Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.

Bet dabas resursi ir ierobežoti, un dabas daudzveidības saglabāšana nākamajām paaudzēm nebūs iespējama, ja nerīkosimies šodien. Iebrist margrietiņu pļavā, sagriezt baravikas egļu mežos, makšķerēt upju un jūras krastos, priecāties par saulrietiem vai sajust liepu smaržu – tas šķiet tik pašsaprotami. Bet, lai to piedzīvotu arī nākamās paaudzes, dabas resursu izmantošanai jābūt ilgtspējīgai un sabalansētai.

Aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšana jeb Dabas skaitīšana parādīja, ka Latvijas daba joprojām ir bagātīga, ka dabas vērtības sastopamas ne tikai aizsargājamās teritorijās, kā tas ir lielākajā daļā Rietumeiropas valstu, bet visā Latvijas teritorijā. Taču dabas skaitīšana arī parādīja to, ka mūsu kā sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām ir diezgan nevērīga un izteikti antropocentriska. Tas ir – mēs kā vērtīgu novērtējam tikai to, kas sniedz labumu cilvēkam, tikai to, kas ir saimnieciski izmantojams tagad. No otras puses, ja mums katram pajautātu, ar ko mēs Latvijā varam lepoties, tad viena no pirmajām atbildēm būtu – ar neskarto dabu. Tas nozīmē, ka daba Latvijas iedzīvotājiem ir vērtība arī tad, ja tā netiek tieši saimnieciski izmantota. Aicinu paturēt to prātā tad, kad lemjam par savas valsts ekonomisko attīstību – mēs varam salāgot gan saimnieciskās, gan dabas aizsardzības intereses un vajadzības, ja esam atvērti sadarbībai un ja atceramies, ka daba pastāvēs arī bez cilvēkiem, bet cilvēks bez dabas gan ne.

Atceramies to arī tad, kad valdībā skatīsim Dabas skaitīšanas informatīvo ziņojumu, kurā cita starpā paredzam jau no šodienas sargāt atklātos un kartētos biotopus. Atceramies to arī brīdī, kad būs jāpieņem lēmums par sikspārņa – Eiropas platauša īpaši aizsargājamas dabas teritorijas noteikšanu Kokneses mežos (vienīgā šāda dzīves vieta šai sugai Latvijā) vai Saeimā būs jālemj par Natura 2000 teritorijas statusa piešķiršanu valdībā apstiprinātajiem septiņdesmit četriem liegumiem staignāju mežu biotopu aizsardzībai.

17. jūnijā Luksemburgā Eiropas Savienības Vides ministru padome pieņēma sabiedrības labklājībai izšķirošu lēmumu – vienu no būtiskākajiem, visām dalībvalstīm juridiski saistošu likumu dabas atjaunošanas jomā – Dabas atjaunošanas regulu. Tās pieņemšana bija viens no sarežģītākajiem procesiem Eiropas Savienībā (ES), kas pat izraisīja konstitucionālu krīzi Austrijā, un līdz balsojumam nebija zināms, vai regulas pieņemšanai būs nepieciešamais vairākums. Vēlos uzsvērt, ka Dabas atjaunošanas regulai ir likuma spēks, un tā liek mums rīkoties šodien.

Dabas atjaunošanas regula tiecas atjaunot to, kas ir sliktā stāvoklī un nepasliktināt to, kas labā stāvoklī, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības. Jaunpieņemtais likums ieliek "laikā un telpā" jau esošos sugu un biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus un mērķus dabas direktīvās, tostarp dodot ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā izvirzītajiem mērķiem juridisku ietvaru un ieviešot arī jaunus pienākumus.

Kopumā mērķis ir līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20% ES sauszemes un jūras teritoriju (neatkarīgi no dabas aizsargājamo teritoriju apmēriem) un ļaut darīt dabai to, ko tā nodrošina mūsu labā bez maksas, piemēram, ūdens un gaisa attīrīšanu, kultūraugu apputeksnēšanu un pasargāšanu no plūdiem. Tāpat paredzēto pasākumu kopums ir fokusēts arī uz globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C. Tas kopumā veicinās Eiropas noturību un stratēģisko autonomiju, novēršot dabas katastrofas un samazinot pārtikas nodrošinājuma riskus.

Dabas un ekonomisko interešu sabalansēšana ir nepieciešama. Taču, meklējot līdzsvaru starp dabas aizsardzību un tautsaimniecības attīstības iespējām, jebkurš kompromiss faktiski tiek panākts uz dabas rēķina. Tāpat saprotams, ka būs nepieciešams publiskais finansējums un dažādi atbalsta mehānismi tautsaimniecības transformācijai. Regulā noteiktie mērķi un pasākumi attiecas uz ļoti plašu iesaistīto pušu loku un vairākām jomām – lauksaimniecību, klimata pārmaiņu novēršanu, pilsētplānošanu un vidi. Tā, piemēram, regula paredz palielināt apdzīvoto vietu zaļās zonas – gan rekreācijas telpas veidošanai, gan karstuma salu mazināšanai. Regula arī nosaka pienākumus upju brīva plūduma atjaunošanai atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas pienākumiem par hidroloģiskā režīma atjaunošanu, kā arī koku stādīšanu klimata pārmaiņu mazināšanai.

Nenoliedzami dabas aizsardzības regulējumi ietekmēs dažādas uzņēmējdarbības nozares, t.sk. lauksaimniecību. Taču organiskās augsnes jāatjauno, lai mazinātu siltumnīcas efekta gāzu emisijas un mazinātu klimata pārmaiņas. Ir iespējams atrast jaunus veidus un risinājumus, kādus augus un kultūras audzēt pārmitrinātās augsnēs un tos lietderīgi izmantot, piemēram, melnalksnis, miežabrālis, niedres, vilkvālītes u.c. Tādejādi hidroloģiskā režīma atjaunošana lauksaimnieciski izmantotos nosusinātos kūdrājos var radīt teritoriju īpašniekiem un apsaimniekotājiem dažādus ekonomiskos ieguvumus un papildu ienākumus.

Rezultatīva un sekmīga dabas atjaunošanas pasākumu īstenošana būs iespējama visām iesaistītajām pusēm aktīvi sadarbojoties. Dabas un tautsaimniecības interešu sabalansēšana ir nepieciešama un iespējama. Taisnīga kompensāciju sistēma, tāpat dažādu atbalsta mehānismu izstrāde un piemērošana būs darba kārtībā, saskaņojot jau izstrādātos un paredzamos tiesību aktus dabas aizsardzības jautājumos. Tas nebūs viegls uzdevums, taču mēs nevaram atļauties veidot tagadni uz nākamo paaudžu rēķina, tas būtu bezatbildīgi.

Mēs, cilvēki (homo sapiens), esam tikai viena no daudzām sugām, taču tieši mūsu rokās ir citu dzīvo būtņu izdzīvošanas iespējas. Jo lielāka ir dabas daudzveidība, jo bagātāki esam. Latvijā ir, ko sargāt, un mūsu katra pienākums ir saglabāt to arī mūsu bērniem un bērnu bērniem.

Novērtē šo rakstu:

8
95

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi