Ieva Jaunzeme - trešais nekompetences, kaitniecības un izpalīdzēšanas „vonsovičiem” gads. II daļa

Pēc savu personīgo ērtību nodrošināšanas un steidzamāko pasūtījumu izpildes I.Jaunzeme, sekojot savu anonīmo padomdevēju (ērtības dēļ turpmāk tekstā "AP") padomiem, jau neilgi pēc stāšanās amatā gatavojās atbrīvoties no VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP). Ideja bija pavisam vienkārša - samazināt nevajadzīgu kontroli pār notiekošo VID.

Par vienu no saviem domubiedriem viņa pati vai ar AP palīdzību izvēlējās tobrīdējo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (toreiz KPV LV). I.Jaunzemes un AP piedāvājums bija VID IDP pievienot S. Ģirģena pakļautībā esošajam Iekšējās drošības birojam (IDB). Vienīgais šķērslis, kuru plānotājiem neizdevās pārvarēt, bija finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kuram galīgi nepatika iespēja, ka cits kantoris kontrolēs korupciju VID.

Pašas pieliktās pūles un sagatavotie dokumenti gan neliedza I.Jaunzemei pēc kāda laika visos medijos sludināt, ka, tikai pateicoties viņai, VID ir tik spēcīga Iekšējās drošības pārvalde. Diemžēl, kā jau esam to redzējuši iepriekš (un redzēsim arī turpmāk), I.Jaunzemei patīk ne tikai piesavināties citu panākumus, bet arī nekaunoties melot par to. 

Pirmais signāls par I.Jaunzemes pašpasludinātā godīguma neīstumu nāca no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). Izrādās, I.Jaunzeme bija pieķerta airBaltic bonusa punktu vākšanā un pievākšanā. Par lidojumiem, kurus apmaksā nodokļu maksātāji, viņa uzkrāja airBaltic bonusa punktus, kurus pēc tam izmantoja personīgajām vajadzībām. Par šo pārkāpumu KNAB izteica I.Jaunzemei brīdinājumu. 

Tomēr I.Jaunzemes darīšanas ar KNAB ar to nebeidzās. Pavisam drīz viņa bija spiesta vērsties birojā, lai saņemtu atzinumu par iespējamu interešu konfliktu, ieņemot amatu Rīgas Tehniskās universitātes padomnieku konventā. Šis konvents ir cilvēku kopums, kuri konsultē rektoru par RTU attīstības stratēģiju. Tā pašreizējā sastāvā atrodas arī tādi interesanti personāži kā Jaunās Vienotības sponsors Normunds Bergs, "Latvijas Gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un "Iteras" priekšnieks Juris Savickis.

KNAB toreiz sniedza atzinumu, ka likums pēc būtības netiek pārkāpts, bet pastāv ētiskas dabas aspekti, kuri VID vadītājai jāņem vērā, lemjot par savu darbību šajā sabiedriskajā organizācijā. Tomēr I.Jaunzemei atrašanās starp ietekmīgiem cilvēkiem bija svarīgāka par ētiku, tādēļ RTU padomnieku konventa biedru sarakstā joprojām gozējas arī viņas vārds. 

Bet vislielākā šmuce ar KNAB I.Jaunzemei sanāca 2020.gadā, kad viņa sava pļāpīguma dēļ izgāza lietu, kuras laikā tika vākti pierādījumi aizdomās par korupciju. I.Jaunzemes pļāpīguma dēļ KNAB toreiz neizdevās gūt pierādījumus par naudas saņemšanu, kas noveda pie dažu atbildīgu KNAB amatpersonu pamatotām dusmām uz I.Jaunzemi. 

Savu pļāpīgumu I.Jaunzeme spilgti demonstrēja 2020.gada janvārī, kad Latvijas Radio ziņu raidījumā paziņoja par licences apturēšanu vienam degvielas tirgotājam. Tā kā likums liedz VID izpaust konkrētu nodokļu maksātāju vārdus bez to rakstiskas piekrišanas, I.Jaunzeme bija rupji pārkāpusi likumu. Vienīgais, kas viņu glāba, bija tas pats nelaimīgais degvielas tirgotājs - bez viņa iesnieguma policija atteicās uzsākt kriminālprocesu.

Kaut arī konkrētais degvielas tirgotājs drīz atguva savu licenci, šoreiz I.Jaunzeme nevērsās pie medijiem, jo tas, protams, nostādītu viņu ne pārāk labā gaismā. Tā vietā viņa vērsās ar iniciatīvu Saeimā, lai izmainītu attiecīgo likuma pantu. Jāpiebilst, ka nodokļu maksātājiem šī I.Jaunzemes iniciatīva piesegt savu pēcpusi izmaksāja aptuveni 48 000 eiro. 

I.Jaunzemei vispār ir ļoti svarīgi izskatīties labāk, nekā ir patiesībā. Ja tā dēļ ir nepieciešams kaut ko paslaucīt zem tepiķa, nosaukt tikai daļu skaitļu vai galu galā manipulēt ar patiesību - neviena metode netiek pelta.

Tā viņa diezgan ilgu laiku slēpa daudzos atklātos korupcijas gadījumus VID. Aizgāja pat tik tālu, ka VID darbību uzraugošā Finanšu ministrija bija spiesta izdot rezolūciju, kurā I.Jaunzemei uzlika par pienākumu sniegt sabiedrībai visu informāciju par koruptīvās darbībās pieķertiem VID darbiniekiem. Un, kaut arī pati I.Jaunzeme pie katras izdevības nāca klajā ar paziņojumiem par spraigo cīņu ar korumpantiem, tas, kāpēc šīs cīņas rezultātus viņa par visām varītēm cenšas paslēpt no sabiedrības, tā arī netika pateikts. 

2020.gadā Latviju pārņēma Covid-19 epidēmija. Ierobežojumu dēļ tūkstošiem cilvēku palika bez iztikas līdzekļiem. Valdība pieņēma lēmumu izmaksāt pabalstus. Pabalstu izmaksa tika uzticēta VID.

Patiesību sakot, neviens nebija sajūsmā uzticēt tik daudz līdzekļus iestādei, kuru vada A/Par kontrolēta un nekompetenta ierēdne. Bet VID rīcībā ir visaptverošākās datu bāzes, tādēļ tika pieņemts lēmums atbalsta izmaksas uzticēt VID. Jaunie pienākumi nāca kā glābiņš no grūtās ikdienas (ir vieglāk dalīt naudu, nevis censties to iekasēt), tādēļ I.Jaunzeme ar komandu un entuazismu metās šo līdzekļu apsaimniekošanā.

Pēc kāda laika Valsts kontrole gan konstatēja, ka daudzi miljoni eiro tika izmaksāti nozarēm, kurām ne tikai nebija dīkstāve vai zaudējumi, bet pat tika gūta peļņa. Daudziem uzņēmumiem vienkāršāk izrādījās nevis strādāt, bet saņemt izmaksātos pabalstus. Tajā pašā laikā tūkstošiem cilvēku atbalstā saņēma burtiski dažus eiro, vai atbalsts tiem vispār tika liegts. 

Atbildību par milzīgo haosu, protams, nedrīkst uzkraut tikai uz I.Jaunzemes pleciem. Tomēr, tā kā kritēriju izstrādē un sistēmas ieviešanā vislielāko lomu spēlēja tieši VID ar I.Jaunzemi priekšgalā, cerams, ka kādreiz no viņas tiks pieprasīta atbildība par nepareizi izmaksātiem miljoniem eiro, piemēram, būvniekiem. 

Pati I.Jaunzeme gan uzskatīja, ka lielākie atbalsta maksājumu izkrāpēji ir mazie uzņēmumi. Tādēļ viņa norīkoja pārbaudīt visus mazos uzņēmumus, kuru vidējais saņemtais pabalsts bija mērāms pāris simtos eiro. Lai apciemotu tik daudzus uzņēmējus, no tiešo darba pienākumu veikšanas tika novirzīti simtiem VID darbinieku.

Interesanti, ka uz pārbaudēm tika nosūtīti pat VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) operatīvie darbinieki un izmeklētāji. Tādējādi Latvijā 2020.gadā vismaz dažus mēnešus faktiski netika veikta vai tika kavēta izmeklēšana daudzos kriminālprocesos par nodokļu izkrāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu un citiem pārkāpumiem. Vai tas saistīts ar I.Jaunzemes haotismu un greizām prioritātēm vai citiem iemesliem, to noskaidros tiesībsargājošās iestādes.  

Tiesībsargājošās iestādes savās interesēs gribēja izmantot arī pati I.Jaunzeme ar saviem AP, cenšoties panākt krimināllietas ierosināšanu pret finanšu ministru J.Reiru. Un centās viņi tik ļoti, ka anonīmi juristi I.Jaunzemes vārdā rakstīja gan iesniegumus policijā, gan sūdzības prokuratūrā par atteikumiem ierosināt kriminālprocesu. Turklāt lielā cīnītāja par atklātību arī šoreiz centās noslēpt šo informāciju, liekot melot arī savam preses sekretāram Andrejam Vaivaram.

Jāpiebilst, ka, pateicoties portāla Pietiek neatlaidībai, VID bija spiests ierosināt disciplinārlietu pret A.Vaivaru par melošanu žurnālistiem. Tā rezultātā viņš saņēma disciplinārsodu - rājienu. Un kaut arī parasti disciplināri sodīti darbinieki nevar saņemt piemaksas, A.Vaivars turpināja saņemt ikmēneša piemaksas 100% apmērā no darba algas. Tas tikai kārtējo reizi raksturo, kā I.Jaunzeme rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu.

Ar nodokļu maksātāju naudu I.Jaunzeme bieži rīkojas savādi. Tā, piemēram, I.Jaunzeme, pateicoties saviem AP, atrada interesantu veidu ļaut sagrēkojušiem uzņēmumiem izvairīties no soda. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu atsevišķi lēmumi par soda piemērošanu ir jāpieņem konkrētai amatpersonai noteiktā laika posmā. Dažreiz sanāk tā, ka VID darbinieku sagatavotie dokumenti nonāk uz I.Jaunzemes galda, bet netiek savlaicīgi parakstīti. Zinošiem uzņēmumiem, kurus apkalpo zinoši juristi, rodas pamats šos lēmumus pārsūdzēt.

Steidzamākos gadījumos pats VID "atklāj", ka dienests (patiesībā I.Jaunzeme) nav ievērojis likumā paredzētos termiņus soda piemērošanai, tādēļ lieta tiek izbeigta. Un rezultātā uzņēmums, kuram draudēja vai nu lielos ciparos rakstāmas soda naudas vai citas sankcijas, mierīgi var turpināt savu darbību. Vai šāds rīcības modelis ir nejaušs, apzināts solis vai vienkārši I.Jaunzemes slinkums, pagaidām nav zināms. 

Par I.Jaunzemes rīcības motivāciju tiešām daudz kas nav zināms. Dažreiz šķiet, ka viņa pārāk paļaujas uz atsevišķiem cilvēkiem, kuri savukārt ļaunprātīgi izmanto viņas uzticēšanos. Dažreiz šķiet, ka I.Jaunzeme vēlas tikai labu, bet sanāk kā vienmēr. Dažreiz viņas rīcība ir tik nesaprotama, ka liek atcerēties par muļķi, kurš prot uzdot tādu jautājumu, ka 100 gudrie nespēj atbildēt. Patieso atbildi nezina neviens, tajā skaitā arī pati I.Jaunzeme. Iespējams, ka dažas atbildes zina viņas māte Vizma Vilumsone. Vienīgā drošā lieta, kas ir zināma par I.Jaunzemi, - viņas lēmumi nodokļu maksātājiem maksā miljoniem eiro. 

Tā, piemēram, nesen portāls Pietiek ziņoja par AS "Krāsainie lējumi". Šis uzņēmums gadiem ilgi ar mainīgām sekmēm tiesājās ar VID. Un pēkšņi 2021.gadā VID izdomāja neturpināt tiesvedību. Tā vietā VID pārskaitīja šim a) nestrādājošam b) maksātnespējīgam c) nodokļu parādniekam 6,5 miljonus eiro. Pat, ja pieņemtu, ka VID būtu zaudējis tiesvedību, visos gadījumos VID vispirms samazina nodokļa parādu. Šajā gadījumā "Krāsainie lējumi" valstij bija parādā 12 miljonus eiro. Tomēr I.Jaunzeme parakstīja lēmumu nevis samazināt nodokļu parādu, bet pārskaitīt uzņēmuma administratoram 6,5 miljonus. Lai noskaidrotu, vai šāda lēmuma pamatā bija stulbums vai korupcija, Finanšu ministrijā tika veikta dienesta pārbaude. Kā ziņo avoti, dienesta pārbaudes rezultātā tiek apsvērta iespēja vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par iespējamu VID (I.Jaunzemes) likumpārkāpumu. 

Tikmēr kārtējā - un nu jau varam diezgan droši apgalvot, ka ne pēdējā, - I.Jaunzemes izgāšanās bija saistīta ar medijos noplūdušo informāciju par viņas sagatavotajām rotācijām VID. Atcerēsimies, pēc tam, kad 2020.gadā Terehovas muitas punktā aizdomās par kukuļņemšanu tika aizturēti 29 muitnieki, VID darbību uzraugošā Finanšu ministrija uzdeva I.Jaunzemei līdz šī gada 15.februārim veikt rotācijas. FM ideja, protams, bija, ka rotācijas skars muitu. Tā vietā I.Jaunzeme uzskatīja, ka muitā, kuru vada pseidovadītājs Raimonds Zukuls un viņa vietniece, ar aizdomu smaciņu apveltītā Sandra Kārkliņa-Ādmine, viss esot kārtībā. Toties citur gan vajag mainīt cilvēkus, taja skaitā arī I.Jaunzemei neērto vietnieci Daci Pelēko un VID NMPP direktoru Kasparu Podiņu.

Pēc informācijas noplūdes I.Jaunzeme, kā vienmēr, paziņoja, ka tie ir meli. Kā izskaidrot konkrētiem VID darbiniekiem nosūtītu pašas parakstītu vēstuli un klātpievienotu rotējamo amatpersonu sarakstu, par to I.Jaunzeme klusēja. Tādēļ joprojām paliek neskaidrs veids, kādā šīs vēstules uzrakstījās, kādā veidā tās nosūtījās, kas bija tā persona, kas I.Jaunzemes izskatā un balsī runāja ar sarakstā iekļautajiem VID darbiniekiem par rotācijām, un citas ar to saistītas dīvainības. 

Patiesībā lielākā dīvainība ir mūsu samierināšanās ar faktu, ka kaut kādi cilvēki politiskā tirgus un savas personīgās labklājības dēļ izlemj iecelt amatā tik haotisku un nekompetentu būtni. Dīvaini ir arī tas, ka par spīti šeit aprakstītajiem (un daudziem nepubliskotiem) likumpārkāpumiem, aizdomām un faktiem I.Jaunzeme joprojām atrodas amatā. 

Nākamreiz pastāstīsim par juridisku kāzusu, kas radies ar I.Jaunzemes darba novērtēšanu. Saskaņā ar likumu VID ģenerāldirektora darbu vērtē finanšu ministra izveidota komisija. Pirms pāris gadiem I.Jaunzeme saņēma ieņemamajam amatam neapmierinošu vērtējumu. Otrreizējo vērtēšanu, kas atkārtota neapmierinoša rezultāta gadījumā liktu I.Jaunzemei atstāt amatu, juridisku manipulāciju un laika vilkšanas rezultātā I.Jaunzemei ir izdevies pavilkt no likumā paredzētajiem 6 mēnešiem līdz 2 gadiem. Kamēr Jaunā Vienotība mēģina izlemt, vai viņiem ir izdevīgi atcelt I.Jaunzemi no ieņemamā amata, tuvākajā laikā iepazīstināsim lasītājus ar šī stāsta niansēm. Varbūt mums izdosies izdomāt, kurš šajā gadījumā pārkāpj likumu - I.Jaunzeme vai J.Reirs.

Novērtē šo rakstu: