Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrijas neskaidrās un negribīgās atbildes dod apstiprinājumu Pietiek avotu paustajām bažām, ka pretēji iepriekšējiem publiskajiem apgalvojumiem ministrija, kas ir atbildīga par tagad valdības atbalstu lūdzošā uzņēmuma Liepājas metalurgs saņemtā valsts galvojuma uzraudzību, tomēr nav organizējusi regulāra aizņēmuma atmaksas iespējamības novērtējuma veikšanu, kā apgalvots iepriekš.

To, ka "regulāri vismaz reizi ceturksnī Valsts kasē tiek pārvērtēta galvojuma atmaksas iespējamība”, iepriekš uz Pietiek jautājumiem par veiktās uzraudzības nopietnību oficiāli apgalvoja Finanšu ministrija.

Taču, kad Pietiek pieprasīja nodrošināt iespēju iepazīties ar pēdējo it kā veikto pārvērtējumu, Finanšu ministrijas pārstāvji iegrima ilgākās pārdomās, līdz paziņoja: „Informējam, ka nevaram izpaust uzņēmuma atmaksas iespējamības novērtējumu, jo šī informācija satur komercnoslēpumu un tā izpaušana var negatīvi ietekmēt uzņēmuma saimniecisko darbību.”

Turklāt, kā paziņoja ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, paužot ministra Andra Vilka viedokli, šī pārvērtējuma izpaušana varot negatīvi ietekmēt arī „Finanšu ministrijas kā galvotāja intereses”.

Finanšu ministrija nevēlējās vai nespēja paskaidrot, kādas tieši šajā gadījumā ir tās intereses un kā tās varētu ietekmēt pārvērtējuma publiskošana, - izņemot gadījumu, ja šāds pārvērtējums tiešām nav veikts.

Kā jau ziņots, Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK, pirms trim nedēļām acīmredzami bija liels pārsteigums Ministru kabinetam, tostarp Ekonomikas un Finanšu ministrijām.

Pēc šī paziņojuma vairākas valdības amatpersonas dažādā veidā pauda savu pārsteigumu par tā saturu un pamatojumu, un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka uzņēmumā ir „jāveic padziļināta finanšu analīze un tikai tad var lemt par tālākajām darbībām”.

Arī no citu valdības pārstāvju teiktā izrietēja, ka tikai pēc Liepājas metalurga vadības paziņojuma un tā faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina tikšanās ar premjeru viņi uzzinājuši par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko stāvokli.

Taču tad Pietiek rīcībā nonāca gadu un trīs mēnešus sena finanšu ministra Vilka parakstīta vēstule, no kuras izrietēja – ministrs uz viņam jau tolaik izteiktām bažām apgalvojis, ka „veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”.

Tas tika attiecināts tieši uz Liepājas metalurgu, kam valdība izsniegusi kredīta garantijas uzņēmuma vērienīgajam modernizācijas projektam. Taču no vēstules izrietēja, ka veiktā uzraudzība ir bijusi tikai formāla un pieprasīta faktiski tikai informācija, kas iegūstama katram interesentam.

Nu Finanšu ministrija informē, ka saistībā ar Liepājas metalurgu esot veikta arī apjomīga sarakste ar citām institūcijām, – publicējam pilnībā šo skaidrojumu, kas demonstrē ministrijas izpratni par to, ko nozīmē aptuveni 60 miljonu latu valsts galvojumu saņēmuša uzņēmuma uzraudzība:

„1. Saņemta Ekonomikas ministrijas 2009.gada 12.janvāra vēstule Nr.1-1-256 „Pat akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” nozīmi Latvijas tautsaimniecībā”, kurā norādīts „Liepājas metalurga” (turpmāk – LM) tautsaimnieciskais nozīmīgums un lūgts rast iespēju izsniegt valsts galvojumu par LM saistībām;

2. 2009.gada 15.decembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu lietā no N 670/2009 par valsts galvojumu par LM saistībām;

3. Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji divas reizes ir tikušies ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu ar valsts galvojumu saistītos jautājumus un atbalsta sniegšanas saderību, un vienu reizi, lai tiktos ar potenciālajiem investoriem un skaidrotu valsts galvojuma sniegšanas procedūru;

4. Pēc Finanšu ministrijas lūguma saņemta Tieslietu ministrijas 2010.gada 12.februāra vēstule Nr.1-13.4/840 „Par tiesiskajiem atzinumiem par 2009.gada 30.decembrī noslēgtajiem galvojuma līgumiem starp Latvijas Republiku un UniCredit MedioCredito Centrale S.p.A. Nr.G/F09/923 un Nr.G/F09/924 (Tieslietu ministrija ir sniegusi tiesiskos atzinumus arī līguma izpildes gaitā, jo aizdevējs mainījis nosaukumu);

5. 2012.gada 13.jūlijā ar Finanšu ministrijas vēstuli Nr.30.1.4-21.2.1.G/890 Liepājas tiesas Zemesgrāmatu nodaļa informēta par izmaiņām nekustamajā īpašumā, kas saistīti ar martena ceha rekonstrukciju un atbilstošu ierakstu izdarīšanu, lai nodrošinātu valsts intereses;

6. Finanšu ministrija regulāri saņem LM kredītreitinga novērtējumu, un kopš valsts galvojuma izsniegšanas tas nav mainījies un ir BB atbilstoši reitinga aģentūru S&P un Fitch reitingu skalai.

7. Finanšu ministrija ir sniegusi atbildes uz K.Lipmana jautājumiem, kā arī 03.02.2013. vēstulē K.Lipmanam norādījusi, ja K.Lipmana rīcībā ir kādi konkrēti fakti, kas liecina, ka nelikumīgi tiek izlietoti valsts galvoto kredītu līdzekļi, kas paredzēti AS „Liepājas Metalurgs” ražotnes modernizācijai, lūdz nekavējoties darīt zināmu šo informāciju Finanšu ministrijai un tiesību sargājošajām instancēm.
8. Finanšu ministrija attiecībā par K.Lipmana vēstulē minēto faktu, ka AS „Liepājas Metalurgs” vairāku gadu garumā auditu veic AS „BDO”, kas ir pretrunā normatīvajiem aktiem, 2013.gada 25.janvārī ir nosūtījusi vēstuli Nr.20-2-12/459 Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ar lūgumu izvērtēt minētos apstākļus un pārkāpuma gadījumā lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences apturēšanu vai anulēšanu.

9. 2013.gadā Valsts kase ir sniegusi atbildes uz Saeimas deputāta Eināra Cilinska palīga Jāņa Ratkeviča jautājumiem un 2012.gadā uz Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vēstuli;

10. Galvojuma uzraudzības ietvaros 2011. un 2012.gadā ar LM notikusi šāda sarakste (būtiskākā sarakste):

a. 16.09.2011. Finanšu ministrija ar vēstuli Nr.30.1.4-5.6/1436 ir pieprasījusi LM nekavējoties iesniegt Aizdevēja noteiktu Aizņēmēja reitingu, apdrošināšanas polises jaunieķīlātajām iekārtām un sertificēta vērtētāja komercķīlas priekšmeta un nekustamā īpašuma aktualizēto novērtējumus.

b. 13.12.2011. Finanšu ministrijas vēstulē Nr.30.1.4-21.2.1-G/1921, pamatojoties uz Galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu, lūgts iesniegt zvērināta revidenta slēdzienu par valsts galvoto aizdevuma līdzekļu izmantošanu un atmaksu 2011.gadā.

c. 2012.gada aprīlī, saņemot LM operatīvos finanšu pārskatus par 2012.gada I cet., tika konstatēts, ka uzņēmumam pasliktinājušies finanšu rādītāji salīdzinājumā ar 2011.gada I cet., par ko tika pieprasīti paskaidrojumi no LM. LM 02.05.2012. paskaidroja, ka rādītāju pasliktinājums ir saistīts ar nelabvēlīgo metalurģijas tirgus situāciju, kā arī vairākiem stratēģiskajiem LM vadības lēmumiem, un ka rādītājiem vajadzētu izlīdzināties un sasniegt optimālo līmeni II ceturksnī, kad tika prognozēta tirgus aktivizēšanās.

d. 2012.gada 13.jūlijā ar Finanšu ministrijas vēstuli Nr.30.1.4-21.2.1.G/890 informēta Liepājas tiesas Zemesgrāmatu nodaļa par izmaiņām nekustamajā īpašumā, kas saistīti ar martena ceha rekonstrukciju (uzceltas jaunas ēkas), un atbilstošu ierakstu izdarīšanu, lai nodrošinātu valsts intereses;

e. 2012.gada 08.augustā Finanšu ministrs apmeklēja LM ražotni, kā arī tikās ar LM vadību. Tikšanas reizē tika izrunāti vairāki jautājumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma finanšu stāvokli, tai skaitā par valsts galvotā aizņēmuma restrukturizāciju;

f. LM 03.10.2012 iesniedza aktualizētu kustamās mantas novērtējumu un tērauda elektrokausēšanas tehnoloģisko iekārtu novērtējumu;

g. LM 12.10.2012 iesniedza aktualizētu nekustamā īpašuma novērtējumu;

h. LM 25.11.2012., atbildot uz FM 16.09.2012. vēstuli Nr.30.1.4-5.6/1436, iesniedza aktualizētu pamatlīdzekļu novērtējumu un operatīvos pārskatus par 2012.gada deviņiem mēnešiem;

i. LM ar 06.12.2012. vēstuli iesniedza informāciju par savām kredītsaistībām un nosacījumiem;

j. 2012.gada 17.decembrī LM, Finanšu ministrijas un Valsts kases pārstāvji tikās, lai pārrunātu Finanšu ministrijas prasības attiecībā uz galvotā aizdevuma pārfinansēšanu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...