Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme savā darbībā ir pieļāvusi daudzas kļūdas. Daļa no tām Latvijas nodokļu maksātājiem maksā miljoniem eiro, daļa - ne tikai miljoniem eiro, bet arī uzticēšanos VID.
VID darbību pārraugošais ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) "politiskās stabilitātes" vārdā līdz šim nav spējis tikt galā ar klaji nekompetento un daudzos gadījumos arī korupciju piesedzošo iestādes vadītāju.
Tomēr daži gadījumi ir tik nekaunīgi, ka pat tādam finanšu ministram, kuram savas un partijas intereses ir augstākas par valsts un sabiedrības interesēm, nav bijis citas izvēles kā uzsākt vismaz formālu dienesta pārbaudi.
Salīdzinoši nesen tika uzsākta dienesta pārbaude par I.Jaunzemes parakstīto lēmumu izmaksāt nestrādājošam, maksātnespējīgam nodokļu parādniekam AS "Krāsanie lējumi" 6,5 miljonus eiro pirms tiesvedības beigšanas.
Šis gadījums bija kliedzošs korupcijas piemērs, kuram sabiedriskie mediji nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan tajā pretdabisks bija viss - gan VID pēkšņais lēmums neturpināt tiesvedību (kā zināms, VID tiesājas par katru centu, pat, ja tam nav taisnība), gan nezināmie uzņēmuma īpašnieki, gan līdzekļu pārskaitīšana uzņēmuma maksātnespējas administratorei (kura atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un patiesībā nevada šo procesu), gan 6,5 miljonu eiro pārskaitīšana, neņemot vērā šī uzņēmuma 12 miljonu eiro nodokļu parādu (kā zināms, VID prakse šādos gadījumos ir par attiecīgo summu samazināt nodokļu parādu), gan arī citas dīvainības.
Aizkulisēs izskanēja baumas par ievērojamu daļu no šīs summas, kas it kā novirzīta dažiem Finanšu ministrijas ierēdņiem, par to, ka patiesībā VID nebija citas iespējas, jo bija salaistas grīstē vienkāršākās lietas (piemēram, pieteikšanās par kreditoru). Vēl baumoja par kādas bankas ieinteresētību šos līdzekļus atgūt uzņēmuma parādu dēļ un citas lietas.
Lai kā arī nebūtu, pret I.Jaunzemi tika ierosināta dienesta pārbaude, jo tieši viņa bija tā, kura parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro izmaksu nezināmām personām. Vai I.Jaunzeme bija daļa no shēmas vai vienkārši tika izmantota kā naiva izpildītāja, lai noskaidro, cerams, kādreiz paredzamā kriminālprocesa ietvaros.
Tikmēr I.Jaunzeme šogad ir tikusi nu jau pie otrās dienesta pārbaudes. Šoreiz viņa sava naivuma un/vai ieinteresētības dēļ rīkojās vēl nekaunīgāk. Vai atceraties nepelnīti kluso 29 muitnieku aizturēšanu Terehovas muitas punktā? Vai zinājāt, ka pēc šīm aizturēšanām I.Jaunzemei tika uzdots veikt nepieciešamās izmaiņas muitā? Vai esat kaut ko dzirdējuši par tām?
Pareizi, neesat, jo joprojām nekas nav izdarīts. Sākumā I.Jaunzeme bija spiesta uzsākt disciplinārlietu pret muitas vadītāju Raimondu Zukulu. Tā, protams, beidzās ar to, ka R.Zukuls tika atzīts par lielisku vadītāju, kura vadībā muita strādā lieliski un korupcija nav problēma.
Pēc tam I.Jaunzeme kopā ar "padomdevējiem" radīja rotāciju plānu. Vienīgā problēma, ka šajā plānā izmaiņas muitā skartu tikai 1 cilvēku - muitas priekšnieka vietnieci Ingrīdu Gulbi-Otaņķi, kura acīmredzot neiederējās to cilvēku lokā, kuri darbu muitā redzēja kā iespēju papildināt ne tikai valsts, bet arī savas kabatas. Pārējie cilvēki I.Jaunzemes rotāciju plānā nāca no citām VID nodaļām un tīri sakritības dēļ tika uzskatīti par I.Jaunzemei un viņas "padomdevēju" biznesa interesēm neērtiem cilvēkiem.
Kad rotāciju plāns nāca gaismā, I.Jaunzeme ieslēdza atpakaļgaitu un pavisam drīz sapinās skaidrojumos tik tālu, ka visi cilvēki, kuri bija saņēmuši vēstuli par šīm rotācijām un jau bija piedalījušies sarunās I.Jaunzemi par šo tēmu, izrādījās, bija to visu nosapņojuši.
Tomēr neviens nevarēja nosapņot to, ko I.Jaunzeme izdarīja nākamo. Viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka rotācijas VID nevar veikt, jo Ukrainā notiek karadarbība. Tās dēļ viņa esot vienojusies ar jau minēto R.Zukulu (un galveno lietu bīdītāju muitā Sandru Kārkliņu-Ādmini), ka kara apstākļos izmaiņas veikt nedrīkst. Tātad muitā viss paliek kā līdz šim.
Par šādu nekaunību vispiktākais bija J.Reirs, kura rezolūciju par izmaiņām muitā I.Jaunzeme sākumā pārvērta par izsmieklu un pēc tam vispār izlēma ignorēt, turklāt ciniski atļaujoties to pamatot ar karu Ukrainā. Rezultātā tika uzsākta dienesta pārbaude, kuras mērķis ir noskaidrot sekas šādai I.Jaunzemes rīcībai.
Neatkarīgi no šo dienesta pārbaužu rezultātiem mēs kārtējo reizi esam liecinieki tam, kas notiek, kad valstiski svarīgos amatos ieliek nekompetentus, kaut arī politiķiem lojālus ierēdņus. Kā jau sākumā teicu, viņu kļūdas maksā ne tikai miljoniem eiro, bet arī arvien sarūkošai cilvēku uzticību VID.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
