Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme savā darbībā ir pieļāvusi daudzas kļūdas. Daļa no tām Latvijas nodokļu maksātājiem maksā miljoniem eiro, daļa - ne tikai miljoniem eiro, bet arī uzticēšanos VID.
VID darbību pārraugošais ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) "politiskās stabilitātes" vārdā līdz šim nav spējis tikt galā ar klaji nekompetento un daudzos gadījumos arī korupciju piesedzošo iestādes vadītāju.
Tomēr daži gadījumi ir tik nekaunīgi, ka pat tādam finanšu ministram, kuram savas un partijas intereses ir augstākas par valsts un sabiedrības interesēm, nav bijis citas izvēles kā uzsākt vismaz formālu dienesta pārbaudi.
Salīdzinoši nesen tika uzsākta dienesta pārbaude par I.Jaunzemes parakstīto lēmumu izmaksāt nestrādājošam, maksātnespējīgam nodokļu parādniekam AS "Krāsanie lējumi" 6,5 miljonus eiro pirms tiesvedības beigšanas.
Šis gadījums bija kliedzošs korupcijas piemērs, kuram sabiedriskie mediji nepievērsa pienācīgu uzmanību, lai gan tajā pretdabisks bija viss - gan VID pēkšņais lēmums neturpināt tiesvedību (kā zināms, VID tiesājas par katru centu, pat, ja tam nav taisnība), gan nezināmie uzņēmuma īpašnieki, gan līdzekļu pārskaitīšana uzņēmuma maksātnespējas administratorei (kura atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un patiesībā nevada šo procesu), gan 6,5 miljonu eiro pārskaitīšana, neņemot vērā šī uzņēmuma 12 miljonu eiro nodokļu parādu (kā zināms, VID prakse šādos gadījumos ir par attiecīgo summu samazināt nodokļu parādu), gan arī citas dīvainības.
Aizkulisēs izskanēja baumas par ievērojamu daļu no šīs summas, kas it kā novirzīta dažiem Finanšu ministrijas ierēdņiem, par to, ka patiesībā VID nebija citas iespējas, jo bija salaistas grīstē vienkāršākās lietas (piemēram, pieteikšanās par kreditoru). Vēl baumoja par kādas bankas ieinteresētību šos līdzekļus atgūt uzņēmuma parādu dēļ un citas lietas.
Lai kā arī nebūtu, pret I.Jaunzemi tika ierosināta dienesta pārbaude, jo tieši viņa bija tā, kura parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro izmaksu nezināmām personām. Vai I.Jaunzeme bija daļa no shēmas vai vienkārši tika izmantota kā naiva izpildītāja, lai noskaidro, cerams, kādreiz paredzamā kriminālprocesa ietvaros.
Tikmēr I.Jaunzeme šogad ir tikusi nu jau pie otrās dienesta pārbaudes. Šoreiz viņa sava naivuma un/vai ieinteresētības dēļ rīkojās vēl nekaunīgāk. Vai atceraties nepelnīti kluso 29 muitnieku aizturēšanu Terehovas muitas punktā? Vai zinājāt, ka pēc šīm aizturēšanām I.Jaunzemei tika uzdots veikt nepieciešamās izmaiņas muitā? Vai esat kaut ko dzirdējuši par tām?
Pareizi, neesat, jo joprojām nekas nav izdarīts. Sākumā I.Jaunzeme bija spiesta uzsākt disciplinārlietu pret muitas vadītāju Raimondu Zukulu. Tā, protams, beidzās ar to, ka R.Zukuls tika atzīts par lielisku vadītāju, kura vadībā muita strādā lieliski un korupcija nav problēma.
Pēc tam I.Jaunzeme kopā ar "padomdevējiem" radīja rotāciju plānu. Vienīgā problēma, ka šajā plānā izmaiņas muitā skartu tikai 1 cilvēku - muitas priekšnieka vietnieci Ingrīdu Gulbi-Otaņķi, kura acīmredzot neiederējās to cilvēku lokā, kuri darbu muitā redzēja kā iespēju papildināt ne tikai valsts, bet arī savas kabatas. Pārējie cilvēki I.Jaunzemes rotāciju plānā nāca no citām VID nodaļām un tīri sakritības dēļ tika uzskatīti par I.Jaunzemei un viņas "padomdevēju" biznesa interesēm neērtiem cilvēkiem.
Kad rotāciju plāns nāca gaismā, I.Jaunzeme ieslēdza atpakaļgaitu un pavisam drīz sapinās skaidrojumos tik tālu, ka visi cilvēki, kuri bija saņēmuši vēstuli par šīm rotācijām un jau bija piedalījušies sarunās I.Jaunzemi par šo tēmu, izrādījās, bija to visu nosapņojuši.
Tomēr neviens nevarēja nosapņot to, ko I.Jaunzeme izdarīja nākamo. Viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka rotācijas VID nevar veikt, jo Ukrainā notiek karadarbība. Tās dēļ viņa esot vienojusies ar jau minēto R.Zukulu (un galveno lietu bīdītāju muitā Sandru Kārkliņu-Ādmini), ka kara apstākļos izmaiņas veikt nedrīkst. Tātad muitā viss paliek kā līdz šim.
Par šādu nekaunību vispiktākais bija J.Reirs, kura rezolūciju par izmaiņām muitā I.Jaunzeme sākumā pārvērta par izsmieklu un pēc tam vispār izlēma ignorēt, turklāt ciniski atļaujoties to pamatot ar karu Ukrainā. Rezultātā tika uzsākta dienesta pārbaude, kuras mērķis ir noskaidrot sekas šādai I.Jaunzemes rīcībai.
Neatkarīgi no šo dienesta pārbaužu rezultātiem mēs kārtējo reizi esam liecinieki tam, kas notiek, kad valstiski svarīgos amatos ieliek nekompetentus, kaut arī politiķiem lojālus ierēdņus. Kā jau sākumā teicu, viņu kļūdas maksā ne tikai miljoniem eiro, bet arī arvien sarūkošai cilvēku uzticību VID.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
