Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa ģimene, kārojot tikt pie apbūves iespējas kāpu aizsargjoslā, domājams, ir ne tikai blēdījusies ar šajā vietā it kā bijušiem ēku pamatiem un organizējusi koku izciršanu, bet arī apgājusi Aizsargjoslu likuma prasības. Pietiek šodien publicē jaunu dokumentu – Valsts vides dienesta Ventspils reģionālajai vides pārvaldei adresētu Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli, kas vieš lielāku skaidrību par iemesliem, kuru dēļ saistībā ar blēdībām ap miljonāru ģimenes apbūves iecerēm ir sākts kriminālprocess, bet Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu par attiecīgo tehnisko noteikumu apstrīdēšanu.

Par paredzēto darbību īpašumā “Teikas”

Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija (turpmāk – Administrācija) saņēma un iepazinās ar Jūsu 2020. gada 15. oktobra vēstuli Nr. 11.4/2221/VE/2020, kurā tiek lūgts sniegt atkārtotu viedokli par paredzētās darbības – vienstāva koka karkasa dzīvojamās mājas ar apbūves laukumu 230,7 m2, piebraucamā ceļa un autostāvvietas 400 m2 platībā būvniecības, kā arī žoga un ūdens spices ierīkošanas – realizācijas iespējamību. Darbība plānota īpašumā nekustamajā īpašumā “Teikas”, zemes vienībās ar kadastra apz. 90500080102 un 90500080103, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā. Piebraucamā ceļa būvniecība paredzēta arī Engures novada pašvaldībai piederošā īpašuma “Teikiņas” zemes vienībā ar kadastra apz. 90500080413. Iesniegumam pievienots sugu un biotopu eksperta atzinums ar paskaidrojumu, ģenerālplāns, Latvijas valsts vēstures arhīva izziņa, Engures novada pašvaldības akts par apsekošanu.

Administrācija sniedz šādu informāciju un viedokli:

1) Plānotās darbības vieta, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Engures novada teritorijas plānojumu 2013. – 2025. gadam, ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, to šķērso elektropārvades līnija ar aizsargjoslu.

2) Atbilstoši Engures novada teritorijas plānojuma plānotās (atļautās) izmantošanas kartei plānotās darbības vieta ietilpst Apšuciemā, Mazstāvu dzīvojamās apbūves krasta kāpu aizsargjoslā (DzM2) teritorijā un Apšuciema vēsturiskās apbūves zonā.

3) Ņemot vērā apstākli, ka „Teikas” atrodas Apšuciema vēsturiskās apbūves teritorijā, plānoto būvniecību reglamentē arī Engures novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 7.4. nodaļas prasības, piemēram, 366. punktā noteikts, ka pirms ēku nojaukšanas, pārbūves vai jaunas būvniecības jāveic kultūrvēsturiskais izvērtējums, 370. punktā noteikti būvē izmantojamie materiāli, bet 371. punktā  - atļautie jumta slīpumi. Šāds plānotās apbūves kultūrvēsturiskais izvērtējums nav pievienots.

4) Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punktam un 4. punktam celt jaunas ēkas un būves pieļaujams, ja tiek atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas un būves, tiek būvētas palīgēkas pie esošajām būvēm, tiek pārbūvētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, pārbūvējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 m2, to kopējā platība pēc pārbūves nedrīkst pārsniegt 150  m2, vai ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Turpat 36. panta 21 daļā teikts, ka šī panta otrajā daļā minētās darbības var veikt, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, un attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Papildus tam, Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts mežā veikt būvniecību un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.

Plānotās ēkas vietā 2019. – 2020. gadā ir veikta koku ciršana, paplašinot nelielu lauci. Ir redzami nozāģēto koku celmi, atkritumu un zaru kaudze. Meža zemsedze plānotajā apbūves vietā būtiski neatšķiras no zemsedzes apkārtējā meža teritorijā. Zemes vienības ar kadastra apz. 90500080103 dienvidu daļā atrodas esoša, veca saimniecības ēka ~ 24 m2 platībā.

5) Atsaucoties uz 2004. gada 16. septembra Latvijas valsts vēstures arhīva izziņu par ēkām īpašumā “Kuģenieki”, kurā teikts, ka zemē 4,15 ha platībā pirms II Pasaules kara uzcelts zvejas lietu šķūnis un kūpinātava, ar 2020. gada 22. septembra Engures novada pašvaldības aktu par krasta kāpu aizsargjoslas apsekošanu īpašumā “Teikas”, plānotās mājas vietā, ir konstatētas pamatu atliekas. Apsekojot minēto vietu dabā, konstatēts, ka trīs stūru vietās ir noņemta zemsedze, zemē ierakti nelieli betona gabali, divus no tiem saista metāla armatūra. Citviet iedomāto pamatu līnijā akmeņi vai betons nav konstatēts. Zemes reljefs šajā vietā gan norāda uz cilvēka ietekmi pirms daudziem gadiem. Līdz ar to viennozīmīgi apgalvot, ka šajā vietā ir bijusi iepriekšēja apbūve, nevar.

6) Atbilstoši Nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistra datiem un 2020. gada 27. februāra situācijas plānam, zemes vienības ar kadastra apz. 90500080102 kopplatība ir 0,3417 ha, no tā 0,1983 ha aizņem meži, 0,0593 ha pārējās zemes, 0,0224 ha zeme zem ēkām un pagalmiem, 0,0617 ha zeme zem ceļiem. Šeit plānota ēka, ceļi un autostāvvieta.

Atbilstoši Nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistra datiem un 2008. gada 13. marta situācijas plānam, zemes vienības ar kadastra apz. 90500080103 kopplatība ir 0,0138 ha, to visu aizņem meži. Šeit plānots piebraucamais ceļš.

Atbilstoši Nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistra datiem, zemes vienības ar kadastra apz. 90500080413 kopplatība ir 0,02 ha, to visu aizņem pārējās zemes. Šeit plānots piebraucamais ceļš.

7) Atbilstoši Valsts meža dienesta datiem un 2018. gada meža inventarizācijai, zemes vienību ar kadastra apz. 90500080103 visā platībā klāj pieaugusi priežu mežaudze meža 1. kvartāla 1. nogabalā, audzes formula 10P106.

Atbilstoši Valsts meža dienesta datiem un 2020. gada meža inventarizācijai, zemes vienību ar kadastra apz. 90500080102 daļā platības klāj vidēja un briestaudzes vecuma priežu mežaudzes meža 1. kvartāla 1., 2., 3. nogabalā, audzes formulas 10P81, 8P812P57, 6P814P57.

 Šajā zemes vienībā 2019. – 2020. gadā ir veikta koku ciršana, paplašinot nelielu lauci, pēc tam veikta jauna meža inventarizācija, izgatavots jauns zemes robežu plāns, meža vietā iezīmējot zemi zem ēkām un pagalmiem, ceļiem, un pārējās zemes. Šo darbību rezultātā, neveicot atmežošanu, Administrācijas ieskatā ir apieta Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkta prasība. Arī tad, ja veci pamati atrodas mežā, platība pirms būvniecības ir jāatmežo saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr.889 „Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” un Aizsargjoslu likumu. Tādēļ Administrācija 2020. gada 16. oktobrī lūdza Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecībai sniegt informāciju par iepriekšējo meža situāciju un atļauto koku ciršanu.

8) Saskaņā ar ekspertes I. Rērihas (sert. Nr. 002, meži un virsāji, jūras piekraste) 2020. gada 29. jūnija atzinumu, īpašums “Teikas” atbilst zemas kvalitātes Eiropas Savienības aizsargājamam biotopam 2180 Mežainas piejūras kāpas. Kvalitātes dēļ tas neatbilst Latvijā īpaši aizsargājamam biotopam Mežainas piejūras kāpas, saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.350 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Eksperte norāda, ka, veicot apbūvi, tiks iznīcināts aizsargājamais biotops 0,0002% apmērā no biotopa platības Latvijā. Teritorijā ārpus ēkām un ceļiem saglabājama dabiskā meža zemsedze. Apbūve plānota līdzenā reljefā starp kāpām. “Teikas” atrodas ciema perifērijā, ēku un mežaudžu mozaīkveida ainavā.

Zemes vienības ar kadastra apz. 90500080102 ziemeļu galā konstatēta īpaši aizsargājamās augu sugas – smiltāja neļķes Dianthus arenarius – atradne. Šī suga minēta Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumu Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstuhttps://likumi.lv/ta/id/284892-kemeru-nacionala-parka-individualie-aizsardzibas-un-izmantosanas-noteikumi” 1. pielikumā.

Saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” informāciju, īpašumā “Teikas” nav reģistrētas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, mikroliegumi, dižkoki.

Administrācija secina, ka plānotajai darbībai – dzīvojamās mājas ar apbūves laukumu 230,7 m2, piebraucamā ceļa un autostāvvietas 400 m2 platībā būvniecībai, žoga un ūdens spices ierīkošanai īpašumā “Teikas” – ja tiek saglabāta dabiskā meža zemsedze un smiltāja neļķes dzīvotne, nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz dabas vērtībām. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminētās darbības, kas veiktas nolūkā apiet atmežošanas nepieciešamību, Administrācija uzskata, ka plānotā darbība ir jaunas ēkas un ceļa būvniecība mežā krasta kāpu aizsargjoslā, kam piemērojamas Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkta un Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr.889 „Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” prasības.

Ar cieņu direktors A. Širovs

Novērtē šo rakstu:

30
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...