Iespaidīga pretdarbība Jaunzemei VID ģenerāldirektora amatā, Kučinska valdība viņu neapstiprinās
PIETIEK12.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan jau pirms trim nedēļām par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa uzvarētāju tika atzīta līdzšinējā Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Jaunzeme, viņai nav cerību tikt apstiprinātai šajā amatā, kamēr darbu turpina Māra Kučinska valdība, - Pietiek rīcībā ir ziņas par apjomīgu pretdarbību šīs kandidatūras apstiprināšanai.
„Lai jaunajai VID vadītājai būtu stabilitāte un viņas pilnvaras politiski nebūtu iespēju apšaubītu, nepieciešams jaunās valdības atbalsts,” – šādu oficiālo viedokli pauž līdzšinējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt Kučinska vadītā Ministru kabineta preses sekretāre uz jautājumu, ar ko skaidrojama kavēšanās ar Jaunzemes apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā, atbildi sniegt nevēlējās.
Tikmēr neoficiāla informācija no vairākiem avotiem liecina par iespaidīgu pretdarbību Jaunzemes apstiprināšanai VID ģenerāldirektora amatā, kura vienojusi gan finanšu ministri un viņai pietuvinātas personas (tostarp bijušo Tautas partijas funkcionāru Arno Pjatkinu, kas pašlaik oficiāli ieņem viņas preses sekretāra amatu), gan virkni ietekmīgu polituzņēmēju, gan arī vairākas amatpersonas VID vadībā, kurām Jaunzeme šķiet neprognozējama un bīstama līdzšinējai „lietu kārtībai” Valsts ieņēmumu dienestā.
Par šo savu „bīstamību” Jaunzeme pārliecinājusi, novembra beigās televīzijā publiski izsakot izbrīnu par to, ka VID joprojām turpina strādāt darbinieki ar apšaubāmu reputāciju, kaut gan veicot dienesta darbinieku skaita samazināšanu par apmēram trim simtiem cilvēku, būtu vajadzējis atbrīvoties no šādiem cilvēkiem.
Papildus tam šaubas rada arī Jaunzemes bijušās ģimeniskās saites, - viņas bērna tēvs ir kādreizējais Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas vadītājs, tagadējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Gvido Romeiko, un publiski ir pieminēta viņa iespējamā saistība ar pazīstamo advokātu Romualdu Vonsoviču.
Bažas par Jaunzemes darbību, ja viņa tiktu apstiprināta VID ģenerāldirektora amatā, līdz ar to vieno dažādu ekonomisko grupējumu pārstāvjus. Tas savukārt nozīmē ne tikai to, ka viņai faktiski nav nekādu izredžu tikt apstiprinātai Kučinska valdības pilnvaru laikā, bet arī to, ka zem lielas jautājuma zīmes ir arī konkursa rezultātu apstiprināšana pēc nākamā Ministru kabineta sastāva apstiprināšanas.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
