Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 2021. gada vidus visi Latvijas Republikā esošie zvērinātu advokātu biroji (turpmāk tekstā - ZAB) ir reģistrēti Komercreģistrā. Ar ZAB reģistrācijas brīdi vai pārreģistrāciju Komercreģistrā par Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā - SIA) visi ZAB ir kļuvuši arī par uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā UIN) maksātājiem, lai arī pirms tam ienākuma nodokli par ZAB saņemtajiem naudas līdzekļiem veica tā dibinātāji (dalībnieki), bet izdevumi attiecīgā ienākuma nodokļa bāzi neveidoja pat tad, ja ZAB grāmatvedība arī līdz pārreģistrācijai Komercreģistrā tika kārtota divkāršā ieraksta sistēmā, skat., 2019. gada 1. oktobra Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā - VID) izdoto “Metodisko materiālu zvērinātu advokātu birojam”.

ZAB nodokļu režīms ir bijis neskaidrs jautājums jau vairākus gadus pirms tam, skat., piem., Senāta 2013. gada 21. februāra spriedumu lietā Nr. SKA-82/2013. Tomēr vēl lielākas neskaidrības radās līdz ar 2018. gada 1. janvārī spēkā stājušos Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu un UIN aprēķina kārtību, īpaši - dividendēm pielīdzināmām izmaksām, pēc ZAB pārreģistrācijas komercreģistrā 2021. gadā.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk tekstā - Satversme) 92. pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Līdzīgas pamattiesības noteiktas Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā - Konvencija) 6. pantā. Arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk - Harta) 47. un 48. pants nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu [..] lietas izskatīšanu [..] tiesā, nodrošinot iespēju saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību, ikvienam apsūdzētajam garantējot arī tiesības uz aizstāvību.

Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Līdzīgas pamattiesības ikvienam ir noteiktas arī Konvencijas 8. pantā. Savukārt Hartas 7. pants un 52. panta 1. punkts nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību, kur šo tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Atgādināms, ka Hartas 7. pants atbilst Konvencijas 8. panta 1. punktam (spriedums Orde van Vlaamse Balies u.c., 25. punkts).

Eiropas Savienības tiesa ar 2024. gada 26. septembra Spriedumu lietā C­432/23 atzina, ka Hartas 7. pants jāinterpretē tādējādi, ka advokāta juridiskās konsultācijas sabiedrību tiesību jomā ir advokāta un klienta informācijas apmaiņa, kas ietilpst pastiprinātas aizsardzības jomā, kuru garantē šis pants, tāpēc lēmums, ar ko advokātam [..] tiek uzdots sniegt [..] informāciju, kas saistīta ar advokāta attiecībām ar tā klientu un kas attiecas uz šo konsultāciju, ir iejaukšanās tiesībās uz advokāta un klienta saziņas neaizskaramību.

Īpašo aizsardzību, kas ar Hartas 7. pantu un Konvencijas 8. panta 1. punktu piešķirta advokātu profesionālajam noslēpumam un kas galvenokārt izpaužas kā viņu pienākumi, pamato tas, ka advokātiem demokrātiskā sabiedrībā tiek uzticēts būtisks uzdevums, proti, personu aizstāvība. Šis būtiskais uzdevums ietver, pirmkārt, prasību, kuras nozīme ir atzīta visās ES dalībvalstīs, ka ikvienam jābūt iespējai brīvi vērsties pie advokāta, kura profesija pēc būtības ietver uzdevumu neatkarīgi sniegt juridiskus atzinumus visiem tiem, kam tas ir nepieciešams, un, otrkārt, korelatīvu prasību par advokāta lojalitāti pret savu klientu (spriedums Orde van Vlaamse Balies u.c., 28. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka Konvencijas 8. panta 1. punkts piešķir pastiprinātu aizsardzību saziņai starp advokātiem un to klientiem - ne tikai uz aizstāvības darbību, bet arī uz juridiskajām konsultācijām. Savukārt Hartas 7. pantā imperatīvi ir garantēts šo juridisko konsultāciju noslēpums ne tikai attiecībā uz to saturu, bet pat uz pašu faktu, ka tās ir notikušas. Tādējādi personas, kas konsultējas ar advokātu, var pamatoti sagaidīt, ka viņu saziņa paliek privāta un konfidenciāla. Tāpēc, izņemot ārkārtas situācijas, šīm personām jābūt tiesiskajai paļāvībai, ka viņu advokāts bez viņu piekrišanas nevienam neizpaudīs informāciju, ka tās ir konsultējušās ar šo advokātu (spriedums Orde van Vlaamse Balies u.c., 27. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Satversmē, Konvencijā un Hartā noteiktās tiesības uz advokāta konfidencialitāti ir iekļautas arī citos likumos, tostarp, Latvijas Republikas Advokatūras likumā (turpmāk - Advokatūras likums), kura 6. pants valsts institūcijām uzliek par pienākumu garantēt advokātu neatkarību, aizliedzot iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus, pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, kontrolēt dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus, kā arī pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu.

Vienlaikus advokāti un to biroji ir nodokļu maksātāji. Ja līdz 2021. gada 18. februāra grozījumiem Advokatūras likuma 116. pantā, kas noteica, ka zvērinātu advokātu birojus, kas pirms tam nebija juridiskas personas, turpmāk veido kā personālsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un reģistrē komercreģistrā, papildus ievērojot Advokatūras likuma prasības, advokātu biroji nebija uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji (biroja advokāti bija iedzīvotāju ienākuma maksātāji), tad pēc parreģistrācijas Komercreģistrā advokātu biroji ir juridiskas personas un UIN maksātāji.

Lai arī Advokatūras likums paredz zināmus izņēmumus attiecībā uz advokātu biroju reģistrāciju komercreģistrā, tomēr Advokatūras likuma pārejas noteikumi nenosaka kārtību, kādā zvērinātu advokātu biroji pēc to reorganizācijas par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nodala savus pirms tam uzkrātos naudas līdzekļus, par kuriem (iedzīvotāju) ienākuma nodoklis jau ir samaksāts, kā arī kā advokātu biroji nošķir savus maksājumus klientu lietās, lai tie netiktu apliekti ar UIN, jo vairāk, ja advokātu biroji kreditē savus klientus jeb veic maksājumus viņu lietās sākotnēji uz sava rēķina.

Advokatūras likuma pārejas noteikumu 14. pants nosaka, ka komercreģistrā reģistrētais zvērinātu advokātu birojs ir tā zvērinātu advokātu biroja tiesību un saistību pārņēmējs, kurš bija izveidots līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi šā likuma 116. pantā. Aktīvu un saistību nodošana komercreģistrā reģistrētajam zvērinātu advokātu birojam nav uzskatāma par aktīvu un saistību atsavināšanu.

UIN likuma 4. pants nosaka, ka arī zvērinātiem advokātu birojiem ar UIN apliekamajā bāzē ietver, tostarp ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu. Advokāta biroja maksājumi klientu vietā un vārdā, tostarp, valsts nodevas, drošības naudas, citi tiesāšanās izdevumi un izdevumi klienta interesēs nav ar advokātu biroju saistīti izdevumi. Jo sliktāk, arī tad, ja klients pats ir finansējis šādus maksājumus ar avansa maksājumiem, tas advokātu birojiem nedod imperatīvas tiesības par tiem nemaksāt UIN, bet, ja arī atbilstoši darījuma ekonomiskajai būtībai šādas tiesības dod, advokātu birojiem ir praktiski neiespējami šādu grāmatojumu pamatot nodokļu administrācijai, neatklājot savus klientus un viņu interesēs veikto darījumu un maksājumu būtību.

Eiropas Savienības tiesa 2024. gada 26. septembra Spriedumā lietā C-432/23 70. secinājumā atgādināja, ka Hartas 7. pants garantē, ka gan advokāta juridisko konsultāciju sniegšanas fakts, gan to saturs tiek turēts noslēpumā. Tādējādi personas, kas konsultējas ar advokātu, var pamatoti sagaidīt, ka viņu saziņa paliek privāta un konfidenciāla, un, izņemot ārkārtas situācijas, tās paļaujas uz to, ka viņu advokāts bez viņu piekrišanas nevienam neizpaudīs informāciju, ka tās ir konsultējušās.

Ņemot vērā to, ka ZAB kā komercsabiedrību darbība ir tieši saistīta ar informāciju par ZAB klientiem un darījumiem ar tiem, kā informācija ir konfidenciāla, slepena vai valsts noslēpumu saturoša, tai pat laikā ZAB saimnieciskās darbības rezultātu un ar nodokļiem apliekamo objektu uzraudzībai nav paredzēta atšķirīga pieeja, minētais rada daudz neskaidrību starp advokātu darbību un nodokļus kontrolējošiem normatīvajiem aktiem. Kā jau tika norādīts, minēto problemātiku aktualizējusi arī Eiropas Savienības tiesa ar 2024. gada 26. septembra Spriedumu lietā C-432/23. Tā kā tiek plānota rakstu sērija minēto problēmjautājumu aktualizēšanai, lūdzu Valsts ieņēmumu dienestu, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 10. un 11. panta noteikumiem un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 5. pantam, sniegt informāciju vai interviju jautājumos par to:

- Vai, iepazīstoties ar Eiropas Savienības tiesas 2024. gada 26. septembra spriedumu lietā C-432/23 un tajā secināto, ka pamatojoties uz Hartas 51. panta 1. punktu, katrai dalībvalstij ir pienākums garantēt advokāta un viņa klienta saziņas pastiprinātu aizsardzību, kas tiek garantēta ar Hartas 7. pantu un ir, tostarp jānodrošina, ka jebkāds iespējamais minētajā Hartas 7. pantā noteikto tiesību īstenošanas ierobežojums, kas izriet no šīm valsts procedūrām, “ir noteikts tiesību aktos” Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē, ir veikti kādi pasākumi tā nodrošināšanai? Ja jā, tad kādi?

- Vai VID ir identificējis kādas problēmas sakarā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma pārejas noteikumu neesamību attiecībā uz naudas līdzekļu un citas mantas nodošanu, veicot advokātu biroju pārreģistrāciju uz personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma kontekstā?

- Vai Latvijas Republikas Advokatūras likumā un Satversmē noteiktās advokāta rīcībā esošās informācijas konfidencialitāte, Grāmatvedības likuma un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10. pantā noteiktās ierēdņu tiesības pieprasīt informāciju ir novedusi pie dažādas tiesību normu interpretēšanas un problēmām? Ja ir, vai Valsts ieņēmumu dienests ir domājis par risinājumu nepieciešamību? Kādu?

- Vai Valsts ieņēmumu dienests un tā ģenerāldirektore saskata jebkādas problēmas faktā, ka zvērinātu advokātu birojiem, kuriem tiek veikti uzņēmumu ienākuma nodokļa kontroles pasākumi, tostarp, ja lēmumu pieņem VID ģenerāldirektors, ir jāatklāj advokāta noslēpums VID darbiniekiem, kas vien sagatavo lēmuma projektu, kas pēcāk ir jāpieņem VID ģenerāldirektoram, bet kurš advokātu biroju pats pat neuzklausa?

- Vai Valsts ieņēmumu dienests un tā ģenerāldirektore saskata problēmu faktā, ka nav izveidots VID ģenerāldirektora dienests kā atsevišķa iestādes struktūrvienība, kas skatītu apstrīdētos lēmumus, proti, ka VID Ģenerāldirektoram ir jāparaksta VID darbinieku sastādīti lēmumi, ko objektīvi, visticamāk, nav iespējams pat izlasīt?

- Cik daudz skaitliski (norādot arī lēmumu datumus, numurus un rakstu zīmes tajos) VID ģenerāldirektore ir parakstījusi dokumentus (amatpersonas lēmums) laika posmā no 31.07.2024. līdz 27.09.2024. (vai, ja atbildes sagatavošana uz šo jautājumu nav samērojama ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības, par to laika posmu līdz 27.09.2024., par kādu tas ir iespējams iestādes darbu neapdraudot)?

Informācija tiks izmantota rakstam (tā turpinājumam) par ZAB un VID savstarpējiem problēmjautājumiem informācijas sniegšanā.

Ja VID ģenerāldirektore neradīs iespēju atbildes uz jautājumiem sniegt personiskas intervijas veidā, lūdzam atbildi uz pieprasīto informāciju nosūtīt uz Masu informācijas līdzekļa Likuma vara e-pasta adresi: [email protected] likumā noteiktajos termiņos.

* masu informācijas līdzekļa „Likuma vara” galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs

Novērtē šo rakstu:

40
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi