījās, ka faktiski šāda iekārta maksā teju trīsreiz mazāk: Evopipes valdes prieksšēdētājs tolaik bija vienojies ar ražotāju Vācijā par iekārtu iegādes īsto cenu — pusmiljonu eiro. “E. Viļķins kopā M. Martinsonu un izpilddirektoru O. Ļamovu radīja shēmu, lai mēģinātu iegūt trīsreiz lielāku Eiropas fondu atbalstu un pie iekārtas tiktu gandrīz par brīvu,” pēc sprieduma spēkā stāšanās secināja LTV.
Struktūrfondu naudas izkrāpšanas mēģinājuma rezultātā E. Viļķins un M. Martinsons tika apsūdzēti par dokumentu viltošanu un krāpšanas mēģinājumu, kamēr O. Ļamovs — vienkārši par krāpšanas mēģinājumu. Apsūdzētie vainu atzina, turklāt naudas izkrāpšanas shēma nebija īstenota līdz galam, jo tika laikus atklāta, tāpēc prokuratūra un tiesa aprobežojās ar naudassodiem: M. Martinsons un E. Viļķins saņēma kriminālsodu katrs 21 600 eiro apmērā, O. Ļamovs dabūja maksāt 10 800 eiro, un firma Evopipes samaksāja vēl 14 400 eiro sodu.
“Sakarā ar to, ka reāls kaitējums valstij netika nodarīts, es uzskatu, ka šāds sods ir noteikts adekvāti par [krāpniecības] mēģinājumu,” TV sacīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne. (Valsts no šīs shēmas atmaskošanas beigās ieguva kopā 68,4 tūkstošus.)
Ar Evopipes saistītajam Mārtiņam Sprūdžam (kurš, kā noteikti jāatzīmē, M. Martinsona shēmās nav ticis ne apsūdzēts, ne notiesāts) strādājot par MMS Property Solutions valdes priekšsēdētāju, šī firma sāka uzpirkt zemesgabalus Rīgā un saņemt būvatļaujas bez likumā prasītajām sabiedriskajām apspriešanām un ietekmes novērtējumiem uz vidi.
Pietiek jau vēstīja par skaļāko no šiem gadījumiem — 83 gadus veca sirmgalve Baiba Gaisa bija izņēmusi būvatļauju, apsolot aizbūvēt 24 hektārus Mežciemā ar gigantisku noliktavu poļu preces importam. Tikai pēc tam, kad būvatļauja bija rokā, zemesgabals mainīja piederību, un sirmgalves vietā parādījās īstie īpašnieki, kuru ķēdes galā ir Lidl Stiftung & Co.
Lidl Latvija interešu saistība ar Māra Martinsona shēmām un cilvēkiem spētu izskaidrot, kāpēc Lidl saņem tādu pretimnākšanu Rīgas domē, kādu nekad nav saņēmis neviens vietējais uzņēmums, kas plāno uzbūvēt vai atvērt kaut ko jaunu Rīgā.
Būvatļauju izdošana bez sabiedriskās apspriešanas un IVN procedūras, zibenīga atļauja izcirst kokus vienīgajā zaļajā zonā Dzelzavas ielā pie Mēbeļu nama un 1600 iedzīvotāju parakstu ignorēšana, plāns iznīcināt mikrorajona noslogotāko sabiedriskā transporta pieturu, Lubānas ielas tirdziņa slēgšanas plāni un krustojumu pārbūve par nodokļu maksātāju naudu — to var izskaidrot tikai ar izciliem sakariem Rīgas domē.
Turklāt nevar neredzēt arī sakarību, ka pēc M. Martinsona aresta šī “nepārtrauktā pretīmnākšana” sākusi nedaudz atslābt: Baldones ielā esošo tenisa kortu vietā paredzot apbūves plāna maiņu uz veikalu apbūvi (pret ko iedzīvotāji savāca 1723 parakstus zem 52 iesniegumiem un kur kā vienīgais ieinteresētais veikalu tīkls ir publiski izskanējis Lidl) pirmo reizi ir tikusi uz laiku piebremzēta šonedēļ notikušajā Pilsētas attīstības komitejas sēdē.
LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/martins-sprudzs-63234330/?originalSubdomain=lv
Notiesājošais spriedums Martinsonam un kompānijai: https://www.delfi.lv/news/national/criminal/buvuznemeju-martinsonu-notiesa-par-meginajumu-izkrapt-es-naudu.d?id=46516077
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
